Patīkama un pārsteidzoša ir ziņa par Bauskas Svētā Georgija pareizticīgo baznīcas iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Pārsteidzoša tāpēc, ka daudzi objekti no saraksta tiek svītroti. Droši var apgalvot, ka dievnama jaunais statuss ir draudzes un garīdznieka Nikolaja Prikazjuka nopelns, mērķtiecīgas un atbildīgas rīcības rezultāts.
Vairākkārt esmu intervējusi pareizticīgo priesteri, draudzes locekļus, apmeklējusi svētkus šajā dievnamā. Savu templi pareizticīgie apmīļo kā dzīvu radību. Centieni atjaunot ēku un baznīcas iekārtu nebūtu veiksmīgi, ja draudze nesadarbotos ar arhitektūras, mākslas, pieminekļu aizsardzības, restaurācijas speciālistiem. Tas ir labs piemērs citiem sakrālo objektu saimniekiem, jo princips «gan jau paši tiksim galā» neattaisnojas. Nevar aicināt cilvēkus, kuriem skolā labi padevusies zīmēšana, pielabot altārglerznu vai vēsturisko interjeru papildināt ar ģipša figūrām, plastmasas ziediem un banālām reprodukcijām.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas darbiniece Mārīte Putniņa allaž ir uzsvērusi Bauskas pareizticīgo draudzes labo gribu konsultēties par projektiem un darbos iesaistīt profesionālus restauratorus. Zīmīgs piemērs ir vēsturiskā ikonostasa jeb ikonu sienas atjaunošana. Gandrīz pusgadsimtu kokgriezuma konstrukcija glabājās bēniņos un droši vien tur paliktu joprojām, ja vien draudze neiedomātos noskaidrot iekārtas māksliniecisko vērtību. Ikonostasu lieliski atjaunoja Bauskas firmas «Intarsija» restauratori. Pielietojums atrasts arī iepriekšējam ikonostasam, to uzdāvinot Iecavas pareizticīgo baznīcai. Pirms fasādes un kupolu atjaunošanas draudze lūdza padomu un centās izpildīt speciālistu ieteikumus. Bauskas pareizticīgo dievnams ir Latvijas arhitektūras vēstures liecinieks, jo 19. gadsimtā to ir projektējis slavens latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis.
