Varbūt pat nav svarīgi, ka sieviete paliek viena, būtiskāka par zaudējuma sāpēm ir apjauta, ka rūpes par ģimeni un bērnu turpmāk būs tikai pašas ziņā.
Varbūt pat nav svarīgi, ka sieviete paliek viena, būtiskāka par zaudējuma sāpēm ir apjauta, ka rūpes par ģimeni un bērnu turpmāk būs tikai pašas ziņā. Sākas izmisīga cīņa par izdzīvošanu.
Tā tas būtu Latvijā. Bet 27 gadus vecā Lēna Damsgarde dzīvo Frederikshavnā, Dānijā. Cita valsts un citādas rūpes par ģimeni.
Precas pienākuma pēc
Ar draugu viņa bijusi kopā sešarpus gadu, kopdzīvē valdījusi mīlestība, saskaņa un sapratne. Kad Lēna sapratusi, ka gaida bērnu, abi ar draugu sākuši gatavoties laulībām un nekas neliecinājis par viņa divkosību. Trešajā dienā pēc kāzām, kad vēl nebijušas izsaiņotas visas draugu dāvanas, jaunlaulātais vīrs atzinies, ka mīl citu sievieti. Tomēr viņš esot vēlējies izpildīt savu pienākumu pret Lēnu, tāpēc viņu apprecējis. Bet ar to viss esot beidzies.
Lēna strādā par medmāsu garīgi slimu vecļaužu mītnē. Šis darbs licis viņai apgūt zināšanas psihoterapijā, psihiatrijā, pieradinājis būt ļoti savaldīgai un pacietīgai. Tomēr šķitis, ka trieciens, ko sagādājis viņas puisis, jauno sievieti salauzīs. Nācies arī nevilcinoties pieņemt lēmumu – saglabāt bērnu vai arī…
Nav, kam izraudāties uz pleca
Laiku, kas pagājis kopš šķiršanās un Miko piedzimšanas, Lēna vērtē kā ļoti svarīgu personības izveidē. Viņa stāstīja: «Kamēr dzīvojām kopā, šķita, ka esam tik laimīgi, ka neviens cits nav vajadzīgs. Biju attālinājusies no visām savām draudzenēm, un nebija, ar ko izrunāties. Vienīgais atbalsts sākumā bija mana māmulīte un patēvs. Viņi tieši tobrīd man palīdzēja nopirkt mašīnu.
Kad piedzima Miko, biju bezgala laimīga. Dēliņa kristībās mācītājs aizdedzināja viņam savu sveci un es jutu, ka Dievs ņem manu puisēnu savā aizgādnībā. Pienāca laiks, kad nopietni palūkojos uz sevi spogulī un sapratu, ka esmu «apaugusi» ar taukiem. Sāku rūpīgāk izvēlēties produktus, apmeklēt vingrošanas nodarbības, baseinu, skriet. Gada laikā esmu «nometusi» 20 kilogramu no sava svara un jūtos lieliski.»
Ienākumi un izdevumi
Lēnas mazulim bijuši seši mēneši, kad viņa atsākusi strādāt. Naktsdežūrās maksājot papildus un piešķirot brīvdienas. Vidēji viņa strādājot 16 dienu mēnesī. Tikmēr mazuli pieskatot Lēnas mamma.
Pēc nodokļu samaksāšanas Lēnas alga ir 10000 līdz 12000 dāņu kronu (DKK) mēnesī. (100 DKK ir apmēram 8 lati.) Līdzekļus bērna uzturam no tēva ienākumiem iekasē valsts, tā ir noteikta summa – 760 dāņu kronu mēnesī vienam bērnam. Vietējā municipalitāte šo naudu ieskaita mātes bankas kontā. Tēvs ar bērnu tiekas katru nedēļu noteiktās stundās.
Tāpēc, ka bērnu Lēna audzina viena, valsts noteiktais pabalsts šai ģimenei ir 5000 DKK ik ceturksni. Ģimenēs, kur ir abi vecāki, pabalsts ir mazāks – 2700 kronu par vienu bērnu ceturksnī. Katru mēnesi par 87 kvadrātmetrus lielās mājiņas īri un komunālajiem pakalpojumiem jāmaksā 3000 DKK.
Cer atrast dzīves draugu
Lēna atzina, ka daudz naudas viņa tērējot par bērna apģērbu, pamperiem un rotaļlietām, arī pašai patīk labi ģērbties. Viņa varot to visu atļauties bez skopošanās.
Pirmdienās Lēna kopā ar Miko dodas uz mazuļu skoliņu. Tā atrodas baznīcas paspārnē. Tur mazuļi rotaļājas, dzied. Lēna vēlas, lai Miko pierod pie citu bērnu sabiedrības. Mazulis tiek vests arī uz baseinu un speciālu vingrošanu.
Lēna domā sākt studijas, jo vēlas padziļināt zināšanas medicīnā. Viņa ir materiāli patstāvīga un cer, ka sastaps kādu dāņu puisi, kurš spētu būt uzticams dzīvesdraugs un palīdzētu audzināt Miko.
