Komponists Raimonds Pauls un dzejnieks Guntars Račs radījuši modīgu mūziklu par fantastiskiem piedzīvojumiem un dramatiskiem notikumiem Anglijā un Latvijā.
Komponists Raimonds Pauls un dzejnieks Guntars Račs radījuši modīgu mūziklu par fantastiskiem piedzīvojumiem un dramatiskiem notikumiem Anglijā un Latvijā.
«Leģendā par Zaļo jumpravu» uz Dailes teātra skatuves galveno lomu tēlo dziedātājs Gunārs Kalniņš. Skatuves darbu iestudējis režisors Valdis Liepiņš. Visas lomas izrādē spēlē Latvijas Kultūras akadēmijas Ekrāna un teātra mākslas nodaļas Dailes teātra kursa studenti. Šo izrādi labprāt apmeklē skolēni. Iespaidos par redzēto šoreiz dalās Mežgaļu pamatskolas 8. klases audzēkņi un skolotājas Jurgita Druseika un Ausma Rīna.
Lidmašīna, kurā ir skolēni no Anglijas, cieš aviokatastrofā virs Latvijas. Pasažieri paliek dzīvi, bet ir pazudusi kāda meitene Sī. Tieši viņā bija iemīlējies jaunais Do, kurš meiteni tagad cenšas izmisīgi atrast. Pils Zaļā jumprava meiteni ir nobūrusi, un atburt viņu varēs mīlestības jūtas. Tas – īss satura atstāsts.
«Braucot uz teātri, es parasti vēlos atpūsties. Un šoreiz tas man izdevās. Jaunie Dailes teātra aktieri lomas spēlēja ļoti azartiski, enerģiski. Teātrī bija dažādu paaudžu skatītāji, sākot no maziem skolas bērniem līdz sirmiem vīriem. Neredzēju, ka būtu kāds pēc pirmā cēliena gājis projām,» stāsta skolotāja A. Rīna.
«Izrādes mūziku jau biju dzirdējusi kasetē, un tā man nešķita īpaši saistoša,» vērtē mūzikas skolotāja J. Druseika. «Teātrī spēlēja grupa «Bet Bet», pie sintezatora bija Raimonds Pauls, mākslinieki uz skatuves atļāvās vairākas improvizācijas. Galvenās lomas izpildītājs Gunārs Kalniņš kādā dziesmā sajauca tekstu, bet kļūdīšanās izskatījās interesanta un amizanta, izrādes kopiespaidu tā tikai bagātināja. Guntara Rača teksti skanēja ļoti samāksloti, tie bija pat naivi, toties lieliskā mūzika šos trūkumus kompensēja. Puiši uz skatuves darbojās atraktīvi, enerģiski, toties meitenes lomas nospēlēja «plakani», nepārliecinoši.»
Arī audzēkņi atzina, ka izrāde ir pusaudžiem ļoti piemērota. Jauniešu vidū populāro dziedātāju Gunāru Kalniņu bijis interesanti skatīt aktiera lomā, ar to viņš ticis veiksmīgi galā.
Zita: «Mūzika man tomēr šķita pārāk skaļa, tā dažreiz traucēja uztvert dziesmu tekstu.» Jānis: «Skatuve pārāk bieži pildījās ar pelēkiem, kodīgiem dūmiem.» «Es gan izrādes dekorācijas un skatuves noformējumu atzīstu par ļoti veiksmīgu, pat interesantu,» spriež Inese. «Savukārt man ļoti stilīgi šķita aktieru tērpi, īpaši jauki bija Sol sarkanie mati,» jūsmīgi atzīst Kristīne. «Turklāt viņam bija tādi divdomīgi, amizanti jociņi,» papildina Kaspars. Jaunieši apgalvo, ka šajā izrādē ir ko redzēt arī pieaugušajiem. «Viņi var atcerēties savu jaunību, pirmo mīlestību,» spriež Jānis. «Pieaugušajiem šī izrāde ļauj labāk izzināt un saprast pusaudžus, ko viņi dara, domā, kā jūtas.»
