Nosaukumu «Slovakijas Betlēme» agrāk nebiju dzirdējusi. Taču, ieraugot unikālo meistardarbu, visai neskaidri sāku atcerēties kādā žurnālā, iespējams, «National Geographic», redzētus attēlus.
Nosaukumu «Slovakijas Betlēme» agrāk nebiju dzirdējusi. Taču, ieraugot unikālo meistardarbu, visai neskaidri sāku atcerēties kādā žurnālā, iespējams, «National Geographic», redzētus attēlus.
Patiesībā «Slovakijas Betlēme» it kā nav sakrāls veidojums, taču slovaki tam piešķīruši reliģisku statusu un lepojas, ka to akceptējis arī pāvests Jānis Pāvils II.
Slovaku tradīcijas
Nelielā kalnu ciematā Rajecka Lesna (agrāk saukts par Frivaldi) atrodas Marijas Svētceļnieku baznīca. Tai blakus speciāli celtā un 1995. gadā atvērtā namiņā eksponēts vietējā kokgriezēja Jozefa Pekaru veltījums savai zemei. Astoņus metrus garais un trīsarpus metrus augstais terasveida makets guvis apzīmējumu «Slovakijas Betlēme».
Meistars darbu veidojis 15 gadu. Kokgriezumā atainota visa Slovakijas vēsture, sākot no tālas senatnes. Šeit redzamas lielākās pilis un baznīcas, kalnu un līdzenumu iedzīvotāju mitekļi, atspoguļotas amatniecības un sadzīves tradīcijas. Makets ir kinētisks, tā vairāki fragmenti vērojami darbībā. Var gūt priekšstatu par vīna darīšanu, aitu cirpšanu un citiem sadzīves procesiem.
Gide stāstīja, ka meistaram pašlaik ir 80 gadu. Pēc aiziešanas pensijā Jozefs Pekaru vēlējies atstāt slovaku tautai paliekošu vērtību un pievērsies savam mūža darbam. «Vietējā pašvaldība ilgi nevarēja atrast līdzekļus kokgriezuma eksponēšanai,» skaidro tūristu grupas pavadone. «Sabiedrība uzstāja, ka meistardarbam nepieciešama speciāla vieta, un vietējā vara bija spiesta rīkoties.»
Svētavoti kalna pakājē
Katru gadu Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas dienā – 15. augustā – Rajecka Lesna ierodas svētceļnieku pulki no Slovakijas, Ungārijas un citām Austrumeiropas katoļu zemēm. Te bijušas arī latviešu grupas. Vairāki Latvijas kori ir dziedājuši Marijas Svētceļnieku baznīcā.
Dievnama simbols ir 14. gadsimtā darinātā Dievmātes Brīnumdarītājas altāra skulptūra, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas.
Netālu atrodas svētceļnieku galamērķis – Kalvarijas kalns. Tā pakājē no pazemes dzīlēm plūst pieci svētavoti. Ūdens ārstnieciskās īpašības nevar apšaubīt, jo tas satur daudz magnēzija, informēja gide. Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas dienā svētceļnieku procesija šķietot nebeidzama.
