Atlantā, Olimpiskajā pasaules kongresu centrā, notikušajā pasaules Pestīšanas Armijas kongresā piedalījās arī baušķenieces.
Atlantā, Olimpiskajā pasaules kongresu centrā, notikušajā pasaules Pestīšanas Armijas (PA) kongresā piedalījās arī baušķenieces. Šoreiz «Bauskas Dzīve» piedāvā Rutas Hansenas, Rutas Stelmakas, Ilzes Kintas un Ingas Junkurēnas iespaidu mozaīku par šo grandiozo forumu.
Kristus mīlestība vieno
Stāsta Ruta Hansena: «Kongresā, kurā no Amerikas kontinenta vien piedalījās 15 tūkstoš delegātu, nesatiku tos, kurus biju domājusi satikt, sastapu tos, kurus pat negaidīju sastapt… Pienāca pie manis korejietis, kurš strādā Dienvidamerikā, un teica, ka redzējis mani videofilmā. Filma par Pestīšanas Armijas darbu Latvijā tika veidota pirms trim gadiem…
Cilvēki satikās un izšķīrās, bet visus vienoja Pestīšanas Armijas krāsas – asins un uguns krāsas, Jēzus vienoja.
Tik daudzas un dažādas tautas, valodas, kultūras, pat armijas formas apģērbs tur bija skatāms raibu raibais un varbūt no pirmā acu uzmetiena man šķita tik nepieņemams. Bet kā visi var būt kopā, cits citu saprast? Tā Kristus mīlestība, kas vieno. Un sapratu, ka apģērbs nav svarīgākais, bet gan, kas tavā sirdī. Vai tur ir šī mīlestība?
Ģenerālis Džons Gouvens sprediķī akcentēja, ka Pestīšanas Armijai arī jāmainās, tai vairāk jādomā par ikkatru cilvēku, jābūt tuvāk ikviena interesēm. Armijas ļaudīm jāmācās būt elastīgiem. Bet augstāk par visu jātur vēsts – vai tu esi tīrs Dieva jēra asinīs? Lai mēs neaizmirstam šo ceļu.»
Mūzika un dziesmas saviļņo
Forumu atklāja ar tipiski amerikānisku šovu – tur bija Skārleta un Reds Batlers, Merilina Monro, indiāņi un kovboji, bet zālē, kur atsevišķi pulcējās bērni, iebrāzušies arī Flintstoni.
«Kā bezgala jūra ir žēlastība,/ Ko Pestītājs pasaulei izgādāja…» Šī bija kongresā visbiežāk dziedātā dziesma. Un emocijas pat izlīst asarās, kad to dzied 22 tūkstošu kopkoris. Mūzikai un dziesmai kongresā bija ļoti nozīmīga vieta. Spēlēja pieci pūtēju orķestri (Londonas, Kanādas, Ņujorkas, Čikāgas un ASV dienvidu štatu apvienotais), uzstājās brīnišķīgi kori no Jaunzēlandes, Austrālijas, Zimbabves, Zviedrijas un ASV.
Tomēr, šķiet, visa kongresa norisi visuzskatāmāk atspoguļoja dziesma «..tie no Austrumiem nāks, tie no Rietumiem nāks,/ Dieva valstī sēdēs pie galda…». Pie Dieva tiešām nāca tautas no Rietumiem un no Austrumiem.
Ļoti emocionāla bija cilvēktiesību cīnītāja Martina Lutera Kinga meitas, mācītājas Bernises Kingas, runa. Pēc viņas sprediķa visvairāk cilvēku devās pie lūgšanu sola.
Jēzu, neej garām man…
Ļoti lielu iespaidu uz visiem atstāja Džonija Ēriksone Tada, kura 17 gadu vecumā, lecot ūdenī, sevi savainoja. Nu jau 33 gadus viņa paralizēta, pārvietojas ratiņos, pat rokas nevar augstu pacelt. (Varbūt laikraksta lasītāji atceras grāmatu «Džonija» vai redzējuši filmu «Džonija»? Tai Džonijai prototips ir Dž. Ē. Tada.) Tomēr kongresa dalībniekiem priekšā šī sieviete stājās un atklājās tik ziedoša, tik vitāla. Viņa nodarbojas ar invalīdu ratiņu izplatīšanu pasaulē. Džonijas liecības laikā uz ekrāna varēja skatīt videosižetus, piemēram, no Āfrikas, kur cilvēki bez kājām pārvietojas, rāpojot un šļūcot pa zemi. Tas bija pierādījums Dž. Ē. Tadas darba nepieciešamībai.
Džonija sniedza spēcīgu un iedvesmojošu liecību. Viņas lūguma moto: «Jēzu, kad pie citiem ej, neej garām man…» Jēzus viņu visus gadus stiprinājis garīgi, tālab viņa nav salūzusi. Lai arī nav dziedinājis fiziski, tomēr bijis garīgais balsts, nav viņai garām pagājis.
Fakti
Pestīšanas Armija (PA) darbojas 107 pasaules valstīs.
Pasaules PA kongresā, kas notika Atlantā no 28. jūnija līdz 2. jūlijam, piedalī- jās visu valstu pārstāvji, kopā 22 tūkstoši.
Vislielākās delegācijas bija no Amerikas kontinenta (15 tūkstošu), Āfrikas un Indijas.
No Zviedrijas piedalījās 100 delegātu, no Šveices – 30, no Latvijas – 13.
Viena delegāta dalība kongresā (ieskaitot ceļa un visus citus izdevumus) izmaksāja divus tūkstošus ASV dolāru. Attīstības valstīm un jauno demokrātiju valstīm (arī Latvijai) šie līdzekļi tika apmaksāti.
