Uz «Bauskas Dzīves» un lasītāju uzdotajiem jautājumiem atbild Agra Zaķe. Cik ilgi esat saistīta ar «TB»/LNNK?
Uz «Bauskas Dzīves» un lasītāju uzdotajiem jautājumiem atbild Agra Zaķe.
Cik ilgi esat saistīta ar «TB»/LNNK?
– «TB»/LNNK iestājos pirms sešiem gadiem. Tradicionāli Iecavas «tēvzemieši» bijuši aktīvāki. Arī pašlaik no 11 pašvaldības deputātiem septiņi esam šajā apvienībā.
Jūs esat deputāte Iecavā. Kāpēc tik sliktā situācijā ir Iecavas slimnīca?
– Veselības aizsardzībai ir savs finansējums. Valdības politika līdz šim bijusi vairāk orientēta uz lielo ārstniecības iestāžu uzturēšanu. Daudzviet mazās slimnīcas izputējušas. Mēs vēl turamies. Nevar teikt, ka pagasta deputāti pagriezuši muguru šī jautājuma risināšanai. Mēs sadarbojamies ar slimnīcas direktoru un galveno ārsti. Pagājušajā gadā tika rasti līdzekļi sonogrāfa un citas aparatūras iegādei. Šogad pagasta budžets bija īpaši saspringts ne tikai medicīnas jomā. Varbūt jautājumam ir zemteksts – «tēvzemiešu» ministri?
Vai jūs piekrītat «TB»/LNNK priekšvēlēšanu programmā minētajam izglītības un kultūras jomā, piemēram, par pāreju uz latviešu valodu vidusskolās 2004. gadā?
– Pilnībā piekrītu apvienības «TB»/LNNK priekšvēlēšanu programmas sadaļā «Izglītības un kultūras jomā» rakstītajam. Svarīgi realizēt pāreju uz mācībām latviešu valodā visās vidusskolās līdz 2004. gadam. Bauskas rajonā (Iecavas vidusskolā, Bauskas 2. vidusskolā) šis jautājums tiek sekmīgi risināts. Grūtāk būs Rīgā, Latgalē. Svarīgi ir nodrošināt visus skolēnus ar bezmaksas mācību grāmatām, vidusskolā tām jābūt lētākām. Jāteic, ka Iecavas vidusskolā skolēniem jāpērk tikai darba burtnīcas un kāda alternatīva mācību grāmata.
Vai jūsu apvienības pārstāvji ir rīkojušies divkosīgi?
– Pieļauju, ka kāds partijas biedrs tā rīkojies, bijis atsevišķs gadījums. Tad tas attiecīgi jāizvērtē, jāseko nosodījumam, sodam. Divkosību vērtēju noraidoši. Nedomāju, ka partiju kopumā var saukt par divkosīgu.
Kāds, jūsuprāt, ir potenciālais «TB»/LNNK vēlētājs?
– Inteliģents, domājošs – tāds, kas nemētājas no partijas uz partiju, patriotiski noskaņots, nobriedis, vecumā no 30 līdz 60 gadiem.
Vai partijai kaut ko dos izlozētais kandidātu saraksta pirmais numurs?
– Saraksta galvgalī izlozēts kandidātu saraksta numurs nav ne labs, ne slikts. Kāds neizlēmīgs, neitrāls, paslinks vēlētājs varbūt iemetīs pirmo, kas pagadās.
«Nevarēju izvēlēties, ar kuru saistīties»
Atbild Pēteris Gabrilovičs.
Kādi, jūsuprāt, ir galvenie jautājumi, kas būtu risināmi Latvijā?
– Tādu ir daudz. Jāpanāk ražošanas, tautsaimniecības kāpums. Līdz ar to radīsies vairāk naudas. Daudzas partijas uzskata, ka galvenais naudas avots ir nodokļi. Es tā nedomāju. Manuprāt, līdzekļus iespējams iegūt no ražošanas.
Kāds ir jūsu viedoklis par politiku un politiķiem?
– Atklāti sakot, negatīvs. Šī ir pirmā apvienība, kurā esmu iestājies. Nevarēju izvēlēties, ar kuru saistīties, jo partijas mani nekad nav interesējušas. Es esmu aktīvs cilvēks, tāpēc nācās izlemt. «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK ir latviska partija.
Cik ilgi esat saistīts ar «TB»/LNNK? Kādas ir jūsu domas par «TB»/LNNK, kura ilgus gadus ir pozīcijā, bet valsts nav sakārtota?
– Ar apvienību esmu saistīts kopš šī gada. Negribu ne izcelt, ne nopelt apvienību un tās pārstāvjus. «Tēvzemiešiem» Pēterim Tabūnam un Jurim Dobelim ir savi izlēcieni. Cilvēki ir tādi, kādi viņi ir, tāpēc nevajadzētu nevienu nosodīt.
Kā jūs vērtējat zemes reformu Latvijā?
– Pēc kara visi ir gudri un zina, kā vajadzēja darīt. Tagad ir skaidrs, ka nebija pareizi atjaunot īpašumtiesības uz zemi. Manuprāt, vajadzēja zemi denacionalizēt. Tas 1991. gadā būtu ļoti drosmīgs solis. Taču to diez vai varēja izdarīt tā laika politiķi un valdība. Pašlaik ir situācija, kad veiklāki un izmanīgāki ļaudis nopirkuši zemi. Šo situāciju radījuši tolaik pašvaldībās strādājošie. Man ir zināms, cik zemes īpašumā ir konkrētās pašvaldības priekšsēdētājam, zemes komisijas priekšsēdētājam, zemes mērniekam.
Mēs vēlamies to zināt.
– Tas ir komercnoslēpums.
Cik Latvijā ir brīvas zemes?
– Bauskas rajonā vēl Vecumniekos un Vecsaulē ir tāda zeme. Taču tā ir nosacīti brīva. Zeme gluži vienkārši nav noformēta, nav, kas maksā par to nodokli.
Cik pamatots ir viedoklis, ka ļoti daudz zemes Latvijā ir nopirkuši ārzemnieki?
– Bauskas rajonā maz ārzemnieku ir nopirkuši zemi. Vēsturiski izveidojusies situācija, ka daudz zemes mantinieku pašlaik mīt ārzemēs. Līdz ar to cilvēki secinājuši, ka daudz zemes pieder citās valstīs dzīvojošiem, taču tā patiesībā pieder latviešiem.
Jūs esat Bauskas pilsētas Domes deputāts. Kāpēc pilsētai nav attīstības stratēģijas?
– Tā ir, taču nav redzama. Attīstības plānu apstiprināja iepriekšējie deputāti. Taču tas lielākoties ir frāzēs.
«Viena pile ir svarīga»
Atbild Inta Baltgalve.
Cik ilgi esat apvienībā «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK?
– Kopš 2000. gada. Mana politiskā karjera, kura sākās Atmodas laikā, vienmēr bijusi saistīta ar karoga nešanas idejām. Esmu bijusi Vides aizsardzības kluba Bauskas nodaļas aktīviste. Mani draugi un domubiedri arī ir nacionāli noskaņoti.
Kuru reizi kandidējat Saeimas vēlēšanās?
– Saeimas vēlēšanās kandidēju pirmo reizi. Kāpēc es startēju tajās? Dievam ir kāds plāns.
Kādas ir jūsu domas par partijas programmu, kurā piedāvāts ļoti maz risinājumu, kā uzlabot sociālo jomu?
– Priekšvēlēšanu programmai bija noteikts zīmju skaits – 4000. Šis noteikums gan disciplinēja, gan ierobežoja. Protams, es vairāk būtu izcēlusi sociālo jomu. Taču uzskatu, ka partijas programmā ir daudz laba, piemēram, vēlme attīstīt latvisku Latviju.
Kāda Bauskā ir situācija sociālās palīdzības jomā?
– Ar sociālajiem jautājumiem strādāju kopš 1989. gada. Bauskā sociālā joma nav kritiskāka kā citviet valstī. Kaut gan salīdzinājumā ar citām mazpilsētām Bauskā visai vēlu izveidojās sociālās institūcijas. Pašreizējā Dome ļoti domā par piedāvājumu sociālajā jomā. Mēs esam tipisks lauksaimniecisks rajons. Gandrīz katram ir savs dārziņš, jo zemgalieši ir rušinātāju tauta. Līdz ar to arī nodrošināta iztikšana. Taču reizēm cilvēki nav pietiekami informēti, īpaši laukos. Vajadzētu izveidot pilsoņu skolu, kurā iedzīvotājiem saprotamā valodā skaidrotu likumus, tiesības.
Pagastu padomes sēdēs vairums izskatāmo jautājumu saistās ar pabalstu piešķiršanu. Tas vedina secināt, ka situācija nav tik rožaina. Jūs man piekrītat?
– Tas tā varētu izskatīties, jo bez pabalstu piešķiršanas nevar iztikt. Piemēram, Bauskā pēdējos gados vairāk nekā 40 tūkstoš latu paredzēti sociālajai palīdzībai. Lai gan pabalstu piešķiršana ir redzamākā daļa, tomēr tā ir mazākā, kas jāsaprot ar sociālo palīdzību. Bieži cilvēki nāk aprunāties, prasīt padomu. Uzskatu, ka problēmas patiesībā sāksies 2003. gada 1. janvārī, kad stāsies spēkā grozījumi likumā «Par sociālo palīdzību» un garantēto minimālo ienākumu, kas ir 21 lats, maksās tikai tām ģimenēm, kurām uz vienu ģimenes locekli ir mazāk nekā 21 lats. Neviens pensionārs vairs neatbildīs trūcīgo statusam. Cilvēki dusmosies uz tiem, kas tobrīd būs pie varas, un visvairāk pārmetumu tiks pašvaldībās strādājošajiem.
Ko esat paveikusi, būdama sociālās palīdzības dienesta vadītāja?
– 1994. gadā tika izveidots sociālās palīdzības dienests. Man ir ļoti laba komanda. Sociālās palīdzības dienestam ir izveidota struktūrvienība – dienas centrs «Ābele». Veidojas AIDS profilakses centra Bauskas šļirču apmaiņas punkts. Būs reģionāls bērnu atbalsta centrs un sociālā māja.
Jūs esat četru bērnu māte un trīs mazbērnu vecmāmiņa. Ko jūs varētu darīt daudzbērnu ģimeņu labā, ja tiktu Saeimā?
– Mani saista ideja par diferencētiem pabalstiem. Jo mazāki cilvēkam ienākumi, jo varētu būt lielāks pabalsts.
Kur jūs sevi saredzat Saeimā?
– Man ir pieredze pašvaldības un likumdošanas darbā. Varētu darboties sociālo un izglītības jautājumu risināšanā vai arī rūpēties, lai dokumenti taptu pareizā un skaidrā valodā. Sociāldemokrātu savienības deputātu kandidāts Alfrēds Greiselis bija atzinis, ka viens Latvijas labā neko nevar izdarīt. Es tā nedomāju. Tu vari būt tā pile, kas vajadzīga, lai trauks iet pāri, tā teica kāda draudzene. Viena pile ir ļoti svarīga. Es nebūšu no tiem, kas sēdēs un vaimanās.
Ko «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK ir izdarījusi Latvijas labā?
– Vai tas, ka šī apvienība pastāv, nav daudz? Tā visu laiku atgādina – bija okupācija, jāļauj cilvēkiem braukt uz viņu dzimteni, jāsargā valoda. Var teikt – «tēvzemieši» visu laiku šūpo valdību, var teikt – viņi ir kašķīgi cilvēki, taču var sacīt – «tēvzemiešiem» ir principi, kuriem es piekrītu.
Ko jūs teiktu par «TB»/LNNK zemo reitingu?
– Uzskatu, ka tas ir priekšvēlēšanu «blefs». Kādam mēs esam kā kauls rīklē.
***
Agra Zaķe
Dzimusi 1951. gadā.
Izglītība – augstākā.
Iecavas vidusskolas direktore.
Pēteris Gabrilovičs
Dzimis 1941. gadā.
Izglītība – augstākā.
LR Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās nodaļas izpilddirektors.
Inta Baltgalve
Dzimusi 1950. gadā.
Izglītība – augstākā.
Bauskas pilsētas Domes sociālās palīdzības dienesta vadītāja.
