Rundāles novada Līdumnieku mājas Borisa un Edītes Muravjovu īpašumā nav ilgu laiku, taču pārmaiņas ir nenovērtējamas. Kārtīgi koptajā un glīti iekārtotajā sētā aicina draudzīgā un modrā sardze Krēpa, kas dažreiz, kad saimnieku nav mājās, mēdzot arī kādam iekost. Par laimi, šoreiz tas iet secen, jo nāk staltais saimnieks un aicina jaunajā pirtsmājā.
Dārznieka namiņa pārvērtības
Laukus šeit kādreiz klājis mežs, un par pļavām tie pārtapuši pēc līdumu līšanas. Par to liecina ne tikai mājas nosaukums, bet arī staltās egles un citi koki, kas ieskauj sētu. Pagājušā gadsimta 30. gados «Līdumnieku» teritorija bijusi paredzēta dārzniecības darbiem un mazais namiņš – kur pašam dārzniekam dzīvot, taču kopš 2002. gada tās ir mājas Muravjovu ģimenei. Daļu no 2,7 hektāru lielās platības klājis ābeļu dārzs, kas tagad jau panīcis un izravēts, jo ābeles vecas un vairs neražo.
Bildē ar veco māju ir redzami sausi un sīksti krūmeļi, gara zāle, vienstāva maza ķieģeļu mājiņa, kurā nav pat tik daudz vietas, lai Boriss varētu kārtīgi izstaipīties. Skats, kas paveras tagad, ir krietni citāds – ķieģeļu mājiņa pārtapusi divstāvu dzīvojamajā ēkā, priekšā – pieskaņota garāža, aiz tās ir moderna pirts un ballīšu māja. Skaists mauriņš, ko reizi četrās dienās pļauj pats saimnieks, cītīgi iekoptas un izravētas dobītes ar daudzveidīgu ziedu un košumkrūmu klāstu, ko aprūpē saimniece un meitas, mazliet tālāk no mājas redzams pašu rakts dīķis. Ne velti 2011. gadā «Līdumnieki» ieguva atzinību Rundāles novada konkursā «Sakoptākā sēta» lauku sētu konkurencē.
Kā vēstures liecība vēl palicis vecs šķūnis zemes krāsā un dažas augstas ābeles, kas sētai uzpūš siltu senatnes dvašu.
Strādā ģimeniski
Ar lauksaimniecību Muravjovi nodarbojas kopš 1994. gada un tagad apstrādā 90 hektāru lielu platību. Šoreiz ir iespēja sarunāties tikai ar Borisu, jo Edīte ir devusies «Agrimatco» firmas rīkotajā pieredzes apmaiņas braucienā zemniekiem. Šoreiz nedēļu pavada Polijā, Muravjovi bijuši arī Spānijā, Gruzijā un citās valstīs.
Šovasar palīgos nāks arī četras mazmeitas vecumā no astoņiem līdz četrpadsmit gadiem. Pašas ir apņēmušās apkopt pushektāru lielu ķiploku lauku – stādīt, ravēt un novākt. Boriss pēc vectētiņa gan neizskatās, bet par jauniešiem un datoriem viedoklis ir – to vien dara, kā ekrānā skatās, labāk, lai dārzā pastrādā. «Līdumniekos» atvaļinājumu laikā uzturas un strādā arī divas meitas. Viņām līdzi atbraucis arī mazs sunītis, kas, šķiet, ar Krēpu vēl nav iedraudzējies.
Sports – ikdienas sastāvdaļa
Mājas nosaukuma plāksnes pie sētas nav, bet karogs gan ir. Un uz tā attēloti rapši, graudu vārpa, volejbola tīkls un bumba.
«Līdumnieku» volejbola laukums uztaisīts pašu spēkiem, kā viss pie Muravjoviem, un atklāts 2009. gadā. Pēdējos gados tas ir viens no pludmales volejbola aktivitāšu centriem Bauskas un Rundāles novadā. Volejbola sacensības norisinās regulāri, ir arī atbalstītāji – Mihails Gorškovs, Jānis Kalējs, uzņēmums «Latvijas Valsts ceļi», Bauskas un Rundāles novada pašvaldība.
Boriss agrāk ar volejbolu ir nodarbojies nopietni, tagad tas ir hobijs, joprojām regulāri spēlē ar draugiem. Vēl nesen ar komandu ieguva 1. vietu pludmales volejbolā Latvijas Sporta veterānu savienības rīkotajās 51. sporta spēlēs vecuma grupā 60+. Aktīvi piedalās arī Rundāles novada sporta spēlēs kopā ar bērniem un mazbērniem – sporta gars šai ģimenei rit asinīs.
Muravjovu ģimenes mājas ir pašu koptas un aprūpētas, lai tā būtu vieta, kur satiekas darbam, atpūtai un izklaidei. Sestdienās kurina pirti un aicina – ciemiņi ir gaidīti, ja saimnieki ir mājās, tad arī suns Krēpa ar viesiem labprāt draudzējas.
