Noslēgusies Bauskas rajonā pirmā Tēvu konference.
Noslēgusies Bauskas rajonā pirmā Tēvu konference. Žēl, ka mājīgajā pilsētas Tautas nama zālē palika tik daudz tukšu vietu. Ja tēvi, kuri neatnāca, tajā laikā bija kopā ar sievām un bērniem – ļoti labi. Ja strādāja – piedodams. Ja gulēja vai klīda «bezsakarā» un «pālī» nočurātu bikšu priekšu – …
Pirms došanās uz šo pasākumu abi ar kolēģi bijām noskaņoti visai atturīgi – sak’, kāds atkal «skalos smadzenes», papucīšiem «borēs», kā pareizi darīt to vai šo. Patiesībā nenotika nekas tamlīdzīgs. Sanākušajiem «večiem» bija atvēlēta vieta un laiks saturīgi padomāt. Paldies konferences rīkotājiem par uzdrīkstēšanos kaut ko tādu organizēt! Jo, zinot vīriešu pasivitāti, nebija garantijas, vai, neskaitot pašus rīkotājus, vēl kāds tēvs ieradīsies.
Konferencē tika debatēts par tēvu pasivitāti. Spilgts piemērs – vecāku sapulces skolās, kad «vienotā frontē» tur pulcējas pārsvarā skolēnu mātes. Kādēļ tā? Sabiedrībā izskan saukļi par dzimumu vienlīdzību, par sieviešu tiesībām. Man tas šķiet mazliet mulsinoši, jo mēdz būt tā, ka mātes, par sevi nedomājot, uzņemas pārlieku daudz pienākumu un tiesību. Protams, ir gadījumi, kad pārāk daudz uzņemas vīrieši.
Konferencē, uzklausot gan ģimenes speciālistu, gan teologa viedokli, guvu apstiprinājumu atziņai, ka ģimeņu konfliktu pamatā ir iesīkstējuši pieņēmumi par to, kādam jābūt tēvam, kādai – mātei. Šie iesūnojušie uzskati, nonākuši kontaktā ar mūsdienu dzīves ritumu, bieži vien izraisa īssavienojumu. Tajā vislielākie cietēji diemžēl ir bērni.
Viens no aplamākajiem uzskatiem, kas iesakņojies vīriešu apziņā – bērnu audzināšana ir mātes pienākums. Apzināti vai neapzināti atņemot sev šo pienākumu, vīrietis kā tēvs zaudē dzīves pilnvērtību. Būtu labi, ja cilvēkbērns saņemtu vienlīdz daudz gan no tēva, gan no mātes. Otrs uzskats – vīrietim ir jābūt raupjam, akmens cietam, viņš nedrīkst paust savas emocijas. Vajadzētu gan atcerēties – attiecībās ar dzīvesbiedri un bērniem droši vien nebūs spēkā paruna, ka «klusēšana ir zelts».
Vai var mainīt savus uzskatus? Šķiet, nav labāka ceļa par zināšanu papildināšanu. Noprotu, ka tieši vecāku izglītošana ar skolu starpniecību tiks attīstīta. Tādēļ izmantosim to! Jāsaprot, ka nav ideālas laulības un nav ideālas kopdzīves. Taču ir jādara viss, lai šajā dzīvē laimīgi būtu mēs un mūsu bērni. Tas ir iespējams, vajag tikai nedaudz vēlēšanās un spēka. Ja ne, tad katram no mums, «veči», var gadīties kļūt par «lupatu» vai «nulli». Domāju, ka mēs to nevēlamies piedzīvot.
