Pašlaik pilnā sparā rit tautas skaitīšana. Pirmās Latvijas Republikas laikā tā notika ik pēc pieciem gadiem. Šoreiz pievērsīšu lasītāju uzmanību 1935. gada tautas skaitīšanas datiem.
Pašlaik pilnā sparā rit tautas skaitīšana.
Pirmās Latvijas Republikas laikā tā notika ik pēc pieciem gadiem.
Šoreiz pievērsīšu lasītāju uzmanību 1935. gada tautas skaitīšanas datiem.
Nelielajā teritorijā maz iedzīvotāju
Pirms 65 gadiem Bauskas apriņķis ar 2302 kvadrātkilometru platību bija viens no mazākajiem Latvijā (ierindojās 16. vietā no 19 apriņķiem). Vidējais iedzīvotāju blīvums bija 19,4 cilvēki uz kvadrātkilometru. Vislielākais iedzīvotāju blīvums bija Skaistkalnes pagastā (29,29), bet vismazākais – Vecumnieku pagastā (11,3). Tolaik mūsu apriņķī bija 44686 iedzīvotāji, ar šo skaitu tas ierindojās 17. vietā valstī. Bauska ar 4904 iedzīvotājiem starp Latvijas pilsētām ieņēma 15. vietu. Pagastos iedzīvotāju skaits bija visai dažāds: visvairāk cilvēku dzīvoja Iecavas pagastā (3434), bet Bruknas pagastā – tikai 659. Iecava bija arī apriņķa lielākais ciems ar 114 mājām un 709 iedzīvotājiem. Tur atradās tvaika dzirnavas ar kokzāģētavu un vilnas apstrādes darbnīcu, spirta dedzinātava, trīs maiznīcas, trīs gaļas tirgotavas un 25 dažādi veikali. Skaistkalnes ciemā iedzīvotāju skaits bija vēl lielāks – 760, bet māju mazāk – 104. Skaistkalnes ciemā darbojās mehāniskā darbnīca, ūdensdzirnavas ar elektrības ģeneratoru, divas viesnīcas, pirts, divi krogi, tējnīca, trīs maiznīcas, divas gaļas tirgotavas un 31 dažādu preču veikals. Trešais pēc lieluma bija Vecmuižas (Vecumnieku) ciems ar 59 mājām un 334 iedzīvotājiem.
Bauskas apriņķī tolaik no visiem iedzīvotājiem 89,53% bija latvieši, 2,28% ebreji, 0,79% krievi, 0,68% vācieši un 6,72% pārējās minoritātes. Zālītes pagasts bija vislatviskākais, jo tur latviešu īpatsvars sasniedza 95,32%. Savukārt Rundāles pagasts ar 85,78% latviešu tika uzskatīts par visnelatviskāko.
Kristīgās konfesijas sadalījās šādi: 1935. gadā luterāņi – 71,79%, katoļi – 23,98%, Mozus ticīgie (jūdaisti) – 2,29%, pareizticīgie – 1,05%. Pārējās ticības kopā nesasniedza pat vienu procentu.
Zems dabiskais pieaugums
Bauskas apriņķis ieņēma pirmo vietu Latvijā pēc citu valstu pilsoņu īpatsvara, kas veidoja 6,09%. Demogrāfiskā situācija tolaik bija daudz labvēlīgāka nekā mūsdienās, lai gan Bauskas apriņķis ieņēma pēdējo vietu valstī dabiskā pieauguma ziņā. No 1920. līdz 1935. gadam apriņķa iedzīvotāju skaits bija pieaudzis par 20,78%, palielinājumu veidoja galvenokārt migrācija. 1935. gadā apriņķī tika noslēgtas 384 laulības, šķirtas – tikai 34. Ļoti atšķirīgs rādītājs salīdzinājumā ar mūsdienām. Tajā pašā gadā pasaulē nākuši 730 jaundzimušo, no viņiem 105 ārlaulībā, bet miruši 669 apriņķa iedzīvotāji.
Ļaundari ierodas no tālienes
1935. gadā notiesātas 206 personas, kuras noziegumus izdarījušas Bauskas apriņķī, no tiem 45 noziegušies mūsu pilsētā, bet 161 – laukos. Smagākos noziegumus tolaik pastrādājuši iebraucēji, nevis vietējie iedzīvotāji. Atklāto noziegumu īpatsvars sasniedza 75,7%, kas bija ļoti labs rādītājs, ņemot vērā, ka valstī kopumā 1935. gadā tika atklāti 68,4% visu izdarīto noziegumu.
Iecavas pagasts – visgaišākais
Toreiz 96,1% apriņķa lauku iedzīvotāju savas mājas apgaismoja ar petroleju, tikai 3,82% šim nolūkam izmantoja elektrību. Valstī vidēji elektrisko gaismu izmantoja 2,35% no visām lauku mājām, tālab mūsu apriņķis ierindojās godpilnajā 4. vietā aiz Rīgas, Jelgavas un Cēsu apriņķa. Savukārt Iecavas pagastā elektrisko apgaismojumu lietoja visvairāk – 15,77%, Vecmuižā – 14,08%, Zālītē – 11,16%.
88,52% iedzīvotāju dzeramo ūdeni ņēma no akām, 8,01% no ūdenssūkņiem, 1,46% no upēm un ezeriem, bet no ūdensvada – tikai 0,26%. Bauskas apriņķī vismazāk Latvijā izmantoja dzeršanai upju un ezeru ūdeni, valstī kopumā – 7,62% iedzīvotāju.
Apriņķa budžeta sadalījums
Mūsu apriņķa pagastu budžeta kopsumma 1935./36. saimniecības gadā sasniedza Ls 643000 jeb Ls 16,17 uz vienu iedzīvotāju. Pēc šī rādītāja Bauskas apriņķis valstī ieņēma otro vietu (pirmais bija Jelgavas apriņķis ar Ls 17,93 uz vienu iedzīvotāju). Pagastos šīs summas atšķīrās: Rundāles pagastā Ls 34,92, bet Panemunes pagastā tikai Ls 11,14 uz katru iedzīvotāju. Varbūt mūsdienās šīs summas šķiet nelielas, bet tolaik arī nodokļu apjoms vienam apriņķa iedzīvotājam gadā vidēji bija tikai Ls 17,20.
Bauskas apriņķa budžetu izlietoja šādām vajadzībām: 26,46% administrācijai, 12,64% izglītībai, 12,18% veselības aizsardzībai, 19,35% sociālai apgādībai, 15,96% jaunbūvēm un pārbūvēm, 1,15% lauksaimniecības un kooperācijas atbalstīšanai, 1,1% kapitāla uzkrāšanai, 3,7% parādu nomaksai un citiem izdevumiem.
