Dažādas situācijas rosinājušas domāt par šķietamu sīkumu, kas katrā individuālā gadījumā ir nozīmīgs, par dzejas rindu izvēli.
Dažādas situācijas rosinājušas domāt par šķietamu sīkumu, kas katrā individuālā gadījumā ir nozīmīgs, par dzejas rindu izvēli.
Dzejnieks iebilst
Atceros, tas bija pirms daudziem gadiem. Mūsu rajona avīzes redakcija saņēma dzejnieka Ziedoņa Purva īsu vēstulīti. Novadnieks bija izlasījis laikrakstu un pamanījis, ka līdzjūtībā publicētā četrrinde nav viņa, bet kāda cita autora sacerēta. Z. Purvs neizteica pārmetumus, bet, korekti uzrunādams redaktoru, bija rakstījis – tie nav mani vārdi. Saprotams, redakcijas darbiniekiem šāds sūtījums nebija glaimojošs.
Piemēro situācijai
Droši vien nebūtu vērts pieminēt tik senu un šķietami nenozīmīgu atgadījumu. Tomēr arī tas redakcijas darbiniekiem licis ievērot precizitāti, publicējot dzejas rindas apsveikumos un līdzjūtībās. Jebkurš autors vēlas, lai viņa rakstītais netiktu interpretēts. Bet sludinājumu iesniedzējiem savukārt it kā ir ļoti vienkārši –, piemēram, vārdu «māt» samainīt ar «tēt» un tamlīdzīgi. «Bauskas Dzīves» klientus varam uzteikt par centieniem rūpīgi izvēlēties vārsmas, ņemot vērā konkrētu situāciju. Bet šajā it kā pašsaprotamajā situācijā var būt kaut kas neparedzams.
Dažādas interpretācijas
Tikai viens piemērs. Nesen redakcijā bija ieradusies ilggadēja izglītības iestādes vadī- tāja. Viņai līdzi bija krājumiņš «Dzīvīte, mana dzīvīte», izdevējs – «Kopsolī». Līdzjūtības iesniedzēja izteica neapmierinātību, ka redakcija labojusi viņas iesniegto tekstu. Mēs savukārt ņēmām rokās grāmatiņu «Atvadoties», ko savulaik laidusi klajā izdevniecība «Zvaigzne». Šajā krājumā atšķirībā no dažādiem jaunizdotiem ir ļoti precīzas norā- des – nosaukts krājums, izdošanas gads, dzejoļa nosaukums un lappuse, kurā tas publicēts. Tā pie katras četrrindes. Liekot pretī šādus argumentus, vienojāmies, kam tomēr ir taisnība. Saprotams, ka, izvēloties dzeju no krājumiem, sludinājumu iesniedzēji pat nepieļauj domu par nepareizībām.
Var vērsties tiesā
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar Autortiesību komunicēšanās un konsultāciju aģentūras/Latvijas autortiesību aģentūras dokumentu nodaļas vadītāju Anitu Sosnovsku. Arī viņa apstiprināja, ka daudzos gadījumos autoru teksti tiek mainīti. Vienlaikus kontroles par atbilstību oriģinālam trūkst, pareizāk sakot, – nav. A. Sosnovska uzsvēra: «Ja vēlas kaut ko grozīt oriģinālā, to var darīt, sazinoties ar autoru un vienojoties par to.» Pretējā gadījumā dzejnieks var vērsties tiesā un pieprasīt zaudējumu piedziņu. Taču tas notiek ļoti reti. A. Sosnovska šajā sakarā pieminēja Jāni Baltvilku, kura dzejolis pārveidotā variantā ievietots kādā mācību grāmatā.
Pieļauj aplamības
Prasību tiesā var iesniegt personisko tiesību īpašnieks. Ja viņš nav dzīvs, tad – mantinieks. Ja tādu nav, tad ir pavisam dīvaini, – neviens, jo Latvijas likumdošanā nav noteikts, ka šādos gadījumos valsts ir tiesīga pārstāvēt autora tiesības. Šāda prakse ir vairākās Eiropas valstīs.
Kāds risinājums situācijām, kas izklāstītas iepriekš? A. Sosnovska saka: «Atbildīgs ir izdevējs.» Tātad, ja pašlaik tik populārajos dažādu vēlējumu, aforismu un citos krājumos ir ievietots nepareizs teksts, autortiesību pārstāvji var vērsties pret izdevniecību.
Krājumu sastādītāji tik viegli tematiski sakārto dzeju. Īpaši liels kļūdu birums ir krājumā «Ak, dzīvīte!». To izdevis apgāds «Kopsolī» 1999. gadā, sakārtojusi Ilze Gandre. Četrrindēs atklājas neizskaidrojamas aplamības. Piemēram, M. Ķempes dzejā: «Mīlestības krāšņais koks/ Paēnu dod dienas svelmē,/ Zvaigžņu ziediem naktīs staro/Atspoguļojas sapņu dzelmē,/Pāri visai dzīvei zaro.» Pat dzejas nezinātājs jutīs, ka zūd ritms, jo vārds «atspulgojies» nomainīts ar «atspoguļojas». Izdevumā ir tādi panti, kas nešķiet piederīgi norādītajiem autoriem.
A. Sosnovska ievērojusi, ka daudz grēko izdevniecības viendienītes, kas sagatavojušas un izdevušas dažas grāmatas, pēc kurām varētu būt un arī ir pieprasījums, bet tās ātri vien pārtrauc darbību, un atbildīgie nav atrodami.
Iecienīta literatūra
Bauskas grāmatnīcas «Lapa» vadītāja Daina Mūrniece stāsta, ka tematiski izdevumi ir iecienīti. Daudziem patīk Kornēlijas Apškrūmas dzejas krājumi, kuros atrodami piemēroti vārdi dažādiem dzīves gadījumiem. D. Mūrniece ievērojusi, ka pat tiek gaidīti jauni šīs autores izdevumi. Protams, gaumes ir dažādas, un tās iespējams apmierināt.
«Lapas» darbinieces atklājušas, ka izdevniecība «Annele» veido noderīgus krājumus, kas ir korekti sastādīti. Šo darbu veic dzejnieks Jāzeps Osmanis. Uzmanības vērti ir «Mazi dzejoļi mazajiem» un «Es dziedāšu par tevi…».
D. Mūrniece bilst, ka, piemēram, krājumu «Kad gredzenus mijam» meklē vedēji. Šajā apgāda «Rasa» sakārtotajā izdevumā autoriem nav norādīts vārds, bet tikai tā pirmais burts un uzvārds.
Patīkamas emocijas
Katra cilvēka mūžā ir tādas reizes, kad vēlamies viņam pateikt ko īpašu, un ar «dzejnieka vārdiem» tas izdodas skaistāk, labskanīgāk. Arī pati nereti esmu pāršķirstījusi daudz dzejas krājumu, lai atrastu piemērotāko veltījumu. Pazīstu kādu baušķenieci, kura krāj apsveikuma kartītes un priecājas, cik jaukus vārdus apsveicēji tieši viņai sameklējuši. Un tie ir patīkami mirkļi.
Visu iepriekš vēstīto apkopojot, jāatskārš, ka visdrošākā dzejas rindu izvēle var būt no autora individuālās grāmatas. Redakciju priecē arī tas, ka SIA «Bauskas Dzīve» izdotos novada literātu divos dzeju krājumos sludinājumu iesniedzēji arī atrod vēlējumiem un citiem dzīves gadījumiem piemērotus vārdus.
