Ceļosim! Meksikā izstaigā tūristu grupām mazāk ierastas takas.
Vairāki Iecavas novada ceļotāji novembra beigās satikās eksotiskā braucienā uz Meksikas ziemeļiem, pārbaudot savu izturību augstkalnu apstākļos un kontrastainā tuksneša klimatā.
Oranžas debesis
Ceļojums vijās pa tūristu grupām neierastām takām, prasot papildu izturību. Ekskursijas dalībnieces teic – augstkalnu apstākļos aklimatizācija aizņēma gandrīz pusi brauciena laika.
Apbrīnota krāšņā daba – kaut arī lielākā daļa ceļojuma ritēja pa tuksnesi, tam ir bagāta veģetācija. Krāšņu iespaidu radīja arī fauna – tauriņi ‘Mariposa Monarch’ uz Piedra Herrada rezervātu radīt nākamo paaudzi un nomirt ierodas katrā ceturtajā paaudzē, pārējā laikā mītot Kanādā. Dabas pētniekiem joprojām esot noslēpums, kā ceturtā paaudze zina, ka tai jāatgriežas Meksikā. Migrācijas galamērķis te ir miljoniem tauriņu, tāpēc reizumis oranžā krāsā ir ne tikai zeme, klintis un augi, bet arī debesis, kad mākonis vienlaikus paceļas gaisā.
Ja pārgājiens kalnos šķita par grūtu, varēja jāt uz ēzelīša. Pilnu adrenalīna komplektu sniedza gājiens pa iekārto tiltu virs reibinoši dziļas aizas uz spoku pilsētiņu Ojuelu, kur agrāk bijušas sudraba raktuves. Ne visi sadūšojās braucienam sēdeklī starp kalnu virsotnēm pa trošu ceļu.
Basajiem ceļš slēgts
Totivakānā aplūkotas iespaidīgās Mēness un Saules piramīdas – senas bojāgājušas civilizācijas mantojums. Starp vietējiem ir tiešie acteku pēcteči, kuriem ģenētiski noteikts – neaug ūsas un bārda. Tā var atšķirt sākotnējos kontinenta iemītniekus no ieceļotāju atvasēm, atklāj iecavnieces. Satikušas arī mītiskās skrējēju cilts pārstāvjus nacionālajos tērpos. Viņi ir ātrākie cilvēki pasaulē, taču starptautiskajā sporta arēnā tos nelaiž, jo… viņi skrien tikai basām kājām!
Vietējie ļaudis, kas paaudzēs pieraduši pie augstkalnu gaisa, labi iztur arī kontrastu pakājē, kur valda tropisks mitrums. Iecavniecēm spilgtu iespaidu radīja atšķirīgā augu valsts – no mērenajai joslai līdzīgām priedēm un krūmiem līdz tropu krāšņajai daudzveidībai.
Pārsteidzošu iespaidu radījis Bazalta kanjons, bet Vara kanjons – lielāks nekā ASV slavenais Lielais kanjons – licis justies kā skudriņām dabas varenības priekšā.
Pārdēvē citā vārdā
Apskatīta britu dzejnieka un mākslinieka Edvarda Džeimsa utopiskā fantāzija tropu lietusmežā – sirreāls metāla un betona skulptūru un paviljonu dārzs. Huasteka Potosina reģions tiek dēvēts par īsteno Paradīzes dārzu Zemes virsū – te tropu džungļos ir krāšņas ūdenskritumu kaskādes un ar ūdeni pildītas karsta kritenes.
Ērģeļu kalnu nacionālajā parkā ar klinšu pīlāriem un masīviem uzņemtas daudzas Holivudas filmas. Vēl pārsteidzošāka ir Mūku ieleja, kas šo vārdu ieguvusi no spāņu kolonizatoriem, bet indiāņi to savulaik falliem līdzīgo klinšu dēļ saukuši par «Sacēlušos krāniņu» ieleju. Savdabīgās smilšakmens formas veidojas no kontrastainā klimata – dienā saulē te ir karsti, bet naktīs temperatūra var būt tuvu nullei, un mitruma ietekmē smilšakmens erodē.
