Neesmu baušķeniece. Esmu ienācēja un 30 gadu dzīvoju te. Man liekas, ka tāpēc ar pilnām tiesībām varu parunāties ar tevi, Pilsēta.
Neesmu baušķeniece. Esmu ienācēja un 30 gadu dzīvoju te. Man liekas, ka tāpēc ar pilnām tiesībām varu parunāties ar tevi, Pilsēta. Mīlestība – nezinu, vai tas ir pareizais vārds, bet, iebraucot pilsētā, ar lielu prieku un patiesu siltumu varu skatīt tevi, tavus cilvēkus. Daudzus vārdā nezinu, bet pazīstu sejā. Tie ir cilvēki, kas grezno un piepilda tevi, Pilsēta. Tu paskaties, cik skaisti pa tavām ielām uz muzeju dodas kundze ar lielām brillēm, tērpta modernā sagšā vai pledā. Tu redzi, cik norūpējusies, sevī iegrimusi, rakstu prātā sacerot, uz redakciju steidz Inga.
Un kāda labestība staro no Andas, kas pieņem atrasto kaķa bērniņu, krīt izmisumā par katru svešu traumēto sunīti, velta tam apbrīnas vērtu uzmanību un rūpību! Es domāju, ka «Vides servisa» Egilam vajadzētu Andu ierakstīt «medaļoto ārštatnieku» sarakstā, kas pieņem daļu klaidonīšu, apmīļo, pabaro un atrod tiem saimniekus.
Pilsēta, tu zini, ka tev ir sava «Luīze», savs «Gothards». Cik jauki! Tu esi bagāta. Pamirkšķini acis un paskaties sev apkārt! Ir skaisti. Tu esi bagāta. Jau runājot par daudzajām pilīm, piemin tavu vārdu.
Sava senatnes elpa ir klusajām ieliņām – Rijas, Kalēju, kas ar laiku, cerams, taps savdabīgākas, raksturīgas vecpilsētām. Tevi grezno Mēmeles gulbju pāris, kas gadu no gada apciemo tevi. Nu nekādi bez tevis neiztiek kovārņu kolonijas – arī tavējās.
Mana Pilsēta, tā saka tavi ļaudis. Tā saka arī mani dvīņi, kuri, Melitas un Allas izauklēti, ir dzimuši te un jau izauguši lieli.
Jā, tu tikai paklausies, kā skan «Dzeltenie aizkari», kā klavieres trinkšķina Auroras skolēni, sava mūzika ir Solveigas adāmmašīnām. Un klusu, klusu ieklausies, kā trinkšķ Veldas apdedzinātais māls.
Tu, pilsēta, izgaršo «Vecpilsētas» kliņģeri un Hertas kundzes kāpostus.
Pilsēta, tu vari būt lepna, cik daudzveidīgi ir tavi ļaudis!
Un tā tu tikai lēnām pa gadu pārslai kļūsti baltāka. Balts – tā ir tik skaista krāsa! Tevi grezno, kopj un veido tavi ļaudis, kuri saka: «Mana pilsēta.» Vārdi ir patiesi, un tajos – mīlestība.
