Regulāri publicētie dati par to, ka Latvijā un arī Bauskas rajonā kopš 90. gadu sākuma samazinājusies dzimstība, ne vienmēr tiek izprasti.
Regulāri publicētie dati par to, ka Latvijā un arī Bauskas rajonā kopš 90. gadu sākuma samazinājusies dzimstība, ne vienmēr tiek izprasti. Bet procesa sekas jau ir jūtamas, un tās liek domāt par tiem bērniem, kuri gluži vienkārši nav piedzimuši.
Bāriens bez iemesla
Kāda Bauskai netāla pagasta pamatskolas direktore pirms mācību gada sākuma esot saņēmusi pamatīgu bārienu no pašvaldības vadītāja. Viņš pārmetis, ka acīmredzot sniegto zināšanu līmenis nav pietiekami augsts, ja vietējās pamatskolas pirmajā klasē pieteikti tikai deviņi pirmklasnieki. Skaidrs kā diena – bērnus vecāki mācīties vedot uz pilsētu.
Taču ne skola, ne tās pedagogi, ne pašvaldība te nav vainojama. 1993. gads bija pēdējais, kad Latvijā iedzīvotāju dabiskais pieaugums bija ar plusa zīmi. Kopš 1994. gada jaundzimušo skaits sācis strauji samazināties.
Klases kļūst pustukšas
Bauskā 2000. gadā piedzimuši mazāk par pusi mazuļu salīdzinājumā ar 1993. gada jaundzimušo reģistru. Šogad skolā sāk iet 1994. gadā piedzimušie, un vēl varbūt mazliet atviegloti uzelpojam, ka pirmās klases skolās vairs nav pārpildītas. 2007. gadā klases būs pustukšas un nebūs, ko vai- not, – demogrāfija. Valsts ierēdņiem jau tagad jāsāk domāt, kā un vai saglabāt mazās pamatskolas, jo tieši laukos samazinās iedzīvotāju skaits. Nerodot iespēju strādāt, pelnīt un sevi uzturēt, cilvēki maina dzīvesvietu.
Ekonomisti un sabiedrības attīstības pētnieki dzimstības samazināšanos skaidro no dažādiem aspektiem. Viens no tiem – ja dzīves apstākļi kļūst smagāki un nestabilāki, cilvēki mēdz instinktīvi «ieslēgt» savu dabīgās aizsargāšanās metodi. Ģimenēs, kurām nav vienaldzīga savu bērnu nākotne, izglītošanās iespējas, atturas no dzimtas turpināšanas. Bērns kļūst par dārgumu, ko ne katrs var atļauties. Dzimtsarakstu nodaļu darbinieki izjūt arī strauji sarūkošo oficiāli reģistrēto laulību skaitu.
Nievu rūgtums pašiem jābauda
Latvijas valsts izteikti nievājošā attieksme pret ģimenēm un bērniem – niecīgi pabalsti, dārga veselības aprūpe – pēc apmēram 15 gadiem var sākt nest ļoti rūgtus augļus. Ja tiek plānots, ka tautsaimniecība Latvijā attīstīsies un plauks, diezgan drīz var parādīties darbaspēka trūkums. Nesakārtotā izglītības sistēma, iespējams, pasaulē mazākās pedagogu un medicīniskā personāla algas vedina secināt, ka indivīdam, personai – produktam, ko, vienkāršoti runājot, ražo ģimene, – Latvijas valstī nav vērtības.
To apliecina arī secinājums, ka mazturīgākās un nabadzīgākās Latvijā ir ģimenes, kuras audzina bērnus. Tas pierādīts ar skaitļiem un faktiem Labklājības ministrijas ikgadējā pētījumā «Sociālais ziņojums», ar starptautisko fondu atbalstu tapušajās situācijas analīzēs izdevumos «Bērni un ģimenes Latvijā», «Iedzīvotāju reproduktīvā veselība» un visbeidzot piecās brošūrās apkopotajā sociālās politikas pētījumā par nabadzību Latvijā.
Lai ko arī censtos iegalvot valstsvīri, klāstot tautai un Latvijas viesiem par augšupejošo ekonomikas līkni, – statistika ir sausa un nepielūdzama. Tā rāda, cik bērnu gluži vienkārši nav piedzimuši. Un tā nav katras ģimenes privāta lieta, jo ikviens no mums ir tautas daļa. Bez cilvēkiem vārdi Latvija un latvieši būs tikai rindiņa vēstures grāmatā.
Demogrāfiskie dati par Bausku
dzimuši miruši laulāti
1993. g. 241 199 159
1994. g. 222 200 70
1995. g. 133 150 75
2000. g. 109 140 42
Bauskas rajonā
dzimuši miruši laulāti
1994. g. 617 849 229
1997. g. 597 811 162
2000. g. 457 679 129
Bauskas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas apkopoti dati
