Daiļā līgava Līziņa, drusku dīvains saimniekdēls un vēl citi seno laiku ļaudis sestdien, 4. jūnijā, dzīvosies pa Jaunsaules klubu, kas meklējams Bauskas novada Vecsaules pagastā. Vietējā amatierteātra mākslinieki šeit izrādīs latviešu teātra tēva Ādolfa Alunāna populārāko lugu «Pašu audzināts».
Pārskatīšanās un pārteikšanās, cerēšanās un «dabūšanās», jokos ietērpti vēstījumi par izglītības un gara gaismas nozīmi 19. gadsimta nogalē Latvijā. Šie motīvi caurvīs lugas iestudējumu.
Būs kristības
Teātra spēlēšana Jaunsaulē, tāpat kā daudzviet citur Latvijā, noteikti nav tikai triju desmitu gadu garumā. Trīsdesmit gadu jubileju šonedēļ jaunsaulieši svin tādēļ, ka Jaunsaules klubā 1986. gadā atdzima aktieru rosība. Pirms tam vietējie aktieri bija zem citiem «jumtiem». Dažādos laikos aktierus atbalstīja vietējā Andreja Upīša vārdā nosauktā kopsaimniecība, tad kādu laiku tas skaitījās Vecsaules teātra kolektīvs.
Lai beidzot novērstu jukas un pārpratumus, jubilejas vakarā jaunsaulieši savai amatierkopai iecerējuši arī kristības. Turpmāk teātra kopu būs dēvēt skanīgā vārdā «Laucis». «Nekādu apslēptu norāžu te nav. Mēs visiem saprotami pavēstām, ka esam lauku ļaudis, kuriem patīk spēlēt teātri. Esam priecīgi par savu vaļasprieku un ar to lepojamies,» skaidro amatierkopas vadītāja Inga Cepure.
Vēsture no 1940. gada
Pirms jubilejas «Bauskas Dzīve» viesojās Jaunsaulē, kur aprunājās ar kolektīva dalībniekiem. Tikšanās laikā tika cilātas vēsturiskās fotogrāfijas, personīgajos krājumos uzieti izrāžu saraksti, vecās programmiņas. Jaunsauliešiem izdevies atrast datus par 1940. gada 6. februārī notikušo amatierteātra iestudējumu «Tek saulīte tecēdama». Režisora vārds palicis neatklāts, toties ir saglabājusies aktieru kopbilde.
Okupācijas un kara gadi teatrāļu rosīšanos pārtrauca, izrādes atsāka iestudēt 1951. gadā. Ar Jaunsaules aktieriem dažādos laika periodos strādāja režisori Leontīne Sausā, Jānis Patkēvičs, Vilhelmīne Fernase, Albīns Adakovskis. No 1981. gada aktierspēli te «pieskatīja» režisore Gunta Siliņa, kura ar vietējiem aktieriem strādāja kā ar Vecsaules teātra atsevišķu trupu. Vietējo ļaužu rosībai augot, 1986. gadā jaunsaulieši izveidoja paši savu amatierkopu. Izrādes iestudēt viņiem joprojām līdzēja G. Siliņa, strādāja režisori Jānis Bethers, Zelma Vackare, Iveta Balgalve.
Ar gadiem teātra spēlesprieks nedaudz pagaisa, līdz 2009. gadā vietējā sieviešu biedrība uzņēmās iniciatīvu un atkal sapulcināja vienkopus vietējos amatieraktierus. Ar Edvarda Vulfa lugu «Divkauja» teātra kopa atsāka darbu, pēc gada aktieru «iedīdīšanu» tēlos uzņēmās skolotāja Inga Cepure.
Pirmais – puika
«Es toreiz sešpadsmit gados biju pabeigusi pamatskolu, un mani uzaicināja nospēlēt lauku puikas Viļa lomu Blaumaņa «Trīnes grēkos». Vēl tagad atceros savu pirmo tekstu, ko man vajadzēja no skatuves norunāt: «Lec, lec, zirdziņ, lēkšiem lec!» Šī lieta man labi sanāca. Tad pēkšņi kas notika, kas ne, viena meitene nevarēja sagatavot Annules lomu. Režisors Jānis Patkēvičs aicināja mani iemācīties arī šo lomu. Tā mana debija teātrī sākās ar divām lomām vienā izrādē,» savas darbošanās sākumu 1954. gadā atceras jaunsauliete Rita Bethere.
Par sev tīkamāko izrādi viņa sauc pēc gada tapušo iestudējumu «Lai arī rudens». Šajā Gunāra Priedes lugā Ritai nācās amizēties ar kādu skaistu kavalieri, vietējo puisi Jāni. No izrādes kaislībām izauga īsta mīlestība, un pēc gadiem Rita un Jānis veidoja paši savu ģimeni. Spilgtas emocijas viņai saglabājušās arī no pirms diviem gadiem iestudētās Anitas Grīnieces lugas «Raganas priede». Tur Ritai un vēl divām aktrisēm bija jātēlo lauku sievas, kuras žēlojas par vīriem, kuri visu savu laiku un naudu pazaudē grādīgā dzēriena pudelēs. Kaimiņiene stāstījusi, ka viņai, Ritas žēlabu monologu klausoties, skudriņas skrējušas pār muguru – cik izjusti un patiesi tikušas atklātas šo laiku lauku dzīves skarbās nianses.
Palīdz sufliere
Vilim Šlēgeram pirmā loma bijusi 1989. gada iestudējumā «Apslēptie dārgumi». Jaunsaulietis atceras, ka toreiz bijis tikko atnācis no dienesta armijā, teātra pulciņā bijuši daudzi jauni puiši, arī viņš pievienojies. «Tā arī teātra spēlēšanu neesmu atmetis. Īpaši tagad, kad nodarbošanos laukos grūti atrast, vismaz pāris reižu nedēļā ir iespēja sanākt kopā un interesanti pakavēt laiku. Kā man tā teātra spēlēšana padodas, to lai vērtē citi, bet man patīk. Dažreiz varbūt grūtāk iemācīties tekstu, bet tāpēc jau mums sufliere palīdz. Un izprast tēloto varoni katrā nākamajā mēģinājumā izdodas arvien labāk,» stāsta Vilis.
Lampu drudzis
Kolektīva vadītāja I. Cepure atzīst: «Atnākot no darba, dažkārt ir tāds nogurums, ka negribas nekur doties. Tad saņemos, aizeju uz klubu, un, kopīgi rosoties, aizmirstas dienas rūpes, izzūd smagums. Te var gūt pavisam citas emocijas – veidojot jaunu izrādi, uzvirmo meklējumu gars. Dodoties braucienā, ir nemitīga pārbaudīšana, vai viss vajadzīgais paņemts līdzi. Un, protams, lampu drudzis pirms pirmizrādes.»
Režisore novērojusi, ka īpaši interesanti tas izpaužas jaunajiem aktieriem. Atnākot uz klubu, viss šķiet mierīgi, skan smiekli, tiek pārstāstīti jautri atgadījumi. Bet minūtes divas pirms priekškara atvēršanās sākas panika: no kuras puses jāuziet uz skatuves, kur nolikta viena vai otra lieta, kur turēt rokas, kur spert soļus, skatīties šur vai tur. Izmisuma noskaņas pārņemti jautājumi birst kā no pārpilnības raga. Tādās reizēs arī viņu sagrābjot satraukums, varētu iziet skatuves priekšā un palūgt visus doties mājās, jo aktieri izrādei nav gatavi. Šis mirkļa vājums ir jāpārvar, un tad viss aiziet pats no sevis.
Improvizācijas iespējas
Uztraukums un improvizācija – to, darbojoties amatierteātrī, piedzīvo ģimnāzistes Liene un Zane Vackares. Jaunietes neslēpj, ka sakārtota visu procesu norise ir laba lieta, tomēr dažreiz gribas gūt citādas izjūtas. Tīši vai biežāk gan netīši kāds kaut ko sajauc tekstā, citkārt kāds rekvizīts aizmirsies mājās. Liene atzīst, ka tad spēlētprieks uzbango jo augstu. Jāspēj sekundes laikā reaģēt, virzīt izrādes darbību tālāk, vienlaikus ar improvizāciju nenojaucot pārējo aktieru spēli.
Izborē caurumus un aizbrauc
Atceroties teātra spēlēšanā aizvadīto laiku, R. Bethere min kādu ne visai glaimojošu salīdzinājumu. Kad viņa sāka savas «aktrises» gaitas, Jaunsaules klubs bija ļoti bēdīgā stāvoklī – sienas noplukušas, grīda nelīdzena – īsta bēdu ieleja. Tad nāca kolhoza laiki, kluba telpas saremontēja, zāles grīdā pat ieklāja parketu. Viss tika paveikts godam. Tagad viss ir atkal tāpat kā pirms gadiem sešdesmit. Klubs ir noplucis, auksts un izmantošanai piemērots vien siltajos vasaras mēnešos.
Dažādus labumus sološas komisijas te ierodas šad un tad. Vieni politiķi līdzjūtīgi pamāj ar galvu, solot nekad, nekad neaizmirst par lauku ļaudīm, citi pēc sava apmeklējuma atsūta sazin kādus ekspertus. Tie izborē caurumus sienās un grīdā un paziņo, ka viss ir sapuvis, brūkošs un nav labojams. Kad «zinātnieki» aizbrauc, jaunsaulieši ņem tepi, špakteli, dēļu galus, aizdrīvē caurumus, dzīvo un spēlē tālāk teātri savā klubiņā.
Vai tiks sagaidītas labas pārmaiņas, vietējie netic. Pavisam nesen kāds no «runasvīriem» pavēstīja, ka ieguldīt naudu Jaunsaulē, kur mītot simt cilvēku, esot neprāta izšķērdība. Jāremontē ēkas, kurās apgrozās simtiem ļaužu. Saprazdami veco patiesību, ka politiķi sēž augstu un Jaunsaule no Bauskas atrodas neaizsniedzami tālu, vietējie cenšas kādu grasi sakasīt, rakstot un iesniedzot projektus. Dažas telpas klubā šādā veidā izdevies sakārtot, prieks par to pašu.
Pasniegs apbalvojumus
Sava artava ieplānota arī 4. jūnija jubilejas ballītei. Jaunsauliešus sveikt plānojuši mīļi draugi no pašu pagasta, citiem Bauskas novada nostūriem, kā arī no Skaistkalnes un Stelpes. Viesiem nav jāsatraucas – būs svinīga gaisotne, valdīs jautrība, būs arī našķis, ko uz kārā zoba uzlikt, un dzira, ar ko balsis izskalot. Savukārt Bauskas novada pašvaldība parūpējusies par Jaunsaules amatiermākslinieku godināšanu.
Par ilggadēju aktīvu kultūras dzīves bagātināšanu un teātra mākslas popularizēšanu Jaunsaules amatierteātrim tiks pasniegts pašvaldības apbalvojums «Atzinības raksts» un 200 eiro naudas balva. Kolektīva vadītājai Ingai Cepurei par teātra mākslas veicināšanu un radošu darbu Jaunsaules amatierteātrī piešķirts pateicības raksts. Tāds pats godinājums būs amatierteātra aktieriem Ritai Betherei un Uldim Brahmanim par ilggadēju ieguldījumu teātra mākslas sekmēšanā un popularizēšanā.
