Mīlulis. Jau četrus gadus vācu aitu sugas kucīte Lora mīt «Vētrās».
Mīlulis. Jau četrus gadus vācu aitu sugas kucīte Lora mīt “Vētrās”
Avīzē bija ievietots sludinājums: “Dāvinu kucēnus!” Trim maziem, grūti notveramiem suņukiem tika meklē tas jaunas mājas. Ne tāpēc, ka vecajās apnicis, bet gan tādēļ, ka bija pienācis laiks doties plašajā pasaulē.
Mājas sargātāja
Saimniece Dainuvīte Brūvere stāsta: “Nevaru iedomāties dzīvi bez suņa. Aprūpē tas man ir pirmajā vietā, vīrs pēc tam, jo pats par sevi var vairāk parūpēties. Arī ceļojumā esot, parasti uztraucos par suni – vai vīrs atcerēsies pabarot? Man ir plaša sirds, pietiek vietas arī suņiem. Ir patīkami, ka mājās kāds sagaida. Lora ir laba sargātāja – laipna pret ciemiņiem, bet, kad saimnieku nav mājās, kļūst niknāka un agresīvāka. Audzinu to pieklājīgu un gādīgu. Mācu neskriet uz ceļa un nedzīties pēc mašīnām. Gar māju regulāri staigā stirnas, vajadzēja iemācīt, lai tās nedzenā. Lapsas gan sunene mēģina noķert. Kad nomainījām mašīnu, jau otrajā dienā Lora pēc skaņas atpazina jauno auto. Dažreiz viņa spēj paredzēt mūsu darbību, pirms kaut kas izdarīts. Reizēm vēl neesam paguvuši izdomāt, kur braukt nedēļas nogalē, kad suns jau sāk uztraukties un skumt, mēdz pat neēst.”
Apkārtējo attieksme ne vienmēr ir pozitīva. Bērni, ejot gar māju, bieži vien mēģina suņiem ar kaut ko iemest. Labi, ka Lora uz viņiem nereaģē. Dzīvnieka audzināšanas laikā saimniece nekad nav pacēlusi roku. No sišanas un lamāšanas, viņasprāt, nav nekādas jēgas.
Kopts kavalieris
Līdzīgs rīzenšnauceram, labi kopts, paēdis, drukns, izskatīgs, ar siksniņu ap kaklu – tāds suņu kungs šoziem apciemoja Loru. Kādu nedēļu abi dzīvoja kopā un izmantoja “Vētru” saimnieku laipnību. Mīlestība bija acīmredzama, bet pēc nedēļas kungs bija prom. Dainuvītei Brūverei tas nebija liels pārsteigums: “Suņu laikā tā gadās. Uz laiku aiziet no mājas un vēlāk ir atpakaļ. Ik pa brīdim, kaut kur aizbraucot, mēdzu uzmest skatienu uz sētās esošiem suņiem cerībā, ka izdosies atpazīt Loras kavalieri.”
Drīz kļuva skaidrs, ka Lora ir mātes cerībās. Mazulīši piedzima priekšnamā. Saimnieki bija ļoti uztraukušies, bet paklausīja veterinārārstes padomu: “Viņa pati visu izdarīs līdz galam.” Mājās ienāca trīs kucēni. Loras attieksme nav viennozīmīga. Dainuvītei ir jāuzmanās, ja ņem mazuļus, jo kucīte ir greizsirdīga uz jebkuru suni, kam saimniece pievērš uzmanību. Cita lieta ir vīrs Imants. Viņš var ņurcīt mazos, cik vēlas, – Lora nav greizsirdīga, viņam ir vairāk atļauts.
Fiksie blēņdari
Līdz mēneša vecumam suņuki gulēja kopā ar mammu, bet pēc tam patstāvīgi skraidīja pa āru un pa nakti nosnaudās vecajā kūtī. Kucēni ir blēņdari – skrien uz ceļa un nes mājās visu, ko atrod. Tie māmiņai “nosūkuši” lieko svaru. Dažreiz, kad Lora staigā, mazie iekaras pupos un velkas līdzi. Saimnieki sīcīšus cienā ar speciālu barību, dažreiz palutina arī ar gaļu.
Četri suņi pat laukos ir par daudz, tāpēc saimniece ar sludinājumu avīzē meklēja tiem jaunas mājas. Atsaucība bija ļoti liela, varēja izvēlēties, kam uzticēt mazos, aktīvos kucēnus.
