Pašvaldībām jānodrošina, lai garantētais minimālais ienākums katram iedzīvotājam būtu ne mazāks par 15 latiem.
Pašvaldībām jānodrošina, lai garantētais minimālais ienākums (GMI) katram iedzīvotājam būtu ne mazāks par 15 latiem. To noteicis Ministru kabinets 2003. gada 25. februārī. Taču tas nenozīmē, ka pie pagasta padomes kases var stāties rindā pēc naudas. Šī palīdzība paredzēta tikai pašiem trūcīgākajiem.
Jāuzrāda visi ienākumi
Palīdzības saņemšanas kārtību nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, kas stājies spēkā šī gada 1. janvārī. Precizējot GMI apmēru, valdība noteikusi, – lai nenomirtu badā, ienākumiem uz vienu cilvēku (ģimenes locekli, pieaugušo vai bērnu) jābūt ne mazākiem par Ls 15. Ja summa ir mazāka un cilvēks vēršas pēc palīdzības, tad starpība līdz Ls 15 uz personu pašvaldībai ir jāpiemaksā vai arī jānodrošina pakalpojumi par trūkstošo summu. Noteikti arī «griesti» – palīdzība tiek sniegta, ja ģimenes kopējie ienākumi nepārsniedz Ls 90 mēnesī.
Viss, kas ir maciņā, – alga, atlīdzība par gadījuma darbiem, jebkura veida valsts pabalsti, arī brīvpusdienas, aizbildņa atlīdzība vai vēl kas cits – jānorāda iztikas līdzekļu deklarācijā. Tā jāiesniedz pašvaldības sociālajā dienestā. Tur rūpīgi izvērtēs pabalsta prasītāja situāciju un izlems par palīdzības sniegšanu, ja ģimene tiek atzīta par trūcīgu. Šim kritērijam atbilst cilvēks, kura ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nav bijuši lielāki par 50% no valstī noteiktās minimālās algas.
Kā bagātnieki uz šī fona var justies pensionāri. Lielākā daļa no viņiem saņem mūža maizi, kas nesasniedz pat vidējo iztikas minimumu – 86 latus mēnesī, tomēr neviens vairs nesaņem 15 latu pensiju.
Atbalsta bērnu vajadzības
Pabalstu piešķirot, tiek noslēgts prasītāja un pašvaldības līgums, kurā norādīts, ka palīdzība tiek sniegta ne ilgāk kā trīs mēnešus. Ja šajā laikā ienākumi nav palielinājušies, nepieciešams jauns iesniegums un atkārtota apstākļu izvērtēšana pabalsta saņemšanai turpmāk, bet ne ilgāk kā deviņus mēnešus gadā.
Minētajā līgumā ir arī vienošanās, ka palīdzības saņēmē- jam jāveic līdzdarbības pienāku- mi – jāreģistrējas Nodarbinātības valsts dienestā, aktīvi jāmeklē darbs, jāizmanto iespēja apgūt citu specialitāti, jāpiedalās pašvaldības piedāvātos sabiedriskajos darbos.
Ja palīdzību lūdz ģimene, kurā pieaugušie lieto alkoholu, viņiem neizmaksā GMI daļu, kas pienākas bērniem. Sociālajam dienestam jāgarantē, lai tā tiek novirzīta tieši bērnu vajadzībām, palīdzības un pakalpojumu nodrošināšanai. Pabalsts ģimenei var tikt arī samazināts par tā pieaugušā ģimenes locekļa daļu, kurš nepilda līdzdarbības pienākumus vai turpina žūpot.
Veicina centienus uzlabot dzīvi
Pašvaldībām ir arī tiesības paaugstināt GMI lielumu saviem iedzīvotājiem, ja budžetā ir līdzekļi, uzsvērts labklājības ministres padomnieces Vinetas Bērziņas sagatavotā skaidrojumā. Taču citus pabalstus – ārstēšanās izdevumu segšanai, bērēm, jaundzimušajiem – pašvaldības drīkst piešķirt tikai tad, ja pilnībā nodrošināts GMI.
Vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem un ģimenēm pašvaldības var palīdzēt ne tikai izmaksājot skaidru naudu, bet arī sniedzot pakalpojumus – skolas vecuma bērniem piešķirot brīvpusdienas, iegādājoties mācību līdzekļus, apmaksājot ģimenei komunālos pakalpojumus vai nodrošinot ar malku. Tā seminārā pašvaldību politiķiem 6. februārī skaidroja Laila Rieksta-Riekstiņa, Labklājības ministrijas speciāliste.
Paredzēta stimulējoša sistēma pabalsta saņēmēju centieniem uzlabot savu situāciju dzīvē, gūstot ienākumus no algota darba, nevis iztiekot no pabalstiem. Darbaspējīgam pabalsta saņēmējam, kurš sācis strādāt GMI saņemšanas laikā, pabalsta izmaksa var tikt turpināta vēl trīs mēnešus, katru mēnesi samazinot to par 25 procentiem no sākotnēji piešķirtās summas.
Pretēji protokolam
Sakarā ar to, ka GMI nodrošināšanai pašvaldībām 2003. gada budžeta projektā netika piešķirts papildu finansējums, tā ieviešanu bija paredzēts atlikt uz gadu. Tas fiksēts Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 2003. gada domstarpību un vienošanās protokolā. Tā apspriešanā janvārī no Bauskas rajona piedalījās pašvaldību vadītāji Ārija Gaile, Valdis Veips un Aivars Okmanis.
«Tikko esmu saņēmis vēstuli no LPS, kurā lūgts apkopot datus, cik cilvēkiem Bauskas rajona pašvaldībās būs nepieciešama šī palīdzība. Pagaidām nevaru nosaukt nekādus cipa- rus. Pašvaldību apvienības sēdē 7. martā par to apspriedīsimies,» tā «Bauskas Dzīvei» 27. februārī teica Aivars Okmanis, Bauskas rajona Padomes un Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs.
Viņš uzskata, ka 25. februārī pieņemtais Ministru kabineta lēmums, nosakot GMI apmēru 15 latu, zināmā mērā ignorē atbilstošo punktu domstarpību protokolā.
Mainīsies palīdzības saņēmēju loks
Ministru kabineta lēmums ir spēkā kopš tā publicēšanas laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» līdz 2003. gada 31. decembrim, kad GMI apmērs var tikt koriģēts. Tā, atbildot uz «Bauskas Dzīves» jautājumu, skaidrojusi Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību daļa.
«Rundāles pagasta pabalstu piešķiršanas komitejā šo jautājumu pārrunājām 26. februārī. Izpildot šo MK lēmumu, kardināli mainīsies pabalstu saņēmēju loks. Vairāk atbalsta tiks ģimenēm ar bērniem, bet nevarēsim vairs, piemēram, kompensēt zobu protezēšanu pensionāram vai apmaksāt ārstēšanos invalīdam. Cilvēkiem būs grūti ar to samierināties,» vērtē Aivars Okmanis.
Par GMI ieviešanu pašvaldībās diskusijas bijušas vairākus gadus. Izmēģinājuma projektā 2000. gadā Iecavas pagasta pašvaldības sociālās palīdzības centrs mēģināja precizēt, cik cilvēkiem no 9,5 tūkstošiem iedzīvotāju šāda palīdzība būtu nepieciešama. Lietotas arī matemātiskas aprēķina metodes, atceras Helga Pīlādze, sociālās palīdzības centra vadītāja. Viņa uzskata, – ja ir tikai šis viens pabalsts – GMI nodrošināšana, tas neprasīs vairāk līdzekļu kā līdz šim, kad pašvaldības piešķīra vismaz četru veidu pabalstus.
Vidējos skaitļus, kas raksturotu GMI saņēmēju skaitu Iecavas pagastā 2003. gadā, Helga Pīlādze tomēr atteicās nosaukt. Viņa atgādina, ka likums neparedz GMI nodrošināšanu visiem pēc saraksta, bet tikai tiem, kuri to lūdz un neatsakās slēgt līgumu par līdzdarbības pienākumiem. Turklāt kopš 2000. gada situācija daudzās ģimenēs ir mainījusies, arī uzlabojusies, spriež Helga Pīlādze.
***
Fakti
Tiesības saņemt GMI pabalstu Latvijā ir ap 109 tūkstošiem cilvēku.
GMI pabalstu izmaksai nepieciešams apmēram 5,1 miljons latu.
Pēc pašvaldību informācijas, sociālās palīdzības pabalstiem 2001. gadā izlietoti 15,4 miljoni latu.
Apmēram tikpat šiem pabalstiem izlietots 2002. gadā.
Labklājības ministrijas dati
***
Piemērs
Ģimene, kurā ir divi pieaugušie un trīs bērni. Viens no vecākiem strādā, saņem minimālo algu (no 2003. gada 1. janvāra – 70 latu mēnesī pirms nodokļu samaksas), otrs ir bezdarbnieks, kurš nesaņem pabalstu. Viņu apgādībā ir trīs skolas vecuma bērni, kuri saņem valsts pabalstu ģimenēm ar bērniem un pašvaldības apmaksātas brīvpusdienas.
Ņemot vērā noteiktā GMI pašreizējo apmēru, šīs ģimenes apstākļi vērtējami kā grūti, tomēr tās ienākumi pārsniedz GMI un neļauj saņemt pašvaldības pabalstu.
