Iepazīstoties ar jauno veterinārārsti Līgu Truntiku, pārsteidz viņas spējas tik dāsni piepildīt 25 dzīves gadus.
Iepazīstoties ar jauno veterinārārsti Līgu Truntiku, pārsteidz viņas spējas tik dāsni piepildīt 25 dzīves gadus.
Jaunā rundāliete audzina divus dēlus. Nepārtraucot studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē, viņa šogad kļuva par diplomētu speciālisti. Dzīvojot lauku sētā, Rundāles pagasta “Jaunlejniekos”, saprotams, ir daudz ikdienišķu rūpju. Šī gada vasarā viņa sāka darbu profesijā un praktizē SIA “Cortex” veterinārajā ambulancē Bauskā. Sabiedrībai šajā rudenī apritēja desmitā gadskārta, Līga ir pati jaunākā mazajā kolektīvā.
Jūtas iederīga radu saimē
Pēc sarunas ar Līgu pats svarīgākais šķita viņai tuvie cilvēki – ģimene, kursa biedri, draugi.
Rundāliete tā arī sacīja: “Viena pati ne pusi nebūtu izdarījusi, ja mani nesaprastu un nepalīdzētu. Dēlam Mārtiņam ir četri gadi, Kārlim pusotra gadiņa. Vecmāmiņa Inta Puriņa abus mazbērnus ir auklējusi, braukusi līdzi uz Jelgavu, pieskatījusi, kamēr kārtoju ieskaites un eksāmenus. Lai būtu kopā ar ģimeni, katru dienu mēroju ceļu uz mājām. Tāds ritms bija pierasts. Man ir brīnišķīgi kursa biedri, pēc sešiem studiju gadiem joprojām satiekamies, nupat tas bija Veterinārmedicīnas fakultātes tradicionālajā Ziemassvētku karnevālā. Rudeņos studiju biedri ierodas kartupeļu talkā.”
L. Truntikai ir kupla radu saime, un visus kopā saista neviltots ģimeniskums, interese citam par citu. Līga, būdama viena no jaunākajām sieviešu līnijā, ar sirsnību runā par piederību tik plašai dzimtai.
Stalli dēvē par otrām mājām
Kāds ir bijis ceļš līdz profesijas izvēlei? Saulaines profesionālajā vidusskolā viņa mācījās par agronomi, bet jau pusaudzes gados Līgas mīluļi bija zirgi, un tiem meitene veltīja vai visu brīvo laiku. Stalli varēja dēvēt par otrajām mājām, un zirgi bija viņas pirmie pacienti. Tā gūtas pirmās iemaņas veterinārijā, jo bijis jāārstē traumas, jābūt klāt kumeliņu saņemšanā. Pašlaik viņai nav sava zirga, bet Līga nešaubās, ka būs. Ir jāpabeidz jaunās ģimenes mājas celtniecība un iekārtošana, tad varēs atlicināt naudu mīluļa iegādei.
Apgūstot agronoma specialitāti, viņa vēl nedomāja par veterināriju. Bet sagadījās tā, ka Saulainē lielajā praksē ieradās Lauksaimniecības universitātes students Andris Jurševskis. Viņa aizraujošie stāsti par Veterinārmedicīnas fakultāti bijuši tie, kas mainījuši Līgas domas par profesijas izvēli. Arī kursa audzinātājas skolotājas Māras Driķes izlaidumā uzdāvinātā veterinārārsta Džeimsa Heriota grāmata rosinājusi pārmaiņām.
Lietišķo samiksē ar dvēselisko
Mūslaikos jauniem ļaudīm karjera un peļņa nereti ir galvenās, tādēļ izbrīnī vēl citas prasmes, ko Līga ir apguvusi. Viņai patīk ziedi, stādus izaudzē pati, un tiem atrodas vieta visur. Atlicina laiku labai grāmatai un filmai, kas ļauj nobirdināt kādu asaru. Viņa pat piedalījusies LNT spēlē “Prāta banka”.
Saimniekošana virtuvē ir gandrīz tikai Līgas monopols, kur izmēģinātas ļoti dažādas receptes. Vedekla gatavo garšīgi, atzīst vīramāte Anna Truntika. Ne tikai ar gardu maltīti, bet ar izdomu viņai patīk sagādāt svētkus tuviniekiem un draugiem. Dēla Kārļa vārdadienā, ko svinēs nākamā gada janvārī, galdā būs kāda neparasta maltīte – ar baravikām pildītas paipalas.
Tam visam pa vidu Līga vēl pagūst fanot par hokeju, pat vairāk nekā ģimenes vīrieši, par daiļslidošanu un Latvijas sportistiem olimpiskajā spēlēs. L. Truntikas vīram Ivaram patīk ceļot, bet Līga nelabprāt dodas prom no mājām.
“Jūsu diagnoze ir pareiza”
Pastāvīgā darba gaitās Līgai palīdzēja iejusties kolēģe Mārīte Škapare. Viņas divatā sadalījušas pieņemšanas laikus ambulancē, kur pacienti ir visdažādākie. Kaķi, suņi, papagaiļi, sivēni, govis. Kādā rudens dienā atvests stārķis, kas pakļuvis zem arkla. Lai cik bijis skumji, nav varēts svēteli glābt. Tādās reizēs smagums iezogoties domās un sajūtās.
Līgas telefons skan bieži. Jāuzklausa izsaukumi mājas vizītēs, jāsniedz konsultācijas. Patīkamākie brīži ir tad, kad dzirdami vārdi: “Dakterīt, jūsu diagnoze pareiza, atveseļojamies, paldies!” “Ticiet, tādi brīži dod spēku un ticību sev, ka esi pareizā vietā, ka esi vajadzīga un spēj palīdzēt kādai ļoti mīļai un uzticīgai radībiņai,” saka jaunā veterinārārste un bilst: “Man ir lieli profesionālie plāni. Par tiem skaļi nevar runāt.” Daktere žēlojas vienīgi par to, ka laika varētu būt vairāk.
Tāpat kā vecākā kolēģe, arī Līga ievērojusi, cik ļoti cilvēki pieķeras dzīvniekiem. Ārstējot četrkājainos pacientus, arī to saimnieku noskaņojumam ir līdzēts.
