Janvāris mūs lutina ar ziemu, kas dod iespēju dažādot brīvā laika pavadīšanu. Temperatūras svārstības piektdien ļāva uzcelt pagalmā prāvu sniegavīru saimi un izpikoties ar bērniem no sirds, bet brīvdienās mērenie mīnusi, bezvējš bija perfekti ceļabiedri braucienā no kalna ar slēpēm, dēli un ragaviņām.
Nedēļas nogalē daudzviet Latvijā atzīmēja Pasaules sniega dienu. Pasākumus atradu tepat Iecavā, arī mazākos novados, piemēram, Ciblas, Aglonas vai Vaiņodes pašvaldībā. Pēdējā cilvēku ir nedaudz vairāk kā 2500. Vētījot programmas, nobrīnījos par dažādo izdomu – puzles likšanu, krāsainu sniega bumbu salūtu, augstāko torni no sniega, piku mešanas čempionātu, neparasto slēpju konkursu, tālāko nobraucienu uz «ābolīša», kur nu vēl stafetes un veiklības braucieni ar ragaviņām un slēpēm! Bauskas novadā, kur pasakainā vietā līdzīgām norisēm būtu vispiemērotākie apstākļi – nogāzes, netraucē auto satiksme, kultūrvēsturiskais piemineklis Bauskas pils pie sāniem, nenotiek pilnīgi nekas! Tiesa, var norādīt, ka novads atbalstījis dalību Sniega dienā ar skolu pasākumu Codē, taču es biju domājusi norises, kas līdzīgas citviet īstenotajām un būtu piemērotas visai ģimenei, kas būtu kā iedvesmas straume, lai aizrautu lielus un mazus nodarboties ar ziemas aktivitātēm, vairojot pozitīvās emocijas, kā arī popularizējot sniega idejas galveno stūrakmeni – veselīgu dzīvesveidu.
Jā, varbūt es, kaimiņu Jānis, Milda un vēl daži aizies un izbaudīs ziemas priekus paši, negaidot nekādus īpašus uzaicinājumus vai pasākumus. Citiem pietiks ar pašvaldības jau ierasto atbildi – nav līdzekļu, nav piemērotu laikapstākļu, dariet visu paši! Cinisms sit patiesi augstu noti, šķiet, drīz vajadzēs pašiem arī šķūrēt ceļus un lāpīt bedres.
