Skolotāja Jāņa Kronberga 1868. gadā dibinātais Bauskas koris «Dziesmu vaiņags» un tajā pašā gadā Lieliecavā skolotāja Tālberga vadībā izveidotās Dziedāšanas biedrības vīru koris uzskatāmi par kordziedāšanas tradīciju aizsācējiem mūsu pusē.
Skolotāja Jāņa Kronberga 1868. gadā dibinātais Bauskas koris «Dziesmu vaiņags» un tajā pašā gadā Lieliecavā skolotāja Tālberga vadībā izveidotās Dziedāšanas biedrības vīru koris uzskatāmi par kordziedāšanas tradīciju aizsācējiem mūsu pusē.
Bauskas kora dibināšanu veicināja vietējais latviešu draudzes mācītājs vācietis Karls Georgs Zeilers. Tam bijis arī savs karogs, – vienā pusē uz balta zīda fona izšūts ozolzaru vainags, bet otrā pusē zeltīts nosaukuma izšuvums. Lieliecavas Dziedāšanas biedrības vīru kora darbības pārskatā lasāms, ka korī dziedāja 30 vīri, kas katru mēnesi četras reizes sanāca kopmēģinājumā. 1870. gadā abi kori piedalījās pirmajos novada dziesmu svētkos Dobelē. Abi kolektīvi, kā arī Jāņa Rozenberga vadītais Lielsvitenes koris bijuši starp tiem 55 koriem (t. sk. 11 Kurzemes un Zemgales koriem), kas piedalījās Rīgas Latviešu biedrības rīkotajos Latvju 1. Vispārējos dziedāšanas svētkos, kas notika Ķeizardārzā (Viesturdārzā) Rīgā 1873. gadā no 26. līdz 29. jūnijam.
«Dievs, sargi ķeizaru!» un «Dievs, svētī Baltiju!»
Latvju 2. Vispārējie dziedāšanas svētki notika Rīgā 1880. gadā no 17. līdz 20. jūnijam. tie bija veltīti Krievijas cara Aleksandra II valdīšanas 25. gadadienai. Svētki sākās ar dziļi izjustas pateicības izteikšanu Lielajam Ķeizaram un Zemes Tēvam Aleksandram II. No Bauskas apriņķa piedalījās Jāņa Kronberga vadītais Bauskas vīru koris «Dziesmu vaiņags» (24 dziedātāji) un Jāņa Rozenberga vadītais Rundāles Dziedātāju biedrības jauktais koris (16 sievietes un 16 vīrieši).
Latvju 3. Vispārējie dziedāšanas svētki notika 1888. gadā no 18. līdz 21. jūnijam Rīgā, Esplanādē. Tajos no 117 koriem Bauskas apriņķi pārstāvēja seši: J. Kronberga vadītais jauktais koris «Dziesmu vainags» no Bauskas (44 dziedātāji), diriģenta Kiršteina vadītais Kroņa-Misas jauktais koris (20), skolotāja Lazdiņa vadītais Mežotnes Dziedāšanas biedrības vīru koris (37), skolotāja J. Rozenberga vadītais Rundāles Dziedāšanas biedrības jauktais koris (31), diriģenta Dūres vadītais Stelpes Dziedāšanas biedrības vīru koris (9) un skolotāja Andreja Spekkes vadītais Vecmuižas jauktais ko- ris (24).
Latvju 4. Vispārējie dziesmu un mūzikas svētki notika Jelgavā 1895. gadā no 15. līdz 18. jūnijam. Tie bija veltīti Kurzemes hercogistes iekļaušanas Krievijas sastāvā simtgadei, tos rīkoja Jelgavas Latviešu biedrība. Tās vadībai radās ass konflikts ar Rīgas Latviešu biedrību, kas bija visu iepriekšējo svētku organizētāja. Līdzās apmēram pieciem tūkstošiem dziedātāju (213 kori) piedalījās arī apmēram 200 lauku muzikantu (23 orķestri), tāpēc šie kļuva arī par mūzikas svētkiem. Bauskas apriņķi pārstāvēja dziedātāji no Stelpes, Codes, Rundāles, Lieliecavas, Vecmuižas (Vecumnieku), Grienvaldes (Zālītes) un Mežotnes koriem, kā arī divi Bauskas kori – baznīcas un Labdarības biedrības. Īpaši atzīmējams ir fakts, ka skatē trešo godalgu ieguva J. Rozenberga vadītais Rundāles Dziedāšanas biedrības jauktais koris.
Latvju 5. Vispārējie dziedāšanas svētki notika 1910. ga- dā no 19. līdz 21. jūnijam Rīgā (1904. gadā paredzētos izjauca krievujapāņu karš), laukumā starp Bruņinieku un Stabu ielu. Šajos svētkos piedalījās 82 kori, starp kuriem bija arī Mārtiņa Jēgermaņa vadītais Grienvaldes (Zālītes) koris un Andreja Spudiņa vadītais Stelpes ko- ris.
Pirmo piecu dziesmu svētku repertuārs atbilda laikam. Tika izpildītas gan garīgas dziesmas «Gods Dievam augstībā», «Mūsu Tēvs debesīs», «Tas kungs ir Dievs» u. tml., gan laicīgas – «Dzīve caram», «Dievs, sargi caru!», «Rīga dimd», Baumaņu Kārļa «Dievs, svētī Baltiju!» un «Latviski lai atskan dziesma», E. Dārziņa «Mūžam zili», kā arī toreizējo latviešu komponistu latviešu tautasdziesmu apdares, kas skanēja arī nule aizvadītajos Dziesmu svētkos.
Skaistkalnes koris – viens no labākajiem
Dziesmu svētki neatkarīgajā Latvijā ieguva citu skanējumu, ar pieaugošu latviešu gara diženumu un nacionālo pašapziņu šalkdami pāri Latvijai. Arī to repertuārs atbilda nacionālas valsts garam. Proti, lielākā daļa dziesmu bija latviešu autoru skaņdarbi un par klasiskām kļuvušas tautasdziesmu apdares. Svētku moto parasti bija izteikts vārdos «Latviski lai atskan dziesma!».
Latvju 6. Vispārējos dziesmu svētkos, kas notika 1926. gadā no 19. līdz 21. jūnijam Rīgā, no Bauskas apriņķa piedalījās trīs kori: Bauskas apriņķa Skolotāju arodbiedrības jauktais koris (diriģents Jānis Žibeiks), Ceraukstes Dziedoņu koris (dir. Jēkabs Indulis) un Skaistkalnes Izglītības biedrības koris (dir. Jānis Dūmiņš).
Latvju 7. vispārējie dziesmu svētki notika Rīgā 1931. gadā no 20. līdz 22. jūnijam.
Bauskas apriņķi pārstāvēja Bauskas baznīcas koris (dir. Augusts Feierabends), Ceraukstes Dziedoņu koris (dir. Jēkabs Indulis), Ceraukstes-Pāces pamatskolas koris (dir. Žanis Smiltnieks), Skaistkalnes pagasta Krusas koris (dir. Olga Trelle), Stelpes Kultūras biedrības koris (dir. Andrejs Spudiņš), Skaistkalnes Izglītības biedrības koris (dir. Jānis Dūmiņš).
8. Vispārējie dziesmu svēt- ki bija veltīti 1. Dziesmu svētku 60 gadu atcerei, tie notika Rīgā 1933. gadā no 17. līdz 19. jūnijam. Kā viens no sekmīgākajiem Latvijas novadu koriem atzīmēts diriģenta J. Dūmiņa vadītais Skaistkalnes Izglītības biedrības jauktais koris, kas vienīgais šajos svētkos pārstāvēja Bauskas apriņķi.
Nacionālā gara manifestācijas svētkos
Viskrāšņākie nacionālā gara un latviskās pašapziņas paudēji bija Kārļa Ulmaņa aizbildniecībā un pārraudzībā 1938. ga- dā 18. un 19. jūnijā notikušie 9. Vispārējie latviešu dziesmu svētki, kas pirmo reizi notika speciāli ierīkotā estrādē Pārdaugavā, Uzvaras laukumā (līdzšinējie dziesmu svētki notika Rīgas centrā – Esplanādē). Toreizējais sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš šos dziesmu svētkus dēvēja par tautas gara manifestāciju, kas apliecina tautas mūžīgo vienotību, lepnumu par savu tēvu zemi un padevību vadonim, kas ved Latviju un tās tautu pretim spožai un laimīgai nākotnei. To apliecināja arī tādas repertuāra dziesmas kā «Dziesma Tautas vadonim», «Dziesma brīvajai Latvijai», «Tev mūžam dzīvot, Latvija!» (visas ar mūsu izcilā novadnieka dzejnieka V. Plūdoņa vārdiem) un komponista Jāņa Norviļa «15. maija dziesma».
Bauskas apriņķi pārstāvēja astoņi kori: 13. Bauskas aizsargu pulka koris (dir. Jānis Spalviņš), Bārbeles apvienotais koris (dir. Arnolds Pinka), Brunavas apvienotais koris (dir. Gotards Bajārs), Ceraukstes pagasta Lauksaimniecības biedrības koris (dir. Jēkabs Indulis), Misas-Duganes pamatskolas koris (dir. Alma Kraķis), Misas-Lambārtes pamatskolas koris (dir. Fricis Uiska), Skaistkalnes Izglītības biedrības koris (dir. J. Dūmiņš), Vecsaules skolas padomes koris (dir. Kārlis Hammers). Šo dziesmu svētku laikā Sabiedrisko lietu ministrijas Tūrisma nodaļa svētku dalībniekiem brīvā laika pavadīšanai piedāvāja vairākas ekskursijas, arī uz Bausku, Mežotnes pilskalnu un Rundāles pili.
Pēdējo svētku traģiskās noskaņas
Pēdējie Latvijas brīvvalsts dziesmu svētki bija Latgales Dziesmu svētki, kas notika Daugavpilī, Stropu estrādē, 1940. gada 15. un 16. jūnijā, kad pār Latviju bija «savilkušies draudīgi negaisa un šausmu mākoņi». No Bauskas apriņķa piedalījās Skaistkalnes aizsargu nodaļas kora 37 dziedātāji (bij. Skaistkalnes Izglītības biedrības koris) mūsu puses kordziedāšanas veterāna diriģenta J. Dūmiņa vadībā. Skaistkalnes koristu piedalīšanās pēdējos neatkarīgās Latvijas dziesmu svētkos uzskatāma gluži vai par simbolisku, jo, kā bija redzams iepriekš, J. Dūmiņa vadītie skaistkalnieši piedalījās visos neatkarīgās Latvijas vispārējos dziesmu svēt- kos, kā arī citos lielākajos dzies- mu svētkos gan valstī, gan novadā.
Diriģenta Jāņa Dūmiņa mūžs noslēdzās trimdā ASV pagājušā gadsimta 50. gadu beigās.
***
PIEMINĒŠANAS VĒRTI FAKTI
Vairāku pirmo dziedāšanas svētku virsdiriģenta un komponista Jēkaba Graubiņa vecāki nāk no Grienvaldes (Zālītes) pagasta un ap 1870. gadu bija izceļojuši uz Latgali. Pēc dēla Jēkaba piedzimšanas vecāki kādu laiku atgriezušies Grienvaldē, tēvs rentējis Baložkrogu, bet dēls audzis šeit līdz desmit gadu vecumam, kad ģimene pārcēlās uz Rīgu.
Pagājušā gadsimta 30. gados Bauskas apriņķī plaši izvērtās Bauskas novada Dziesmu svētki. To rīkošanas ideja radās 30. gadu sākumā. Idejas «ģeneratori» 1932. gadā bija Skaistkalnes Izglītības biedrības valde un tās priekšsēdētājs, skolotājs un kora diriģents Jānis Dūmiņš.
Bauskas novada 1. Dziesmu svētkos Skaistkalnē 1933. gada 5. jūnijā piedalījās Bauskas apriņķa 18 kori (nepiedalījās tikai viens), kā arī Biržu (Lietuva) aizsargu koris. Virsdiriģenta godā bija maestro Teodors Reiters. Bauskas novada 2. Dziesmu svētki notika 1935. gada 7. jūlijā Bauskā, kur arī 1938. gada 31. jūlijā tika rīkoti Bauskas novada 3. Dziesmu svētki.
