Izdošanai sagatavots manuskripts par Rundāles pils muzeja pirmo direktoru un izcilo mākslas pedagogu Laimoni Liepu. Grāmatas autors ir rīdzinieks Mariss Pavasars – Laimoņa Liepas klases biedrs un draugs.
Izdošanai sagatavots manuskripts par Rundāles pils muzeja pirmo direktoru un izcilo mākslas pedagogu Laimoni Liepu. Grāmatas autors ir rīdzinieks Mariss Pavasars – Laimoņa Liepas klases biedrs un draugs.
Dokumentāls vēstījums
Izdevumam dots nosaukums «Sen sirmi zēni». Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» Mariss Pavasars informēja, ka grāmatā ir apkopotas Laimoņa Liepas laikabiedru un kolēģu atmiņas. Tas ir dokumentāls vēstījums par konkrētu periodu Bauskas vēsturē, kurā kultūras aktivitātes spilgti atklājas sabiedriskās un politiskās dzīves kontekstā.
Nākamgad Laimonim Liepam būtu 70 gadu, taču mīklainā nelaimes gadījumā viņš aizgāja bojā 1975. gadā. Marisa Pavasara grāmata ir veltījums pāragri mirušam draugam.
Gatavojot izdevumu, autors ir ticies ar daudziem baušķeniekiem un ārpus rajona dzīvojošiem Laimoņa Liepas laikabiedriem un cienītājiem. Atmiņu stāstījumi aptver laikposmu no 20. gadsimta piecdesmitajiem gadiem līdz septiņdesmito gadu vidum. Fotoattēlus izdevumam piedāvājusi Laimoņa Liepas ģimene – viņa atraitne Valērija Liepa, meitas un brālis Guntis Liepa. Autors ir intervējis arī tā laika kultūras ministru Vladimiru Kaupužu, ministrijas ierēdņus un citas amatpersonas. Grāmatā ir iekļauts arī Rundāles pils muzeja direktora Imanta Lancmaņa stāstījums, kā arī Bauskas 1. vidusskolas kādreizējo pedagogu un audzēkņu atsauksmes par Laimoni Liepu. «Viņš bija izcila personība – mērķtiecīgs, erudīts, apveltīts ar neparastām darba spējām, humora izjūtu un šarmu,» tā grāmatas varoni raksturo Mariss Pavasars.
Manuskripts vēl gaida izdošanu
Pēc Bauskas 1. vidusskolas absolvēšanas Laimonis Liepa turpināja mācības Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātē. Viņa redzesloks un intereses ievērojami pārsniedza šīs nozares robežas, jo, nemitīgi papildinot zināšanas, Laimonis Liepa kļuva par Bauskas rajonā iecienītāko mākslas vēstures pedagogu. Viņš piekrita piedāvājumam ieņemt pilsētas Novadpētniecības un mākslas muzeja direktora amatu.
Laimoņa Liepas darbības laikā Rundāles pils ieguva Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāles statusu, bet 1972. gadā oficiāli tika nodibināts patstāvīgs pils muzejs un sākta vēsturiskās celtnes ansambļa restaurācija. Kopā ar domubiedriem entuziastiem Laimonis Liepa daudz paveicis arī citu kultūrvēsturisku objektu saglabāšanā Bauskas rajonā.
Mariss Pavasars cer, ka grāmatas atvēršanas svētki noteikti būtu jārīko pavasarī, jo 30. aprīlī ir Laimoņa Liepas dzimšanas diena. Naudas trūkuma dēļ manuskripts vēl nav nodots izdevniecībā. Pētījuma gatavošanai autors līdz šim izmantojis tikai personiskos līdzekļus. Varbūt rajona iestādes un uzņēmēji varētu veicināt kultūrvēsturiskā darba izdošanu?
