Tautas partija ir vienīgā koalīciju veidojoša partija, kas nav piedalījusies 7. Saeimas valdību izveidē, paliekot opozīcijā pirmo Saeimas darba gadu. TP ir vienīgā lielā partija, kurai nav vienotas partijas programmas.
Tautas partija (TP) ir vienīgā koalīciju veidojoša partija, kas nav piedalījusies 7. Saeimas valdību izveidē, paliekot opozīcijā pirmo Saeimas darba gadu. TP ir vienīgā lielā partija, kurai nav vienotas partijas programmas. Pirms 7. Saeimas vēlēšanām partija, tāpat kā citas, izstrādāja tā saucamo īso programmu vēlētājiem, bet par partijas garo programmu uzskatāms dibinātāju parakstīts manifests, kurā ir visai maz konkrētu solījumu, tā lasāma interneta portālā .
«Man ir izdevīgi, lai lauksaimniecība plauktu»
Uz «Bauskas Dzīves» un lasītāju jautājumiem atbild Atis Slakteris.
Kā vērtējat Zemkopības ministrijas paveikto?
– Ko esam panākuši? Subsīdijas modernizācijai, SAPARD naudu, ilgtermiņa investīcijas, kādas nekad nav bijušas, kredītus uz 20 gadiem. Zīme – kvalitatīvs Latvijas produkts. Zaļo karotīti Latvijā zina gandrīz visi. Kopumā lauksaimniecībai atvēlētie līdzekļi ir ievērojami lielāki. Nauda, kas nonāk lauksaimniecībā, piemēram, subsīdiju līdzekļi, aizplūst uz konkrētām programmām – modernizāciju, kredītiem, tiešiem maksājumiem.
Cilvēki saka – kāda nozīme, vai valstī pieaug nacionālais kopprodukts vai ne, ja to nejūt savā maciņā. Taču lauksaimnieki nevar sūdzēties. Kad ir palielinājums, tad budžetā pieaug subsīdijas, kad palielinās subsīdijas – pieaug tiešie maksājumi par hektāru, tiešie maksājumi par govi.
Ko neesat paveicis?
– Neesmu iedarbinājis nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības atbalsta programmu.
Kāpēc baušķeniekiem un valstij vajadzētu, lai tieši jūs pēc vēlēšanām būtu zemkopības ministrs?
– Tieši man vajadzētu būt par ministru, bet tikai valdībā, kurā spēcīgi pārstāvēta TP, jo šī gada beigās – novembrī, decembrī – noslēgsies sarunas par iestāšanos ES. Nepieredzējušu politiķi pieredzējušie apspēlēs.
Ja nebūsit zemkopības ministrs, kur redzat sevi Saeimā?
– Likumdošanā ir daudz trūkumu, tāpēc darba ir daudz. Uzskatu, ka mūsu parlamentārā sistēma ir laba. Saeimas vēlēšanās pierādījies, ka jābalso par tām partijām, kuras reāli tiks Saeimā.
Jums ir sava saimniecība. Vai jums pašam ir izdevīga pašreizējā lauksaimniecības politika?
– Man ir izdevīgi, lai lauksaimniecība plauktu. Man nav vienalga, kas valstī notiek, jo es daudzās jomās esmu atkarīgs no tā.
Kāpēc netiek pietiekami aizsargāts vietējais tirgus no kontrabandas preču ieplūšanas?
– Ar kontrabandu, ko esmu noķēris, pašlaik nevaru lielīties. Šī cīņa ir bezgalīga, taču mēs esam spēruši milzīgus soļus uz priekšu.
Kāpēc laukus maz atbalsta tad, kad pārsteidz negaidīti laika apstākļi?
– Valsts atbalsts ir bijis. Kad pārplūda Svēte, pēc mana iesnieguma izskatīšanas valdība nolēma zemniekiem zaudējumus samaksāt. Arī vasarā, salnu laikā, tika piešķirtas kompensācijas. Domāju, ka šajā jomā jābūt apdrošināšanai.
Ko šajās vēlēšanās solāt lauksaimniecībā?
– Atbalstu modernizācijai, Latvijas pārtikas produktu tirgus attīstīšanu un iekarošanu, jo 30 procentu ir imports. Ļoti svarīga ir noslēguma saruna ar Eiropas Savienību (ES). Ja Latvijas pilsoņi nobalsos par iestāšanos ES, kaut arī lauksaimnieki būs pret to, laikus jārada apstākļi, kas nodrošinās vienlīdzīgu konkurenci.
Ko piedāvāsit cilvēkam, kam ir viena govs?
– Tiem, kas sola, ka lauksaimnieks ar divām trim govīm, ieejot Eiropā, varēs nodrošināt labu dzīvi, aicinu neticēt. Atbalstīsim nelauksaimniecisku uzņēmējdarbību. Mūsu programmā ietverta arī ceļa naudas subsidēšana, lai strādājošais varētu nokļūt mājās no darba.
Cik valodu jūs protat?
– Latviešu, angļu, krievu, mazliet lietuviešu un poļu, nedaudz itāliešu.
«Mēs spētu sevi aizstāvēt»
Atbild Juris Dalbiņš.
Kāpēc jūs kandidējāt Rīgas Domes vēlēšanās?
– Pierakstīts esmu Bauskā, tātad esmu baušķenieks. Rīgā kandidēju tāpēc, ka tur man pieder dzīvoklis. Likums to atļauj. Kandidēju Rīgas Domē, jo tāda bija partijas prasība.
Kādās komisijās vai komitejās darbojaties Rīgas Domē?
– Rīgas Domē strādāju Drošības un kārtības jautājumu komitejā, Vides komitejā un Dzīvokļu komisijā.
Kāpēc kandidējat 8. Saeimas vēlēšanās?
– Es uzskatu, ka vēl varu un gribu strādāt Bruņoto spēku attīstības labā un darboties likumdošanas jomā.
Jūs esat drošības un militāro lietu speciālists. Kā raksturotu Latviju šajā jomā?
– Latvija izvirzīja mērķi – iestāties NATO. Uzdevumus, kas Latvijai uzlikti no Bruņoto spēku demokratizācijas viedokļa un pārvaldes sistēmas demokratizācijas viedokļa, standartus, kas ir nepieciešami, lai piedalītos partnerattiecību līgumoperācijās, Latvija ir izpildījusi. Frakcijas, kas bija pozīcijā, balsoja par virzību uz NATO. Nauda, kas bija nepieciešama citās jomās, tika piešķirta Aizsardzības ministrijai, lai varētu īstenot NATO projektu. Es ceru, ka rezultāts būs.
Vai Latvijai būs jāmaksā, ja tā iestāsies NATO?
– NATO Latvija maksās par drošību. Varētu būt, ka izdevumi, kas domāti aizsardzībai, palielināsies. Tagad jāpievērš uzmanība tam, lai mums būtu reāli Bruņotie spēki, kuri varētu pildīt ar valsts aizsardzību un dalību NATO saistītas funkcijas.
Kas jādara, lai Bruņotie spēki varētu attīstīties?
– Attīstības plāns ir, tas jāīsteno. Jābūt virsniekiem, apakšvirsniekiem, instruktoriem, kuri spētu apmācīt karavīrus obligātajā militārajā dienestā, profesionālajā militārajā dienestā un dienestā Zemessardzē – gan ārrindā, gan ierindā.
Kā vērtējat Zemessardzes reorganizāciju?
– Tā nevieš pārliecību, ka viss ir izdomāts līdz galam. Bažas rada arī tas, ka valstī ar parlamenta lēmumu ir izsludināta totālā aizsardzība, kas nozīmē – visas aizsardzības sistēmas un civilās sistēmas pēc administratīvi teritoriālā principa ir saistītas. Administratīvi teritoriālā reforma valstī vēl nav veikta, Zemessardzes reforma tiek īstenota. Rodas jautājums – ko pie kā vēlāk pieskaņos, jo visām struktūrām, arī civilām, jādarbojas kopā.
Ko jūs darītu, ja kļūtu par aizsardzības ministru?
– Es turpinātu realizēt pieņemtos plānus. Attīstītu Bruņoto spēku personālsistēmu, nopietni strādātu normatīvu aktu sagatavošanā, lai varētu īstenot Mobilizācijas likumu.
Ja valstij pieteiktu karu, vai mūs nosargātu?
– Cilvēki formās ir gatavi to darīt, jautājums tikai – cik kvalitatīvi? Ņemot vērā pašreizējo taktiku, mēs spētu sevi aizstāvēt.
«Interešu izglītība ir pasargāta»
Atbild Jānis Esta.
Kāpēc atkārtoti kandidējat vēlēšanās?
– Esmu ļoti ilgi strādājis par mūzikas skolotāju. Šo gadu laikā saskāros ar juridiskām nepilnībām likumdošanā. Manas iniciatīvas dēļ interešu izglītība ir pasargāta no sagraušanas.
Kā vērtējat izglītības jomā paveikto?
– TP noslēdza līgumu ar Izglītības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju Astrīdu Harbacēviču. Viņa atzīst, ka līgumu esam pildījuši, piemēram, pedagogu darba samaksas grafiku. Ir sakārtota likumdošana. Trīs gadu laikā renovēta 121 skola, uzceltas gandrīz piecdesmit sporta zāles.
Daudziem atmiņā Andra Šķēles sauklis, ka ģimene varēs izskolot trīs bērnus. Vai tad var?
– Ja cilvēki uzmanīgi ieskatītos TP 7. Saeimas vēlēšanu programmā, tad redzētu, ka projektu par trīs bērnu izskološanu bija domāts realizēt astoņu gadu garumā. Domāju, ka tas ir reāli.
Vai gribētu būt izglītības un zinātnes ministrs?
– Teikšu godīgi – nē. Ja kolēģi no TP un tie, kas būs Saeimā, uzskatīs, ka tieši man jākļūst par ministru, tad es to apdomāšu, taču tas nav mans pašmērķis.
Ko TP sola izglītības jomā?
– Turpināsim pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, skolu renovēšanas projektus. Pašlaik vērojamas krasas atšķirības augstskolu pasniedzēju darba samaksā, risināsim to, renovēsim arī augstskolas.
Vai pašlaik jebkurš trūcīgs jaunietis var studēt?
– Domāju, ka jā. Kredītsistēma darbojas veiksmīgi un pilnveidojas.
Kādi pašlaik ir lielākie izglītības sistēmas trūkumi?
– Jāizvērtē izglītības saturs. Bērnam galvā ir daudz informācijas. Izglītības satura pārvērtēšanā liela nozīme būs skolotājam.
Cik konkurētspējīga ir Latvijā iegūta izglītība?
– Pilnībā. Latvija ir pievienojusies Boloņas konvencijai, kas nosaka diploma atzīšanu Eiropā. Ārzemēs studē daudz mūsu jauniešu.
Kā nolīdzināsit atšķirības, kas pastāv lauku un pilsētas skolu izglītībā?
– Centralizētie eksāmeni parādīs zināšanu līmeni. Ņemot vērā rezultātus, būs iespējams attīstīt skolas, kurās zināšanu līmenis ir zemāks.
Bieži dzirdēti pārmetumi, ka Saeimā strādājošie ir tālu no reālās dzīves…
– Es dzīvoju Bauskā un spilgti izjūtu nebūšanas un grūtības.
***
Atis Slakteris
Dzimis 1956. gadā.
Izglītība – augstākā.
Zemkopības ministrs.
Juris Dalbiņš
Dzimis 1954. gadā.
Izglītība – augstākā.
Rīgas Domes deputāts.
Jānis Esta
Dzimis 1945. gadā.
Izglītība – augstākā.
7. Saeimas deputāts.
