Izlasot I. Baltgalves rakstu «Ģimenes ar bērniem izliek uz ielas. Ko tālāk?» «Bauskas Dzīvē» 1. decembra numura 2. lappusē, lasītājam droši vien būtu jāmetas aizstāvēt I. Baltgalves aprakstīto ģimeni.
Izlasot I. Baltgalves rakstu «Ģimenes ar bērniem izliek uz ielas. Ko tālāk?» «Bauskas Dzīvē» 1. decembra numura 2. lappusē, lasītājam droši vien būtu jāmetas aizstāvēt I. Baltgalves aprakstīto ģimeni, ja vien autores teiktajā nebūtu rindas: «Katrai lietai ir divas puses».
Tad nu paskatīsimies uz minēto un līdzīgiem gadījumiem no otras puses. Man ir zināma ģimene ar trim bērniem (trīs gadi, 11 un 12 gadu), vecāki ir bezdarbnieki. Par īri un komunālajiem maksājumiem viņiem parāds ir gandrīz seši simti latu, un ar tiesas lēmumu viņi tika izlikti no dzīvokļa. Dzīvoja un dzīvo minētā ģimene 30 dzīvokļu mājā, kuru vienīgo apsaimnieko un apkurina neliela privātā firma. Katlu mājas uzturēšana firmai izmaksā ap četri simti latu mēnesī. Izdevumus apkurei (kurinātāju alga, nodokļi, elektroenerģija, kurināmā iegāde) firma regulāri nomaksā, bet ap 600 latu no minētās ģimenes nav saņēmusi. Viegli aprēķināt, ka ar šo parāda summu katlumāju var uzturēt vismaz pusotru mēnesi.
Samaksāt ar iecietību par elektroenerģiju un kurināmo nav iespējams, labu vārdu valsts kā nodokli un kurinātāji par darbu neņem. Visi prasa naudu. Tā jāiekasē no iedzīvotājiem. Varbūt apsaimniekotājai firmai rīkoties tāpat kā man zināmajai un arī I. Baltgalvei zināmajai ģimenei, proti, nemaksāt?
Pie kā tas noved, droši vien varētu pastāstīt tie cilvēki, kuri mīt lauku ciematu daudzdzīvokļu ēkās, kuras apkurināja bijušo kopsaimniecību katlumājas. Daudzas ir slēgtas parādu dēļ, apkures sistēmas ir neglābjami bojātas, un cilvēki vai nu salst, vai sildās, kā kurš prot. Šādā situācijā negrib nokļūt manis aprakstītā 30 dzīvokļu mājā mītošās 29 pārējās ģimenes, tajā skaitā arī mana, jo viņi visus maksājumus ir nokārtojuši.
Saprotot arī I. Baltgalvi kā Bauskas Domes priekšsēdētāja vietnieci, gribētu ieteikt pašvaldībām: rūpējoties par šādām trūcīgajām ģimenēm, meklēt iespēju nomaksāt viņu parādus, neaizbildinoties ar naudas trūkumu. Par to es kā nodokļu maksātājs droši saku: «Meklējiet naudu trūcīgajiem, taupot paši, kur vien var. Es maksāju nodokļus un balsoju vēlēšanās, lai jūs reāli palīdzētu grūtībās nonākušajiem.»
Ne tikai daudzbērnu ģimeņu parādu nomaksāšana, bet arī citi konkrētas palīdzības veidi ir pašvaldību rīcībā. Tos atrast un pielietot ir pašvaldību darbinieku uzdevums.
V. PAKULIS Bauskā
