Invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs fizisko vai psihisko spēju ierobežojums, kura rezultātā ir pilnīgi vai daļēji zaudētas spējas strādāt un sevi apkopt.
Invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs fizisko vai psihisko spēju ierobežojums, kura rezultātā ir pilnīgi vai daļēji zaudētas spējas strādāt un sevi apkopt. Invaliditātes ekspertīzi veic vispārējā vai speciālā profila Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija.
Invalīda tiesības pierāda apliecība
Atkarībā no fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpes, ņemot vērā personas vecumu, nodarbošanos pirms invaliditātes iestāšanās un citus faktorus, kas ietekmē spēju integrēties sabiedrībā, tiek noteikta: smaga invaliditāte (1. vai 2. grupas invaliditāte) un mēreni izteikta invaliditāte (3. invaliditātes grupa).
Invaliditāti un invalīda tiesības apliecinošs dokuments ir invalīda apliecība. To izsniedz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija un tās struktūrvienības. Vispārējā vai speciālā profila Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas invalīda pastāvīgajā dzīvesvietā nosaka pirmreizējo un atkārtoto invaliditāti, kā arī tajos gadījumos, kad invaliditāte noteikta bez atkārtotas izmeklēšanas termiņa. Invalīda apliecību izsniedz, pamatojoties uz invaliditātes ekspertīzes aktu. Ja persona vēlas saņemt invalīda apliecību, ārstu komisijā ir jāiesniedz fotokartīte (3×4 cm) un jāuzrāda pase. Apliecības izsniedz bez maksas. Ja tā nozaudēta vai bojāta invalīda vainas dēļ, no viņa iekasē samaksu par jaunas apliecības izgatavošanu. Invalīda apliecībā uzrādīts tās derīguma termiņš. Vecā parauga invalīda apliecības ir derīgas līdz 31. decembrim.
Piecu bērnu mātes – pensijā no 52 gadiem
Saskaņā ar likumu «Par valsts pensijām» tiesības saņemt invaliditātes pensiju rodas, ja persona likumā noteiktā kārtībā atzīta par invalīdu, ir apdrošināta un apdrošināšanas stāžs nav mazāks par trim gadiem, izņemot personas, kuru invaliditātes cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šīm personām invaliditātes pensiju piešķir un izmaksā saskaņā ar likumu «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām». Ja persona, kas atzīta par invalīdu, pārsniegusi 16 gadu vecumu un tai nav invaliditātes pensijai nepieciešamā apdrošināšanas stāža, ir tiesības saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu Ls 30, ja invaliditātes cēlonis ir invaliditāte no bērnības, pabalsts ir Ls 35.
Tiesības saņemt invaliditātes pensiju ir tikai tām personām, kuras nav sasniegušas vecuma pensijas saņemšanas laiku. Sievietēm pensijas vecums 1996. gadā tika paaugstināts par vienu gadu un katrā nākamajā gadā par sešiem mēnešiem, līdz tiek sasniegts 60 gadu vecums. Pašlaik pensionēšanās vecums sievietēm ir 57 gadi. No 1999. gada 1. jūlija tas tiks paaugstināts vēl par pusgadu – tātad vecums būs jau 57,5 gadi. Tomēr likums paredz iespēju sievietēm, kuras sasniegušas 55 gadu vecumu, priekšlaikus saņemt vecuma pensiju, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par desmit gadiem. Vīrieši pensijā dodas no 60 gadu vecuma.
Sieviete, kura uzaudzinājusi piecus bērnus, tagad pensiju var pieprasīt 52 gadu vecumā, no 1999. gada 1. jūlija attiecīgi – 52,5 gadu vecumā. Sasniedzot pensijas vecumu, invaliditātes pensiju vairs nepiešķir, bet, ja tā jau ir bijusi piešķirta, tad izmaksa tiek pārtraukta. Invaliditātes pensijas vietā piešķirama vecuma pensija.
Invaliditātes pensijas pieprasījums un nepieciešamie dokumenti personīgi vai ar darba devēja starpniecību jāiesniedz Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras attiecīgajā filiālē.
Var izvēlēties, kur saņemt naudu
Pieprasot pensiju, invalīds var izvēlēties pensijas piešķiršanas datumu. To var piešķirt, sākot no invaliditātes noteikšanas dienas, ja nepieciešamie dokumenti iesniegti ne vēlāk kā pēc 12 mēnešiem. Pensijas apmērs ir atkarīgs no invalīda vidējās apdrošināšanu iemaksu algas un invalīda apdrošināšanas stāža. Trešās grupas invalīdiem pensija tiek aprēķināta sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā – Ls 30. Šī pensija nevar tikt pārrēķināta. Tomēr arī trešās grupas invalīda pensija, tāpat kā pirmās un otrās grupas invalīda pensija, reizi pusgadā tiek indeksēta. Pirmās grupas invalīda pensijas apmērs nav mazāks par Ls 48, otrās grupas invalīda pensija – Ls 42. Minimālais pensijas apmērs invalīdiem kopš bērnības: trešajai grupai – Ls 35, otrajai grupai – Ls 49, pirmajai grupai – Ls 56. Ja pirmās vai otrās grupas invalīds pēc pensijas piešķiršanas turpina strādāt un ir nostrādājis ne mazāk par vienu gadu, pamatojoties uz invalīda pieprasījumu, piešķirtā pensija pārrēķināma, bet ne biežāk kā vienu reizi trijos gados.
Pensijas saņēmējs var izvēlēties, kur saņemt naudu, – bankā, ar pasta norēķinu sistēmu (PNS) vai no pastnieka rokām.
D. KĻAVA, Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras Bauskas filiāles Klientu apkalpošanas daļas vadītāja
