Mūsdienās sen zudis laika, arī notikumu rimtais ritējums. Viss notiek lavīnveidīgi, ātri, negaidīti.
Mūsdienās sen zudis laika, arī notikumu rimtais ritējums. Viss notiek lavīnveidīgi, ātri, negaidīti. Notikumi, lēmumi, tostarp politiķu rīcība gāžas virsū, nebrīdinot un pārsteidzot mūs. Aizvien grūtāk izsijāt nozīmīgos, analīzes, pārdomu un satraukuma vērtos notikumus. To vidū arī tagad un tūlīt, vēlākais rīt uz brokastlaiku kādam tik ļoti vajadzīgais likums par robežlīguma parakstīšanu ar Krieviju.
Kalvītis teica, ka vajag, tik vien par šo steigu pagājušās nedēļas sarunā ar “Bauskas Dzīvi” sacīja apvienības “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle. Nu un ja Kalvītim vajag, tad pēdējā laikā tā jau ir neatliekama lieta. Te vairs nevar ļaut tautai pašai to saprast, diskusiju, auglīgāku vai mazāk auglīgu strīdu ceļā nonākt pie saviem secinājumiem. Nav jau teikts, ka pēc ilgākas spriešanas un vērtēšanas robežlīguma noslēgšanu, tostarp Abrenes jautājumu, sabiedrība noliegtu pilnīgi un galīgi. Strīdos dzimst patiesība – to taču mēs nenoliedzam. Taču šoreiz tā nav noticis, visticamāk, šoceturtdien politiķi spers jau nākamo soli, kura rezultāts varētu būt neatgriezeniska kādreizējās Latvijas teritorijas divu procentu zaudēšana. Un galvenais – var sanākt tā, ka 1918. gada Latvijas nemaz nav bijis… Sāpīga atziņa, kuru politiķi pasniedz kā vienīgo iespējamo, pareizo risinājumu, neļaujot tautai pašai līdz tādam nonākt.
Sāls uz sāpošām brūcēm ir arī Krievijas klaji ņirdzīgais paziņojums, ka Latvija nu beidzot paņēmusi tai piedāvātās beigta ēzeļa ausis. Krievijas prezidenta savulaik teiktā diplomātiski nekorektā frāze nu griež jo sāpīgi katra latvieša sirdi. Esam savu tēvzemi atdevuši par beigta ēzeļa ausīm. Lai vai kādi būtu turpmākie mūsu politiķu apgalvojumi, Valsts prezidentes smalki savērptie diplomātiskie skaidrojumi, šo frāzi nekas nevarēs pārspēt.
Diemžēl pietrūkst mūsu politiķiem, prezidenti ieskaitot, drosmes šo laiku norises pasaulē saukt īstajos vārdos. Mazo valstu, tostarp Latvijas, likteni sen vairs nenosakām mēs paši. Viss pakļauts biznesa interesēm, visu noteic nauda, skaidrs, ka citām valstīm tā ir daudz biezākā slānī. Amerikai vajag, lai mēs karotu Irākā, un mūsu karavīri dodas turp. Krievijai jāspodrina savs labais tēls pasaules acīs, mums ir jāsteidz noslēgt ar to robežlīgums. Biznesmeņiem nepieciešams nopelnīt, Baltijas jūrā tiek liktas caurules.
Skaisti Alpu trasēs šajās dienās plīvo Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs, mudinot mūsu sportistus sasniegt arvien labākus rezultātus. Skanīgas ir mūsu melodijas, kuras drīkstam izpildīt vietējos Dziesmu svētkos. Ir vēl lietas, kuras nav izkausētas globālajā pasaules katlā. Tomēr skarbā realitāte ir tāda, kāda tā ir, – kā pasaule teiks, tā Latvijai būs jādara. Šodienā dzīvojam, ne pagātnē.
