Katrai valstij ir apbalvojumi, ko piešķir par nopelniem Tēvijas labā. Latvijas Republikā tie ir Triju Zvaigžņu ordenis un ordeņa Goda zīme.
Katrai valstij ir apbalvojumi, ko piešķir par nopelniem Tēvijas labā. Latvijas Republikā tie ir Triju Zvaigžņu ordenis un ordeņa Goda zīme. Šie pirmās brīvvalsts laikā dibinātie apbalvojumi atjaunoti saskaņā ar Latvijas Saeimas pieņemto un 1994. gada 31. oktobrī Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa izsludināto likumu «Par Triju Zvaigžņu ordeni». Pošoties valsts svētkiem, redakcija interesējās par Bauskas rajonā apbalvotām personām, ieklausījās viņu pārdomās, sazinājās ar Triju Zvaigžņu ordeņa Domi.
Domes sēdes – divreiz gadā
Triju Zvaigžņu ordeņa Domes sekretāre Sarmīte Baumane novembra dienās ir visvairāk aizņemta. Jau mēneša sākumā viņa vēstīja, ka jāapmeklē Rīgas Latviešu biedrības nams, kur šogad paredzēta apbalvošanas ceremonija, jāprecizē tās norise. Sekretāre skaidroja: «Domē darbojas septiņi locekļi. Valsts prezidente ir Domes priekšsēdētāja, vienmēr šajā institūcijā tiek iekļauts arī ministru prezidents. Piecus pārējos Domes locekļus prezidente nosauc. Pašlaik par apbalvojumu piešķiršanu kopā ar iepriekš minētām personām lemj rakstniece Māra Zālīte, uzņēmējs Valērijs Gavrilovs, māksliniece Džemma Skulme, komponists Pauls Dambis un teologs Juris Rubenis. Viņš ir atkārtoti uzaicināts darboties Domē.
Lēmumu par apbalvojuma piešķiršanu apstiprina balsojot, kad izskatīts pieteikums. To var iesniegt gan fiziskas, gan juridiskas personas. Ordeņa Domes sēdes notiek divas reizes gadā, tuvojoties Latvijas Republikas proklamēšanas dienai, 18. Novembrim, un Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas datumam – 4. maijam.»
Kultūras darbinieki gūst atzinību
Gatavojot šo publikāciju, bija jādomā par Triju Zvaigžņu ordeņa prestižu. Nenoliedzami, katram mums ir subjektīvs vērtējums. Man simpatizē, ka apbalvojums ir autentiski saglabāts no Latvijas pirmās brīvvalsts laika, un es to uztveru kā cieņas apliecinājumu mūsu ļaudīm, dažādu sabiedrības slāņu pārstāvjiem.
Bauskas rajonā par nopelniem Tēvijas labā apbalvoti vairāku profesiju pārstāvji, mazākumā viņu vidū ir tautsaimnieki, vairāk radošu profesiju darbinieku. Ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni saņēmis Rundāles pils muzeja direktors mākslas zinātnieks Imants Lancmanis. Viņam pirmajam mūsu rajonā piešķirts Latvijas otrās brīvvalsts laikā atjaunotais apbalvojums. No kultūras darbinieku saimes šo pagodinājumu saņēmis jau mūžībā aizgājušais tēlnieks Mārtiņš Zaurs, kura mājās, Mežotnes pagasta «Stūrīšos», bija «sapludinātas» vērtīgas gara bagātības. Vairākas dejotāju paaudzes ir izaudzinājusi Biruta Hegenbarte jeb Biga, kā viņu joprojām uzrunā tautas mākslas tradīciju kopēji. Aizsaules ceļos aizgājušais ilggadējais Bauskas 1. vidusskolas pedagogs Kārlis Hammers mācīja jaunatnei dziedāt un izpausties mūzikā. Arī viņi – apbalvoto vidū. Bauskas 1. vidusskolas direktores Antas Rudzītes mūža darbs arī novērtēts ar šo apbalvojumu.
Šoruden pirms valsts svētkiem ordeni saņems Latvijas Nacionālā teātra aktieris Uldis Dumpis. Viņa dzimtas saknes saistītas ar Bauskas rajonu. Skatuves mākslinieks absolvējis Bauskas 1. vidusskolu.
Nerimst darboties arī sirmos gados
Ne reizi vien esmu priecājusies, ka žurnālistes gaitās izdevies sastapt ļoti cienījamus mūsu vecākās paaudzes vīrus un sievas. Ar stingru stāju un inteliģenci vienmēr izceļas Kārlis Zālītis, ilggadējs alus darītājs un joprojām padomdevējs šajā nozarē. Apbrīnu un cieņu raisa nerimtīgais Jānis Vasarietis, kura mūžs piepildīts ar ziedu mīlestību, ar darbīgumu, lieliskiem bērniem un mazbērniem.
Šādu cienījamu personību vidū, manuprāt, ir vēl viens īpaši pieminams – mežotnieks Egons Fridrihsons. Varbūt dīvainis. Īpašība, kas allaž izpaudusies viņa fanātismā jau no zēna gadiem mazpulcēnu gaitās. Mežotnē viņš pirmo reizi nokļuvis 1937. gada augustā, kad tur noticis mazpulku salidojums. Atbraucis viens pats. E. Fridrihsons vēl tagad atceras, ko runājis Kārlis Ulmanis. Galvenais – viss jāveic ļoti rūpīgi.
E. Fridrihsons vienmēr urdījis citus darboties. Strādājot Saulaines tehnikumā, viņa rosināti, audzēkņi veidoja ideju lauciņus. Katrai grupai tie bija citādāki, vajadzēja piedalīties izstādēs. 1968. gada 18. novembrī pēc E. Fridrihsona rosinājuma pieņēma aicinājumu sakopt Mežotnes parku. Mežotnieks ir viens no cukurbiešu industriālās tehnoloģijas ieviešanas autoriem, arī «Sējēja» prēmijas laureāts.
Par šodienu viņam ir interesantas atziņas: «Esmu daudz domājis, kādai vajadzētu būt formulai, lai tauta, ne tikai viens neliels sabiedrības slānis, būtu nodrošināta. Tautasdziesmas ir mūsu Bībele. Mums nav bijis dižu valdnieku. Manuprāt, māmuļa ir varas simbols. Mātes tēls Brāļu kapos, Mātes tēls Brīvības piemineklī. Māte, tas ir Latvijas vadības simbols. Pamatformula – Mana mīļa māmuliņa/ Mani mīļi audzināja, /Pati māte dubļus brida,/ Mani (tas ir, TAUTU, lieliem burtiem rakstiet – M. O.) cēla saulītē. Kad ir viegli, vadonis iet no muguras, tikai komandē. Kad ir grūti, viņš iet pa priekšu, un visi tad uzreiz ies līdzi. Bet diemžēl tagad ir otrādi. Par to domājot, esmu sacerējis četrrindi: Superkorumpēti valdonīši/ Tautu uz ļaunu musināja,/ Viņi kaudzēm lašus grāba,/ TAUTAI!… reņģu asaciņas.»
Janvāra dienas smeldz ilgi
Likumā «Par Triju Zvaigžņu ordeni» teikts, ka par nopelniem Tēvijas labā uzskatāmi arī «atsevišķi izcili darbi Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā». Dramatiskas bija 1991. gada janvāra dienas, kad Rīgā skanēja šāvieni un ļaudis no visām Latvijas malām devās sargāt galvaspilsētu. Iekšlietu ministrijā 20. janvārī sardzē atradās un apšaudē iekļuva Bauskas rajona policisti. Šo notikumu dalībniekiem Jānim Jasēvičam un Aļģim Simanavičum piešķirts valsts apbalvojums.
Piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni ar 28. numuru glabā ceraukstietis J. Jasēvičs. Viņš sacīja, ka 1991. gada 20. janvāra naktī gūtie ievainojumi nedaudz jūtami vēl tagad, īpaši sala periodos. Šis laiks, kaut arī janvāra notikumu dalībnieks cenšas par to nedomāt, atmiņās raisās, tiekoties ar skolu jauniešiem un to dienu notikumu dalībniekiem. Viņi katru gadu janvārī brauc uz Rīgu. Apbalvojums viņam bijis negaidīts. Atceroties traģisko 20. janvāri, Jānis sacīja: «Tad nebija laika domāt par bailēm, tad vajadzēja rīkoties. Labprāt dodos uz skolām stāstīt par janvāra notikumiem. Tagad tā jau ir vēsture, kas jaunatnei jāzina. Dāvinu skolām videokaseti, arī Barikāžu laika piemiņas grāmatu.»
Ordeni saņem vēlāk
Lai ko būtu piedzīvojusi Latvija, tā tomēr ir manas, tavas un mūsu zemes vēsture. Šķiet, Skaistkalnes puses nozīmību šajā pasaulē no sirds apjauta novadpētnieks Pēteris Lukaševics, kura mūžs jau rimis. Viņš, pensionēts grāmatvedis, un vietējais ārsts Uldis Mantons vāca un krāja Skaistkalnes vēstures liecības.
Arī apbalvojumu saņemot, situācijas var būt dažādas. Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisijas priekšsēdētājs Dainis Vanags, kura ģimene dzīvo Ceraukstes pagastā un kur brīvdienas pavada arī viņš, ordeni saņēma gadu pēc tā piešķiršanas. Par šo kavēšanos viņam ir savs skaidrojums: «Mani, tāpat kā daudzus citus Augstākās Padomes deputātus, apbalvoja par to, ka mēs 1991. gada 4. maijā balsojām par Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanu. Pēc Triju Zvaigžņu ordeņa Domes rosinājuma pārbaudīja apbalvojamo saistību ar čeku. Jā, bija toreizējās Augstākās Padomes deputātu vidū arī tādi cilvēki. Taču tā arī viss palika, Ordeņa Dome tikai apmierināja ziņkāri.
Pieņemu, ka pozitīvais balsojums uzskatāms par reabilitāciju. Protestēdams es negāju apbalvojumu saņemt reizē ar citiem, taču no pagodinājuma neatteicos. Pie sevis gan domāju, vai vienas pogas nospiešana ir ordeņa vērta. Varbūt vairāk es to būtu pelnījis par Atmodas sākuma laiku, par darbošanos Tautas frontē. Varbūt ordeņi jāpiešķir brīvības cīnītājiem, kuri pēc Otrā pasaules kara ticēja, ka Latvija būs neatkarīga valsts…»
Pēc Bauskas politiski represēto kluba «Rēta» ierosinājuma apbalvota Mihalīna Supe, nacionālās pretošanās kustības dalībniece. Viņas cīņu vietas bija Latgalē. Jau ilgus gadus Mihalīna dzīvo Bauskā.
* Caur ērkšķiem uz zvaigznēm.
***
Skaidrojums
No likuma «Par Triju Zvaigžņu ordeni»
2. pants (1) Triju Zvaigžņu ordeni piešķir par nopelniem Tēvijas labā.
(2) Nopelni Tēvijas labā, par kuriem Triju Zvaigžņu ordeni piešķir, var izpausties valsts, pašvaldību, sabiedriskajā, kultūras un saimnieciskajā darbā. Ar ordeni var apbalvot arī obligātā dienesta karavīrus un citu valstu pilsoņus. Par nopelnu uzskatāma ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, kā arī atsevišķi izcili darbi Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā vai valsts tālākas nostiprināšanas un veidošanas laikā.
***
Bauskas rajonā ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoti:
mākslas zinātnieks Imants Lancmanis, 1994. g.,
skolotāja Anta Rudzīte, 1995. g.,
policijas darbinieks Jānis Jasēvičs, 1995. g.,
policijas darbinieks Aļģis Simanavičus, 1995. g.,
tēlnieks Mārtiņš Zaurs, 1996. g.,
sabiedrisks darbinieks Egons Fridrihsons, 1997. g.,
selekcionārs Jānis Vasarietis, 1999. g.,
pedagogs Kārlis Hammers, 1999. g.,
sabiedriska darbiniece Emerita Buķele, 2000. g.,
sabiedrisks darbinieks Dainis Vanags, 2000. g.,
ilggadējs pārtikas nozares vadošs darbinieks Kārlis Zālītis, 2001. g.
Bauskas rajonā ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi apbalvoti:
pretošanās kustības dalībniece Mihalīna Supe, 1997. g.,
horeogrāfe Biruta Hegenbarte, 1998. g.,
sabiedrisks darbinieks Pēteris Lukašēvics, 1998. g.,
sabiedrisks darbinieks Uldis Mantons, 1998. g.,
medicīnas darbiniece Mārīte Voroncova, 1998. g.
