Palicis mēnesis un viena nedēļa, kad 31. martā beigsies jau trešais piena kvotas gads. Saskaņā ar pašreizējām prognozēm Latvijai noteiktais daudzums – 728 648 tonnas piena – tiks izpildīts par 92 – 93 procentiem.
Palicis mēnesis un viena nedēļa, kad 31. martā beigsies jau trešais piena kvotas gads. Saskaņā ar pašreizējām prognozēm Latvijai noteiktais daudzums – 728 648 tonnas piena – tiks izpildīts par 92 – 93 procentiem.
Šādu prognozi izsaka valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” Piena kvotu departamenta direktore Inese Bernere.
Latvija un Bauska – viducī
Inese Bernere arī bilst, ka salīdzinājumā ar pagājušo kvotas gadu, tas ir no kārtējā gada 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam, kad izpilde bija 83 procenti, šis periods būs vēl veiksmīgāks. Turklāt piegādes kvotas daudzums 2006./2007. gadā ir palielināts par 33 tūkstošiem tonnu. Tas noticis saskaņā ar Latvijas pieprasījumu, stājoties Eiropas Savienībā. I. Bernere skaidro: “Ja nebūtu papildu kvotas, tad droši vien šajā pārskata periodā noteiktais piena ražošanas daudzums tiktu pārsniegts.”
Salīdzinot trīs Baltijas valstis, situācija ir interesanta un katrā atšķirīga (skatīt tabulu). Igaunija pārdzīvojusi šoka terapiju, atzīst I. Bernere, jo valstī kardināli tika samazināti mazie ganāmpulki. Savukārt gluži pretēji izskatās Lietuvā. Latvija atrodas abām kaimiņvalstīm pa vidu.
Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra sniegto informāciju, Bauskas rajonā līdz šī gada 1. februārim ir 854 ganāmpulki (arī tādi, kuros viena divas govis), piena kvotas īpašnieku – 581. Salīdzinājumā ar citiem Latvijas rajoniem tas ir vidējs rādītājs.
“Bauskas Dzīve” sazinājās ar vairākām piena lopkopības saimniecībām un interesējās par iespējamo kvotas izpildi.
Cītīgi rēķina līdzi
Ceraukstes pagasta piemājas saimniecības “Smēdes” īpašniece Irēna Dinaburga grāmatvedes un ekonomistes ikdienu nomainījusi ar pavisam citu jomu: “Sešus gadus audzējam govis, sākumā bija divas, tagad ir desmit. Dzīvojot laukos, nesaskatījām citu izeju. Par pienu sāka labāk maksāt, un arī subsīdijas deva iespējas attīstībai. Esam saņēmuši daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai piešķirto naudu, izmantojām atbalstu, kas paredzēts ES standartu sasniegšanai. Piena kvotas ieguvu no valsts rezerves un arī pirku. Tās vajadzēs vēl papildināt. Nenoliegšu, darbs ir smags. Man pieredzi palīdz krāt atsaucīgie kaimiņi, vetārste Ilze Bremšmite, pārraudze Valija Smalganoviča, Bauskas lauku konsultāciju biroja speciālistes. Sākotnējās bažas ir pārvarētas. Ja vien vēlas, tad var izzināt un saprast jaunas lietas.”
Stelpes pagasta zemnieku saimniecības “Berķi” pārvaldnieks Gundars Štelfs uzskata: “Zemnieks paliek cietējs jebkurā gadījumā, ja kvotu neizpilda vai arī pārsniedz. Manuprāt, nav taisnīgi, ka pārpildes gadījumā noteiktais sods – 23 santīmi par kilogramu – pārsniedz piena iepirkuma cenu.”
Par kvotu izpildi runājot, Lauksaimniecības datu centra darbinieki uzsver, ka jāielāgo vēl viens rādītājs. Proti, reprezentatīvais piena kvotas tauku saturs Latvijā ir 4,07 procenti. Piegādājot produkciju pārstrādei ar augstāku tauku procentu, tiek veikts pārrēķins, tāpēc katram piena ražotājam ir jāuzrauga noteiktais tauku saturs salīdzinājumā ar pārdotā piena faktisko tauku saturu. Vienkāršāk izsakoties, bieži vien “tauki apēd piegādes kvotas daudzumu”.
Sodu maksā pats ražotājs
Piena kvotu departamenta direktore I. Bernere atgādina par divu veidu sankcijām. Ja kvota nav izpildīta par 70 procentiem, tad atlikušo daudzumu ieskaita valsts rezervē. Savukārt, ja kvotu pārpilda, tiek piemērota soda sistēma, pietiekami sāpīga: “Piensaimniekiem jāzina, ka valsts, pārsniedzot tai noteikto kvotu, maksā soda naudu 23 santīmus par katru pārsniegto kilogramu. Soda apmēra lielums būs atkarīgs no lata vērtības pret eiro 2007. gada 31. martā. Maksātājs ir nevis valsts, bet konkrētais piegādātājs. Ir jau bijis jāuzklausa piena ražotāju pretenzijas, ka viņiem naudu par uzņēmumiem nodoto produkciju maksā 50 procentu apmērā. Tas ir gadījumos, kad kvota izpildīta, bet ražotājs turpina nodot produkciju. Maksas samazinājumu piemēro saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, jo samaksa tiek ieturēta iespējamai soda naudai. Proti, ja valsts kopumā nepārsniedz kvotu, tad ieturēto naudu saimniekiem atmaksā.”
***
Kvotu apmērs Baltijas valstīs
Latvija Lietuva Igaunija
Ganāmpulku skaits 24391 102609 1962
Kvotu īpašnieku skaits: t. sk. piegādes 22946 86581 1525
tiešās tirdzniecības 1445 16028 437
Kvotas lielums (tonnas) 728 648 1 704 839 646 368
Piena pircēju skaits 66 69 37
