Tobāgo iespējams nokļūt dažādi. Pavisam «biezi» – nopirkt lidmašīnas biļeti un aizlidot. Ja nav sveša veiksme loterijās un ir tīkamas «Cido» sulas, var iegādāties tās, sūtīt kuponus un laimēt ceļojumu.
Tobāgo iespējams nokļūt dažādi. Pavisam «biezi» – nopirkt lidmašīnas biļeti un aizlidot. Ja nav sveša veiksme loterijās un ir tīkamas «Cido» sulas, var iegādāties tās, sūtīt kuponus un laimēt ceļojumu.
Tomēr lielisku vakara atpūtu jaukas mūzikas pavadījumā, jautru noskaņojumu, kas papildināts ar skaistu un talantīgu aktierspēli, var gūt tepat Rīgā, kur skatītājiem savu «Tobāgo» piedāvā Dailes teātra mākslinieki.
Izrādes veiksmes un nepilnības
Māras Zālītes lugas «Tobāgo!» sižeta raitais ritējums dažbrīd buksē, īpaši hercoga Jēkaba un hercogienes ainās. Šo tēlu rosība, pareizāk sakot – nerosība, krīt ārā no izrādes ritma, tādēļ jo īpaši žēl, ka mazveiksmīga sanākusi Vara Vētras atgriešanās uz teātra skatuves. Vēl viena teātrim kādu laiku «zudušā dēla» Andra Bērziņa vietā 11. novembra izrādē bija «ielēcis» iestudējuma režisors Valdis Liepiņš – diemžēl bāli un bezpersoniski. Tādējādi arī viņa pretspēlētāja Rēzija Kalniņa bija mazāk pamanāma.
Protams, dziesmu spēlē saturiski bagātu sižetu nav ko gaidīt, dažviet tajā pat ievi- jas absurda elementi, bet tas ir interesanti. Izrādes beigās nelaimē nonākušajam kurzemniekam Andrejam palīdz kāds cits kurzemnieks Roberts Krūzītis jeb Robinsons Krū- zo, kurš pats pēkšņi nevēlas doties prom no salas.
Ulda Marhilēviča debija teātrī izdevusies
«Tobāgo!» ir dziesmuspēle, kurā izskan vairāki lieliski muzikālie priekšnesumi. Jau izrādes sākumā saviļņo jaunās aktrises Ievas Pakalniņas un Artūra Skrastiņa mīlas duets, izrādes emocionālo kulmināciju paspilgtina dziesma par sniegu. Savukārt draiskulības un nebēdnības kalngals ir Lullas jautrā ziņģe. Draiskā kurzemniece iepatikusies vietējam karalim, tas viņu ņem par sievu, un Lullas precēties kārei pretī nespēj nostāvēt arī vecāki. Atraktīvajai izrādes gaisotnei pieskaņotas Aigara Ozoliņa dekorācijas, stilistiski izturēti ir Ilzes Vītoliņas kostīmi. Karstajā Tobāgo salā tie jo sevišķi paspilgtina Kurzemes ļaužu ziemeļniecisko izcelsmi.
Mārai Zālītei «Tobāgo!» ir kārtējais dramaturģiskais darbs, bet komponistam Uldim Marhilēvičam – debija teātra mūzi- kas žanrā. Lai arī melodijās maz novitāšu, tēmas šķiet dzirdētas, tomēr izrādē tās skan lieliski, radot muzikāli jauku, atpūtai piemērotu noskaņu.
Ilgas pēc sniega un speķa raušiem
Kā visas M. Zālītes lugas, arī «Tobāgo!» nes filosofisko zemtekstu, protams, ne tik dziļu, jo šī ir traģikomēdija. Taču izrāde liek par daudz ko padomāt. Vilinošs ir kurzemniekiem izteiktais piedāvājums doties uz tālo Tobāgo, kur maize aug kokos, visu gadu ir vasara, bez maksas dod zemi un vēl melnos vergus, kas to apstrādās. Tomēr rūgtā realitātes atklāsme pienāk pavisam drīz: pamatiedzīvotāju neiecietība pret kolonizatoriem, karstais un tveicīgais gaiss veicina slimību izplatību, putnu balsis neļauj ne mirkli būt klusumā. Kulminācija tiek sasniegta pēkšņā 24. decembra atskārsmē: ir taču Ziemassvētki. Un kurzemniekiem tik ļoti pietrūkst lāsteku, leduspuķu, speķa raušu, piparkūku, eglītes, aizputinātas taciņas uz aku.
«Dieviņ, dod jel
Kādu sērsnu, kur sagriezt
man rokas,
Tā, lai asinis nopil uz sniega.
Tā, lai asara sasalst uz
vaiga.
Tā, lai ieraugu pats savu
elpu.
Tā, lai jūtu – patiesi es
dzīvs.»
Sajūsmina ventiņu izloksne
Māras Zālītes dzeja ir izrādes vērtība, kas aktieru talantīgā izpildījumā iestudējumu pārvērtusi veiksmē. Vairums teksta skan ventiņu izloksnē. Rodas izbrīns, cik sulīga, bagāta ir mūsu valoda, ja to paspilgtina ar novada izteicieniem. Jānis Paukštello un Olga Dreģe, Harijs Spanovskis un Katrīne Pasternaka, arī Artūrs Skrastiņš, Indra Briķe – dažbrīd šķiet, viņi visi ir Ventas krastos dzīvojuši un ventiņu mēlē ikdienā runājuši.
Lai arī vēl ir abonementu izrādes, biļetes var nopirkt. Ja izrāde iegadās svētdien, kad tā sākas plkst. 18, tad baušķenieki var paspēt ar pēdējo satiksmes autobusu atgriezties mājās.
