Lai koksnei palielinātu konkurētspēju Latvijā un ārējos tirgos, valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži» ir nolēmusi divos gados sertificēt vismaz pusi no tās valdījumā esošiem mežiem.
Lai koksnei palielinātu konkurētspēju Latvijā un ārējos tirgos, valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži» (LVM) ir nolēmusi divos gados sertificēt vismaz pusi no tās valdījumā esošiem mežiem.
Tā preses konferencē 16. maijā vēstīja LVM prezidents Roberts Strīpnieks. Sertifikācija notiks pēc FSC (Forest Stewardship Council) – Meža uzraudzības padomes – standarta.
Pircēji, pārsvarā Lielbritānijā, jau vairākus gadus pieprasa sertificētus koksnes izstrādājumus arī no Latvijas. Pašlaik ārējos tirgos tiek pieprasīts FSC sertifikāts, bet jau drīz reāli parādīsies arī pieprasījums pēc PEFC (PanEuropean Forest Certification) jeb Paneiropas mežu sertifikāta. Tos pieprasa arī mežizstrādes, kokapstrādes un koksnes eksportētāju uzņēmumi Latvijā. Mežu sertifikācija pēc PEFC sertifikācijas principiem pašlaik vēl nav iespējama, turpretim pēc FSC sertifikācijas principiem šo procesu ir iespējams sākt nekavējoties. Tas bija viens no priekšnoteikumiem, kāpēc LVM savā valdījumā esošos mežus nolēma sākt sertificēt pēc FSC principiem. Tie atbilst arī LVM izvirzītajiem meža sertifikācijas kritērijiem. Tā informē LVM vadība.
Apliecinājums «zaļai» saimniekošanai
Sertificēt mežu nozīmē apliecināt tādu mežsaimniecību, kas veicina meža dabiskās vides un ekoloģisko vērtību saglabāšanu un vairošanu, ir ekonomiski ilgtspējīga un efektīva. Tātad – būs jāsertificē meži, koksne, meža izstrādātāji, kokmateriālu piegāžu un pārstrādes ķēdes, kā arī preču zīmes, kuras izmanto koksnes izstrādājumu pārdošanai. «Zaļais» sertifikāts ir arī tirgus instruments – potenciāls līdzeklis kokmateriālu konkurētspējas paaugstināšanai, tirgus «nišas» saglabāšanai un palielināšanai gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. LVM vadība ir pārliecināta, ka sertificēšana palīdzēs izskaust koku zādzības, jo pircējs prasīs pierādīt koksnes izcelsmi.
Nosaka prioritārus reģionus
Pamatojoties uz detalizētas izpētes rezultātiem, LVM valde nolēmusi, ka prioritāte mežu sertificēšanā jādod reģioniem, kuros tiek realizēta pilnīgāka koksnes pārstrāde, tātad – radīta lielāka pievienotā vērtība. Par teritorijām, kurās pirmajās paredzēts novērtēt mežsaimniecības atbilstību FSC principiem, izvēlētas Austrumvidzemes, Dienvidkurzemes, Vidusdaugavas (tajā ietilpst arī Bauskas rajons) un Ziemeļlatgales mežsaimniecības. Sagatavošanas darbus vismaz vienā no šīm mežsaimniecībām iecerēts paveikt līdz septembrim, piesaistot ārvalstu konsultantus.
Valda neziņa par finansēšanas kārtību
«Domāju, ka valsts mežu sertifikācijai nekādi šķēršļi neradīsies. Valsts meži jau tagad tiek apsaimniekoti atbilstoši nepieciešamo standartu prasībām.» Tā spriež mežizstrādes firmas «Bērzkalni» komercdirektors Valts Linde. «Mežus vajadzēja sertificēt jau sen. Pagaidām gan nav skaidrs, kas apmaksās sertifikāciju – vai maksās valsts mežu apsaimniekotājs, tas ir, akciju sabiedrība, vai arī sertifikāta iegūšanai līdzekļi būs jāiegulda mežizstrādes firmām, kam noslēgti ilgtermiņa līgumi par noteiktu meža platību apsaimniekošanu. Sertifikācija nebūt nav lēta, un gadījumā, ja mums tā jāfinansē pašiem, jārēķinās ar ievērojamām papildu izmaksām,» uzsver V. Linde. Pagaidām neesot zināmi arī principi, kā mežizstrādātājiem tiks pagarināti līdzšinējie ilgtermiņa līgumi.
Jāizstrādā piemērots standarts
Līdz gada beigām plānots apstiprināt ne tikai FSC, bet arī PEFC nacionālo standartu, pēc kura mežus sertificēt tiek aicināti privāto mežu īpašnieki. Tā vēsta «Neatkarīgā Rīta Avīze». Bauskas virsmežniecības virsmežzinis Andrejs Bulle atzīst, ka privātajos mežos kopumā vērojama mežu noplicinoša izmantošana. «Taču, manuprāt, nebūs iemesla nesertificēt privātos mežus – atliek tikai izstrādāt piemērotu standartu,» tā A. Bul- le. Viņš atgādina, ka ceturtdien, 25. maijā, Zemkopības ministrijas otrā stāva zālē plkst. 10 tiks atklāts Valsts Meža dienesta (VMD) rīkots seminārs, kurā VMD darbinieki tiks iepazīstināti ar aktualitātēm valsts un privāto mežu sertifikācijā.
Fakti
Latvijā 70 procentu saražoto koksnes produktu tiek eksportēts un veido aptuveni 40 procentu no kopējā nacionālā eksporta apjoma.
Meža sertificēšanu pēc FSC sistēmas pasaulē sāka ieviest deviņdesmito gadu sākumā. Tās mērķis – regulēt meža dabiskās vides saglabāšanu. Pašlaik samērā lielas mežu platības pēc šīs sistēmas ir sertificētas Eiropā, arī Skandināvijas valstīs, kuru mežsaimniecības uzņēmumus var uzskatīt gan par mūsu partneriem, gan konkurentiem starptautiskajā koksnes tirgū. Pašlaik pasaulē pēc FSC sertificēts aptuveni 17 miljonu hektāru mežu.
