Zemkopības ministrijas virzītā iecere līdz 5% samazināt tagad 21% apmērā noteikto pievienotās vērtības nodokli (PVN) likmi vietējiem augļiem, ogām un dārzeņiem nav sagaidīta ar lielu sajūsmu ne lauksaimnieku, ne ekspertu lokā.
Mūspuses dārzeņu un augļu audzētāji atzīst, ka nodokļa likmes samazināšana ar tagadējo administrēšanas kārtību tikai mainītu summu, kas ražotājiem jāpieprasa atpakaļ kā pārmaksāts nodoklis. Tirgotāji sola samazināt vietējo produktu cenas atbilstīgi PVN sarukumam, savukārt banku eksperti norāda, ka iecerētā maiņa ir pretrunā mērķim uzlabot tautsaimniecības efektivitāti un sabiedrības labklājību.
Kritizē prasības
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP) asi kritizēts normatīvo aktu grozījumu projektam pievienotais Ministru kabineta (MK) protokollēmums, ko sagatavojusi Finanšu ministrija (FM), pieprasot saimniecībām līdz ar PVN samazinājumu sasniegt noteiktus rādītājus.
Kā skaidro LOSP pārstāve Krista Garkalne, FM samazināto PVN likmi plāno trim gadiem līdz 2020. gada 31. decembrim ar nosacījumu, ka līdz 2020. gada 30. jūnijam vidējam atalgojumam augļu un dārzeņu ražošanas un tirdzniecības nozarē jābūt pieaugušam par 35%, augļkopības un dārzeņkopības produkcijas patēriņam jābūt palielinātam par 60%. Sasniedzamie rezultatīvie rādītāji ir noteikti neobjektīvi, jo ir posmi, kurus ražotāji nevar ietekmēt, norāda LOSP pārstāvji. Turklāt šajā periodā tiktu «iesaldēta» iniciatīva par samazināto PVN pienam un gaļai.
Augstāku cenu
Dārzeņu audzētāju LPKS «Kalnakrogs agro» dalībnieks Gints Liepiņš no Bauskas novada Vecsaules pagasta saimniecības «Upes-
kalni» «Bauskas Dzīvei» pauž, ka lēmums samazināt PVN ir svarīgs un labs solis, tomēr, «zinot mūsu tirdzniecību un nodokļu administrēšanu, neko daudz nedos».
«Zemniekiem svarīgākais ir pacelt dārzeņu cenu nedaudz augstāk, jo tagad strādājam izdzīvošanas līmenī,» atklāj G. Liepiņš, «nedomāju, ka starpnieki gribēs atteikties no papildu ienākuma. Līdz šim pieredze sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu pārmaksāto nodokļu atgūšanā bijusi sekmīga, taču saimniecībām tā tāpat būs «iesaldēta» nauda, kas jāpieprasa atpakaļ. Ir bažas, ka to varētu izmantot kā represīvu instrumentu, lai uzliktu papildu prasības ražotājiem.»
Inese Skrēbena, SIA «Pienjāņi» dārzkope Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, «Bauskas Dzīvei» teic, ka raža jaunajos dārzos vēl ir neliela, tāpēc audzētāji vēl izmanto likumdošanā paredzētos atvieglojumus, kamēr augļu kociņi sāk dot pilnu ievākumu.
«Tirgus noteic savus likumus,» secina I. Skrēbena, «augļu un dārzeņu tirgū cenu diktē importētāji, kam savās valstīs ir spēcīgāks atbalsts. Ja mūsu valsts grib atbalstīt savus ražotājus, efektīvāki ir citi mehānismi, kas ļauj samazināt ražošanas izmaksas un gūt lielākus ieņēmumus.»
Samazinās pakāpeniski
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis aģentūrai LETA paudis, ka organizācijas pārstāvētie tirgotāji – «Maxima», «Rimi» un «Narvesen» – noteikti samazināšot cenas produktiem ar zemāku PVN. Cenu samazinājums varētu notikt pakāpeniski.
Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) padomes pārstāvis Raimonds Nipers norādīja, ka samazinātā PVN likme būtu jānoteic visai pārtikai, jo tā ir pirmās nepieciešamības, nevis luksusa prece. R. Nipers prognozēja, ka cenas Latvijas augļu, ogu un dārzeņu segmentā mazumtirdzniecības veikalos varētu mazināties par 10%.
VIEDOKĻI
Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs
Izvairās no samazināšanas
– Mūsu mērķis ir samazināt PVN augļiem, dārzeņiem un pēc tam – pienam un gaļai. Ar nepamatotām prasībām Finanšu ministrija cenšas šo sistēmu izgāzt. Kamēr mēs «izgudrojam jaunu riteni» un cīnāmies, lai pierādītu, vai tāda sistēma palīdz vai ne, tikmēr Eiropas Savienības 23 dalībvalstīs veiksmīgi strādā samazinātās PVN likmes pārtikai.
Pēteris Strautiņš, «DNB bankas» makroekonomikas eksperts
Muļķīgākais lēmums
– Ja šis lēmums atspoguļosies likumu izmaiņās, tas būs viens no muļķīgākajiem daudzu gadu laikā. Tā ietekme uz ekonomiskās politikas veidošanu var būt graujoša, ar negatīvām sekām sabiedrības labklājībai. Ar šo soli mēs novirzāmies no ceļa, kuru nospraudusi nesen apstiprinātā nodokļu reforma – centieniem atrast risinājumus kopējās labklājības pieaugumam, tautsaimniecības efektivitātes uzlabošanai. Tā vietā tiek piedāvāta «deķīša staipīšana» nozaru starpā.
