Mīlulis. Spaniels atceļo no Īrijas.
Baušķenieku Zaļkalnu ģimenē jau trešo gadu dzīvo Kavaliera karaļa Čārlza spaniela kucīte Čirī. Ikdienā mājās tā ir maza, mīļa, klusa suņu meitene, kas ārpus telpām pārtop ļoti kustīgā, atraktīvā un labprāt putnus ķerošā medniecē.
Čirī dzimtā puse ir Īrija. Tur radinieku ģimenē ir alerģija pret suņiem. Kucīte paņemta, jo šīs šķirnes suņiem spalva ir līdzīga cilvēka matiem un daudziem alerģijas pret to nav. Tomēr šoreiz tas nav nostrādājis, un sunītim meklētas jaunas mājas.
Draudzīga un priecīga
«Manā bērnībā ģimenē bija suns, un arī tagad gaidīju, kad bērni vēlēsies, lai suns ir līdzās. Vienkārši tas brīdis pienāca,» saka mamma Gianeja Zaļkalne. Ģimenē aug trīs meitas – Lizete, kas mācās astotajā klasē, un divas dvīnes – Dita un Tīna, kas mācās trešajā klasē.
Sākumā cerējuši, ka spanielu no Īrijas atgādās ar lidmašīnu, bet spēkā bija stājušies jauni noteikumi un lidmašīnā vest neļāva. Tad sarunāja, ka tas notiks ar mašīnu, bet pirmajā mēģinājumā nesanāca – vedējam radās problēmas, un atgādāšana par nedēļu aizkavējās. «Kad nu suni atveda, trijos naktī braucām pakaļ uz Talsiem. Lai arī pirmo reizi mūs redzēja, suņu meitene bija ļoti priecīga – lēca klēpī, laizīja seju, it kā ilgus gadus mūs pazītu,» atceras Lizete.
Ceļojums gan bijis smags – šī suga slikti panes vientulību, un kucīte bija patiesi noraudājusies. Tagad kā galvenais cilvēks ģimenē ir izvēlēta Gianeja. Ar pārējiem ir labi draudzēties, bet, ja mammas nav mājās, sunītis teju neēd. Toties, kad atbrauc, tad pieēdas, cik nu iespējams. Čirī patīk ceļot – gan uz Lietuvu, gan Latvijā uz Pāvilostu, kur ir suņiem draudzīga viesnīca, saimnieki mājdzīvnieku ņem līdzi.
Šī spanielu suga tiek vērtēta kā ļoti draudzīga – mierīgi var ņemt ģimenes ar maziem bērniem.
Sapņos kā lauva
Čirī ir divi raksturi, par tiem stāsta Gianeja: «It kā pilnīgs istabas suns. Tāda izjūta, ka mīkstā manta ir mājās. Delikātākais suns, kāds redzēts. Kad vajag ārā, klusi pienāk, skatās acīs un luncina asti. Un tad ārā tas ir pavisam cits dzīvnieks – saimniekus neklausa, skrien, kur vēlas. Prom nemūk, bet uz aicinājumu nākt neatsauksies. Meklē nelabas lietas – ko pagrauzt, saplēst vai pat izvārtīties.»
Pretim dzīvoklim privātmājā atrasta mūža mīlestība – ļoti vecs, liels dalmācietis. Katru reizi, kad iziet ārā, meklē viens otru. Radusies īsta dzīves draudzība.
Vasarā katru otro dienu notiek braucieni ar riteņiem, parasti uz Bauskas pilskalna parku, Čirī ved līdzi riteņa groziņā. Tad iznāk ļoti daudz paskraidīt, un vasarā kucīte ir ļoti labā fiziskā formā. Ja pamana pīles pludmalē, dzenas pakaļ kā jau kārtīgs putnu suns. Ziemā pastaigāties iznāk mazāk, skraidīt vēl mazāk, un tad nu, guļot mājās, sunīte nedaudz apveļas.
Sunīte rējusi ir tikai dažas reizes un arī tad, ja nobīstas. Guļot gan rej biežāk. «Sapņos laikam jūtas kā lauva,» smaidot teic Gianeja.
Princeses pēlis
Mājās spanielam jāsadzīvo ar korāta šķirnes kaķeni Billi. Viņa ir mājas «boss», un Čirī ar kaķeni nemaz nav viegli satikt – Bille spanielu ir iebiedējusi. Tiesa, pie ēdiena bļodas tas nestrādā. Lai arī Čirī ēd maz, tomēr savu ēdienu viņa aizstāv. Ar ēdināšanu ļoti jāuzmanās – visu dot sunītim nedrīkst. Ļoti garšo gaļas skrimslīši, bet tie tik ļoti iet pie sirds, ka mēģina norīt nesakošļātus un var aizrīties.
Meitenes reiz uzlika videokameru, lai pārbaudītu, ko abi dzīvnieki dara, kad neviena nav mājās. Izrādījās, abas apguļas uz dīvāna, turklāt tā, lai redzētu durvis. Un tā arī visu dienu gaida, kad mājinieki būs atpakaļ.
Ģimeni Čirī ir sadalījusi lomās – Gianeja ir saimniece, Lizete – labākā draudzene, bet no dvīnēm jāuzmanās.
Mājās Čirī guļ savā gultiņā. Kādreiz tā bijusi plastmasas bļoda, bet tad nokrāsota zelta krāsā, pielikti pušķīši, samta spilvens – iznācis īsts princeses pēlis. Lizete stāsta, ka āra pastaigās mazo spanielu apbrīno katru dienu – lai arī Bauskā dzīvo jau trešo gadu, tomēr vienmēr atrodas kāds, kurš izsaka komplimentus par mazo, skaisto un kustīgo sunīti.
