Bauskas pilsētas Domes darbs daudzās jomās bijis rezultatīvs. Taču attiecības ar privātīpašniekiem veidojas sarežģīti.
Bauskas pilsētas Domes darbs daudzās jomās bijis rezultatīvs. Taču attiecības ar privātīpašniekiem veidojas sarežģīti. Vairākos gadījumos tikai tiesu varas lēmumi izšķīruši, kuram taisnība – pašvaldībai vai īpašniekam.
Lēniem soļiem
Viktora Sermuliņa «sāpju ceļi» Bauskā sākas ar to brīdi, kad viņš pēc Latvijas Republikas (LR) likumdošanas kā likumīgais mantinieks cenšas atgūt senču īpašumus. Pakļaušanās jaunajiem likumiem Bauskas pilsētas Domē izraisa pretestību, un jau 1994. gadā mantinieks griežas pēc palīdzības tiesā, lai atgūtu senču mitekli Rī- gas ielā 29. Dzimtas mājas atgūšanā V. Sermuliņš piedzīvo daudz rūgtu brīžu. Ignorējot gan likumus, gan tiesas varu, kuras lietvedībā jau atradās V. Sermuliņa prasība, mēnesi pirms īpašuma atgūšanas (bez īpašnieka atļaujas) strīdus namā pilsētas Dome ievieto ar smagu infekcijas slimību sasirguša īrnieka ģimeni. Lai panāktu tās izlikšanu likumīgā kārtā, tādējādi novēršot pilsētas Domes patvarību, V. Sermuliņš divus gadus staigā pa tiesas gaiteņiem.
Zemi atdabūt arī nebija viegli
Viktors Sermuliņš cenšas tikt arī pie senču zemes Bauskā. Tā kā bija nepieciešams Domes lēmums, atkal sākas nepatikšanas. Arī šoreiz tā nedomā pildīt LR likumdošanu par nekustamā īpašuma atgūšanu, un strīds par zemi Pionieru ielā 2 V. Sermuliņam jārisina Latvijas Republikas Centrālajā zemes komisijā. Komisijas sēde notiek 1995. gada 9. oktobrī. Tajā piedalās arī Domes priekšsēdētājs Jānis Teikmanis. Saskaņā ar likumu «Par zemes reformu LR pilsētās» un Ministru kabineta «Noteikumiem par zemes reformas īstenošanu pilsētās» tiek atcelti vietējās varas lēmumi un atzītas V. Sermuliņa īpašuma tiesības.
Kā no svešas mantas gūt labumu
V. Sermuliņš dzīvo Rīgā un nevar ik dienas apsekot savus īpašumus. To izmantojot, pilsētas Dome uz viņa zemes sāk izvērst komercdarbību, par ko liecina 1995. gada 29. novembrī (zeme atgūta privātīpašumā 9. oktobrī) noslēgtais Domes līgums ar SIA «Robežnieki-2», kurā lasāms: «Bauskas pilsētas Dome ierāda tirdzniecības vietu kioska izvietošanai Bauskā, Pionieru ielas stāvlaukumā, pārtikas preču tirdzniecībai. Samaksāt par tirdzniecības vietu saskaņā ar Bauskas pilsētas TDP valdes 1994. gada 12. maija lēmumu nr. 271 3. punktu 100 latu mēnesī. Šos maksājumus veikt katra mēneša pirmajā datumā mēnesi uz priekšu.»
Kad V. Sermuliņš iebilst pret šādu patvaļu, Domes darbinieki likumus viņam vēstulē izskaidro šādi: «Jūsu īpašums Pionieru ielā 2 reģistrēts Bauskas Zemesgrāmatu nodaļā 1996. gada 21. martā. Ar šo datumu Jūs bijāt atzīstams par nekustamā īpašuma īpašnieku un bijāt tiesīgs slēgt nomas līgumu, ko arī esat izdarījis.»
Taču maksājumus no pārtikas preču tirdzniecības kioska Dome iekasē līdz 1996. gada jūlijam, nelikumīgi iegūstot 724 latus.
Analogs līgums 1995. gada novembrī noslēgts arī ar individuālo uzņēmumu «A.V.A.» par tirdzniecības vietu tajā pašā stāvlaukumā, par ko pilsētas Dome no tirgotājiem iekasē 570 latu. Īpašu izbrīnu izraisa 1996. gada 26. jūnijā noslēgtais līgums starp Domi un SIA «ALT-S» par Čehijā ražoto karuseļu uzstādīšanu uz V. Sermuliņa zemes laukumā pie Pionieru ielas.
Līgumā plaši atspoguļoti abu pušu pienākumi karuseļu darbības laikā, taču nav ne vārda par nomas maksu, ko pēc vecām tradīcijām būtu iekasējusi pilsētas Dome. Vienīgā naudas summa, kas minēta līgumā, ir 2,84 lati, ko Dome pieprasa no sabiedrības par sadzīves atkritumu izvešanu pēc veiksmīgā biznesa.
«Kad es kā šīs zemes likumīgais īpašnieks ierados pie karuseļu atrakciju rīkotājiem, ar mani neviens negribēja runāt. Visas ar līgumu saistītās darīšanas jau esot nokārtotas ar pilsētas Domi. Saņēmu tikai aizrādījumu netraucēt darboņus naudas pelnīšanā,» stāsta V. Sermuliņš.
Nodokļu apjoms tiek palielināts
V. Sermuliņš jūtas apmulsis par pilsētas Domes un tās priekšsēdētāja Jāņa Teikmaņa attieksmi un uzsāk ar Domi saraksti, kas visu šo gadu garumā knapi ietilpst apjomīgā portfelī.
«Es tikai prasīju izskaidrojumu nelikumīgajām darbībām. Gribēju arī atgūt naudu, ko Dome bija iekasējusi no komercdarbības uz manas zemes, tādējādi es varētu nokārtot zemes nodokļa maksājumus. Taču pašvaldība bija sagatavojusi nākamo belzienu. Mans lūgums ieskaitīt Domes iekasēto naudu zemes nodokļa maksājumos palika bez atbildes. Toties tika izstrādāta jauna nodokļu iekasēšanas politika arī par citām mana īpašuma zemes platībām. Kopš 1996. gada man tika piesūtīti zemes nodokļu aprēķini, pieprasot dubultu maksimālā nodokļa likmi, neņemot vērā, kādiem mērķiem zeme tiek izmantota. 1997. gadā visiem īpašumiem vēl tika piemērots koeficients 1,5. Likums tādu rīcību aizliedz, jo šādi aprēķinātais nodoklis pārsniedz 1996. gadā noteikto. Turklāt 1997. gadā tika uzlikts papildu nodoklis 800 latu apmērā par bezmaksas autostāvlaukumu pie Pionieru ielas,» izveidojušos situāciju skaidro V. Sermuliņš.
Likums atļauj zemes pārvērtēšanu
Laiks iet, V. Sermuliņš nelikumīgi uzlikto zemes nodokli nemaksā, bet Domes darbinieki to atsakās pārrēķināt. Turpinās birokrātiska sarakste, kurā V. Sermuliņš pieprasa izskaidrojumu nelikumīgi uzliktajam zemes nodoklim, bet Dome savukārt atsaucas uz Valsts zemes dienesta (VZD) Bauskas rajona nodaļas zemes kadastrālo novērtējumu. Taču V. Sermuliņš apstrīd pilsētas Domes pilnvarotās darba grupas atzinumu par viņa zemes gabalu piederību konkrētai zemes vērtības zonai un tās lietošanas mērķiem. Tā kā likums dod tiesības īpašniekam pieprasīt pārvērtēšanu, pašam sedzot tās izdevumus, V. Sermuliņš personīgi lūdz VZD Bauskas rajona nodaļu izdarīt viņa zemes novērtēšanu pēc faktiskā stāvokļa. Šis novērtējums izdarīts 1998. gada oktobrī. Izrādās, ka starpība ir 14198 latu par labu V. Sermuliņam. Tas būtiski ietekmē zemes nodokļa apmērus.
Izvairās slēgt nomas līgumus
Kamēr V. Sermuliņš meklē taisnību nodokļu aprēķināšanā, pilsētas Domes darbinieki viņam skaita soda procentus un piesūta rakstus ar prasībām nekavējoties uzsākt nodokļu maksāšanu, brīžam pametot arī pa kādai atlaidei. Tā ar pilsētas Domes lēmumu 1997. gada 10. jūlijā V. Sermuliņš tiek daļēji atbrīvots no zemes nodokļu maksājumiem Kalna ielā 9, to minot kā atlīdzību par zemes izmantošanu pašvaldības izglītības un sporta objektu uzturēšanai, arī pašvaldības uzņēmumā «Komunālie pakalpojumi» viņš atbrīvots no zemes nodokļa maksāšanas Saules ielā, ap ūdenstorni. Namu pārvalde paziņo, ka zemes nodoklis V. Sermuliņam nebūs jāmaksā par zemi ap tai piederošo māju Dārza ielā 5.
Līdz ar to Dome un tās pakļautības uzņēmumi paziņo, ka nomas līgumus ar zemes īpašnieku neslēgs. Toties par visu pārējo zemes platību, no kuras labi ja trešdaļa tiek izmantota komercdarbībai, pieprasa augstāko nodokļu likmi, bet 1997. gadā šo likmi vēl pareizina ar koeficientu 1,5.
Rupji pārkāpjot V. Sermuliņa īpašumtiesības, 1998. gadā uz viņa zemes notiek siltumtrases rekonstrukcijas darbi bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku. Uz privātās zemes rēķina ievērojami palielinās trases aizsargjosla, par kuru tiek pieprasīts zemes nodoklis. Tas V. Sermuliņam jāmaksā arī par teritoriju, ko gadiem ilgi pilsētnieki izmanto brīvajā laikā, – tas ir, bezmaksas stāvlaukums Pionieru ielā 2, parks, dīķis un tualetes, teritorija ap rajona Padomes ēku. Pilsētas Dome par šīs teritorijas izmantošanu līgumu neslēdz, aizbildinoties ar izdevumiem tās apkopšanā. Visiem redzams, kā tiek «kopts» dīķis, turklāt zināms, ka citos gadījumos šis darbs tiek uzskatīts par nomnieka tiešo pienākumu.
Nomas maksu V. Sermuliņam nav izredzes dabūt arī par kinoteātri un dzīvojamo māju Dārza ielā, kas agrāk piederēja «Bauskas būvniekam».
Pēc vietējās pašvaldības domām, zemes nodoklim jābūt identiskam zemes nomas maksai, ko gan nevienā likumā izlasīt nevar. Toties var izlasīt, ka ar zemes nodokli nedrīkst aplikt zemi, kuru aizņem vietējo pašvaldību institūciju ēkas, kā arī dzīvojamās mājas, komunālie, izglītības un kultūras, veselības aizsardzības, sociālās nodrošināšanas un sporta objekti, kas pieder vietējām pašvaldībām.
Tiesa Domei liek ievērot likumu
«Nesekmīgos strīdos zaudēdams laiku un izdarīdams secinājumu, ka pilsētas Dome savu varu izmanto savtīgos nolūkos, es pēc palīdzības atkal biju spiests griezties tiesā, lai ar valsts trešās varas iejaukšanos panāktu kaut cik taisnīgu zemes nodokļa aprēķinu mantotajai zemei,» tā «Bauskas Dzīvi» informē V. Sermuliņš.
1998. gada decembrī notikušajā rajona Tiesas sēdē pilsētas Domes pārstāvis bija spiests atzīt «kļūdīšanos», jo Tiesa nolemj, ka pilsētas Domes lēmums par zemes nodokļa nokavējuma naudas un pamatparāda palielinājuma piedziņu par 1997. gadu no V. Sermuliņa neatbilst likumam. Pieņemot šo lēmumu, nav ievēroti Ministru kabineta noteikumi, tādēļ Tiesa nospriež uzdot Bauskas pilsētas Domei V. Sermuliņam veikt zemes nodokļa nokavējuma naudas un pamatparāda palielinājuma pārrēķinu par 1997. gadu.
«No sākotnējās prasības izdarīt zemes nodokļa pārrēķinu arī par 1996. un 1998. gadu es labticīgi atteicos, naivi cerēdams, ka pilsētas Dome un tās pakļautības uzņēmumi beidzot ievēros pastāvošos likumus un noslēgs ar mani nomas līgumus par attiecīgajiem objektiem, kā arī ņems vērā atkārtoti izdarīto zemes kadastra novērtējumu, kas atbilst faktiskajam zemes izmantojumam,» saka V. Sermuliņš.
Vairākiem īpašniekiem nākas tiesāties
Skaidrojot pilsētas Domes viedokli sarakstes materiālos, varētu likties, ka pie visa notiekošā vainīgs ir vienīgi V. Sermuliņš, kurš visādi novilcina laiku, lai izvairītos no zemes nodokļa maksāšanas. Taču rajona Tiesā esošās civillietas ļauj izdarīt citus secinājumus un mudina aizdomāties par Domes darba stilu, kas izpaužas arī pastāvošo likumu ignorēšanā un to nepareizā skaidrošanā cilvēkiem, lai panāktu sev vēlamo rezultātu. 1997. gadā tiesa izskatīja piecas lietas, saistītas ar privātīpašumu atgūšanu Bauskā, arī 1998. gadā, vēršoties pret Domes apšaubāmo rīcību, tiesai iesniegtas piecas lietas. To skaitā pagājušā ga- da decembra sākumā tiesa «likumiskos rāmjos» bija spiesta ielikt pilsētas Domes darbību, kad tā, patvarīgi laužot līgumu, piespiedu kārtā vēlējās likvidēt Bauskas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas būvju apsaimniekotāju SIA «Konstrukcija», jau no 1. jūlija realizējot pret to ekonomiskās blokādes politiku.
Pārdomas izraisa arī nesen notikušais tiesas process Aizkraukles apgabaltiesā, kuru Domei nācās zaudēt, mēģinot apstrīdēt likumīgus darījumus. Šoreiz pret Domi vērsās rajona Patērētāju biedrība, lai pierādītu savas īpašumtiesības uz vairākiem namiem pilsētas Rātslaukumā. Ar 1998. gada 8. decembra spriedumu tiesa atzinusi, ka Patērētāju biedrība 1966. gadā par 55636 rubļiem ir nopirkusi šīs ēkas un tāpēc ir likumīga to īpašniece. Tiesas procesā šo prasību atzina arī Valsts nekustamā īpašuma aģentūras pārstāvis.
Kaut gan tiesas process saistīts ar ievērojamiem izdevumiem, Bauskas pilsētas Dome iesniegusi apelācijas sūdzību un vēlas turpināt tiesāšanos.
