Vēl atlikusi nedēļa līdz brīdim, kad vienīgajā kokaudzētavā rajonā – SIA «Skujenieki» Iecavas pagastā – parasti sākas karstākais darba laiks: sēšana, skološana un pārdošana.
Vēl atlikusi nedēļa līdz brīdim, kad vienīgajā kokaudzētavā rajonā – SIA «Skujenieki» Iecavas pagastā – parasti sākas karstākais darba laiks: sēšana, skološana un pārdošana.
Intensīvākais darbs var pienākt arī vēlāk, jo kokaudzētava ir pakļauta laika apstākļiem. Tiklīdz zeme atkusīs, no «kamerālajiem» jeb papīru darbiem, kā smej SIA «Skujenieki» darbu vadītāja Rita Daščiora, būs jāpievēršas stādiņiem. Siltākam laikam iestājoties, pēc koku stādiem brauks mežu īpašnieki, kuriem varēs pārdot pirmos lolojumus, tā vēstī R. Daščiora. SIA «Skujenieki» direktors Aigars Veģis skaidro, ka mežsaimniecībā atšķirībā no lauksaimniecības, kur kartupeļus iestāda pavasarī un novāc rudenī, raža jāgaida ilgi. Egles ir pārdodamas, kad tās sasniegušas četrus, augstākais piecus gadus. Savukārt priedes mežā stādāmas pēc diviem trim kokaudzētavā pavadītiem gadiem. Turklāt ir grūti prognozēt, pēc cik liela daudzuma būs pieprasījums pēc tam, kad piecus gadus augušie stādiņi būs pārdoti.
Sēklu iegūst no izciliem kokiem
Bauskas rajona mežu īpašnieki «Skujeniekus» izvēloties tāpēc, ka tie atrodas tuvu un nav pēc stādiem jāmēro ceļš, piemēram, uz Jelgavu. Turklāt viņi ietaupot ne tikai ceļa izdevumus, bet arī nekaitē priežu un egļu kailsaknēm, kuras, tūlīt neiestādītas, apkalst. Ir zemnieki, kuri atbrauc pēc noteikta daudzuma eglīšu un priedīšu, iestāda, pēc tam brauc atkal, stāsta R. Daščiora.
Jūs neatradīsit «Skujeniekus» valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» kokaudzētavu sarakstā, jo tas ir privāts uzņēmums. Tas tikai atrodas uz «Latvijas valsts mežu» zemes. Sertificētā priežu un egļu sēkla gan tiek pirkta no «Latvijas valsts mežu» kokaugu reproduktīvās saimniecības «Sēklas un stādi» Jaunkalsnavā Madonas rajonā. Sēklas Jaunkalsnavā iegūst no izcilām – slaidām, izskatīgām – priedēm un eglēm. Iesējot izcilu koku sēklas, nav garantijas, ka izaugs arī skaisti stādi.
No sēklas līdz stādam – garš ceļš
Rita Daščiora stāsta: «Dārzeņkopībā ir jēdziens piķēšana. Tas nozīmē no sēklām izaugušu tomātu pārstādīšanu kastītēs, lai tiem veidotos sakņu sistēma. Mežsaimniecībā procesu, kad egļu sējeņus, tas ir, no sēklas izaugušas mazas eglītes, no siltumnīcas pārstāda klajā laukā, sauc par pārskološanu. Vispirms sējenīšus no siltumnīcas ar lāpstu izrok, sašķiro, sīkos izmet ārā, apgriež saknes. Tās apgriež tāpēc, lai veidotos labāka sakņu sistēma, arī tāpēc, ka eglīti ar garām saknēm ir grūtāk iestādīt. Priedes sēj uzreiz dobēs. Tās nav pakļautas pārskološanai. Gan eglei, gan priedei, lai tās izaugtu, jābūt labām saknēm. Kociņus nedrīkst pārdot, iekams nav saņemts apstiprinājums no Valsts augu aizsardzības dienesta par to, ka slimību procents atbilst standartam. Ja tas tā nav, stādus sadedzina.»
Līdzīgi cilvēkam
R. Daščiora kokus salīdzina ar cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ saslimst ar gripu. Kokiem nepieciešama pareiza kopšana, profilakse. Cilvēks, piemēram, saņem poti pret gripu, bet kokus miglo pret skujbiri un skujkoku dzinumu vēzi.
SIA «Skujenieki» darbojas dendrologu biedrībā un Latvijas Stādu audzētāju apvienībā, kur gūst noderīgu informāciju. R. Daščiora ir kategoriska: «Lai zemnieki ir tik apzinīgi un iemācās ar mežiem apieties, jo daudzi nezina, kā koki stādāmi. Pareizi iedēstīti kociņi augs jebkurā zemē. Svarīgākais ir neiekaltēt stādiņu, neiestādīt to ar milzīgi garām saknēm vai, vēl bīstamāk, neatstāt mazu sakņu gabaliņu virs zemes. Dēsta sakne jāstāda zemē taisni, to nedrīkst saulītē izkaltēt. Kādreiz «sapļauj» stādus kā sienu un nomet zemē. Skaidrs, ka tie izkaltīs un iestādīti neizaugs. Pērkot stādus, parasti iegūst informāciju. Tomēr pirmie padomi jāprasa savā mežniecībā, kurā pastāstīs arī par paredzētiem semināriem.»
A. Veģis atgādina, ka, iestādot kociņus, jāseko, vai tos neapdraud smecernieki, kukaiņi, kuri saēd mizu. Šī platība ir rūpīgi jāravē, lai tā neaizaug. Īpaši jutīga ir priede. Tā neaugs, ja tai būs sakrituši virsū grīšļi vai blakus ieaugušas avenes. Priede izaug ātrāk nekā egle, bet ir kaprīzāka. Vēl der zināt, ka viena hektāra apstādīšanai nepieciešams trīstūkstoš priežu un 2500 egļu.
***
Uzziņai
Semināri par mežu atjaunošanu notiks:
Codes mežniecībā – 9. aprīlī,
Vecumnieku mežniecībā – 10. aprīlī,
Iecavas mežniecībā – 16. aprīlī.
Vēl nav zināms par semināriem Mūsas un Skaistkalnes mežniecībā.
Bauskas virsmežniecības dati
