Tiesa ir pasludinājusi spriedumu, kurš stājas spēkā likumā noteiktajā kārtībā. Bieži vien tajā noteikts, ka cietušajam no vainīgā jāsaņem materiāla kompensācija.
Tiesa ir pasludinājusi spriedumu, kurš stājas spēkā likumā noteiktajā kārtībā. Bieži vien tajā noteikts, ka cietušajam no vainīgā jāsaņem materiāla kompensācija. Nereti ir tā, ka vainīgais nepilda šo spriedumu. Tad darbs ir tiesu izpildītājiem.
Mūsu rajonā šīs funkcijas veic Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta Bauskas rajona Tiesu izpildītāju kantora darbinieki. Līdz ar vecāko tiesu izpildītāju Laimoni Pīlādzi te ir vēl trīs strādājošie. Tiesu izpildītāju darbu reglamentē Civilprocesa likums.
Tiesu izpildītājs Egils Biezais atzīst, ka būtībā šāda institūcija nebūtu vajadzīga. Ja reiz tiesu pēdējā instance pēc visām iespējamām pārsūdzēšanām pasludinājusi spriedumu, tad vainīgajam tas ir jāpilda. Diemžēl cilvēki nav tik apzinīgi un meklē variantus, kā spriedumu nepildīt.
Drīkst darboties tikai likuma ietvaros
Desmit dienu laikā vainīgajam labprātīgi jāsāk pildīt spriedumā nolemtais, izņemot gadījumus, kad tiesa noteikusi sprieduma izpildi veikt nekavējoties. Pēc šī termiņa tiesu izpildītāji sāk vākt nepieciešamo informāciju par parādnieka īpašumu. Izziņas tiek pieprasītas no Ceļu satiksmes drošības departamenta par parādnieka īpašumā esošajiem transporta līdzekļiem, tiesu izpildītāji dodas uz mājām, lai pārbaudītu mantu un to apķīlātu. Ja kustamās mantas vērtība pārsniedz 1000 latu, izsoli par tās pārdošanu izsludina vietējā presē. Kad manta pārdota, nauda iekasēta, to atdod cietušajam. Tāds būtu teorētiskais, likumā noteiktais parāda atgūšanas ceļš. Realitātē vairumā gadījumu viss notiek citādāk.
Parādniekam nekas nepieder
Kā «Bauskas Dzīvei» stāstīja Tiesu izpildītāju kantorī, vainīgos, kuriem tiesa piespriedusi maksāt kompensāciju cietušajam, nosacīti varētu iedalīt divās kategorijās. Vieni ir trūcīgi, nekur nestrādā, nereti dienas pavada alkohola reibumā. Nekāda īpaša manta viņiem nepieder, no šiem cilvēkiem nav arī, ko piedzīt. Otra kategorija ir turīgi, bet viltīgi ļaudis. Jaušot, ka viņi varētu nonākt konfliktā ar likumu un saņemt pat sodu, šie cilvēki savu kustamo un nekustamo īpašumu reģistrē ar ģimenes locekļu, dažreiz pat svešu cilvēku vārdu. Kad tiesu izpildītājs sāk vākt informāciju, atklājas, parādniekam nekas nepieder, kaut gan reāli viņš brauc dārgā automobilī, dzīvo lepnā mājā. No mantas apķīlāšanas un atņemšanas viņus sargā likums. Nekaunīgi ļaudis tā izmanto mūsu valsts likumu lojalitāti.
Cietušais tādējādi var arī nesaņemt ar tiesas spriedumu viņam noteikto materiālo kompensāciju. Ja nauda atgūta tikai daļēji vai nav atgūta nemaz, izpilddokumentu var iesniegt piespiedu izpildei desmit gadu laikā no tiesas vai tiesneša nolēmuma spēkā stāšanās dienas, ja likumā nav noteikti citi noilguma termiņi. Mūsu valstī joprojām nav parādu cietumu, kuros ievietot ļaunprātīgus nemaksātājus. Dažviet Rīgā ir juridiskas firmas, kuras par tādām gan var uzskatīt tikai nosacīti. Tās sniedz pakalpojumus cietušajiem un piedzen naudu no parādnieka tad, kad tiesu izpildītāji likumīgā ceļā neko vairs nespēj panākt. Firmu metodes balansē uz likumības robežas.
Tiek pat rīdīti ar suņiem
2000. gadā tiesu izpildītāji Bauskas rajonā piedzinuši tikai trešo daļu no tās summas, kas viņiem ir jāpiedzen no vainīgajiem. Par pārējo naudas daļu pieprasījumi nosūtīti uz darbavietām parādu ieturēšanai. E. Biezais atzīst, ka valsts arī īpaši nerūpējas par tiesu izpildītāju darba apstākļiem. Attaisnojums tam, protams, ir naudas nepietiekamība budžetā. Tiesu izpildītājiem nav pat sava formas tērpa, kas izraisītu respektu parādniekā.
L. Pīlādzis min vairākus gadījumus, kad tiesu izpildītāji rīdīti ar suņiem, nomētāti ar traukiem, lamāti ar necenzētiem vārdiem. Likums paredz pieaicināt arī policijas darbiniekus. Ļoti smagi ir gadījumi, kad parādnieki jāizliek no dzīvokļa. E. Biezais vērojis, ka pēdējā laikā pašvaldības izlikšanu no dzīvokļiem praktizē mazāk nekā agrāk.
Skaidrojums
Civilprocesa likuma 539. pants.
Tiesu un citu institūciju nolēmumi, kas jāizpilda tiesu izpildītājiem:
1) tiesas spriedumi un tiesas vai tiesneša lēmumi civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām;
2) tiesas spriedumi un lēmumi krimināllietās daļā par mantiskajām piedziņām;
3) tiesas vai tiesneša lēmumi lietās par administratīvajiem pārkāpumiem daļā par mantiskajām piedziņām;
4) tiesas lēmumi par izlīguma apstiprināšanu;
5) šķīrējtiesas nolēmumi;
6) ārvalstu tiesu nolēmumi likumā paredzētajos gadījumos;
7) tiesas lēmumi par procesuālo sankciju piemērošanu – naudas sodu uzlikšanu;
8) īrestiesu lēmumi.
