Baušķenieks ZENONS METLĀNS ikvienā savā dzimšanas dienā jūtas jauki. Otrdien, 26. martā, viņam 60 gadu jubileja.
Baušķenieks ZENONS METLĀNS ikvienā savā dzimšanas dienā jūtas jauki. Otrdien, 26. martā, viņam 60 gadu jubileja.
Metlānu ģimenē dzīvesbiedre Daina, mazdēls, arī pats Zenons – visi pēc horoskopa ir Auni. «Jā, Auni vienmēr un visur ir pamanāmi,» bilst jubilārs. «Kopš bērnības jau zināju, ka esmu dzimis Zirga gadā. Toreiz, vācu laikā, tēvs ar savu zirgu devās uz fronti, diemžēl atgriezās bez tā. Viņš ļoti pārdzīvoja zirga bojāeju. Bet, kamēr viņš bija frontē, piedzimu es. Vēlāk tēvs jokoja, ka es esot zirga vietā.»
Pirms jubilejas, atskatoties uz darba mūžu, par radošākiem gaviļnieks uzskata septiņus gadus, kas nostrādāti Vecumnieku PMK. Braucot uz to pusi, Zenons savējiem vienmēr rādot toreiz celtās mājas. Jauks laiks – deviņi gadi – pavadīts, strādājot par Bauskas rajona izpildkomitejas priekšsēdētāju. Tagad Zenons ir viens no līdzīpašniekiem SIA «Bauskas meliorācija».
Kā daudzi pavasarī dzimušie, Zenons necieš bezdarbību. Viņš nevar sevi iedomāties tā vienkārši pa pilsētu pastaigājoties vai laiski sauļojoties. Brīvais laiks balstoties uz trim lieliem «vaļiem» – dārzs, grāmatas un medības.
Kopā ar dzīvesbiedri Dainu viņi iekopuši dārzu Vescaulē. Apmeklējot Rīgas Botānisko dārzu un lasot dārzkopības žurnālus, Zenonam allaž rodas kāda ideja. Bagātīgu ražu dod viņa stādītās brūklenes, zilenes, dzērvenes un citas ogas. Šogad augļu dārzā būs persiku kociņi.
Jubilārs stāstīja, kā bērnībā, citiem nezinot, iemācījies lasīt. Sākumskola Ludzas rajona Blontu pagastā bijusi tuvu mājām, un Zenons skolas gaitas sācis gadu agrāk nekā citi bērni. Lasīt gan vēl nepratis, bet vārds vārdā varējis norunāt, ko tēvs viņam bija lasījis no ābeces. Ābecē bijis alfabēts, un zēns iemācījies burtot. Tūlīt pēc Jaungada, kā atvēris ābeci, tā tūlīt sācis tekoši lasīt. Kopš tā laika viņš arvien priecājas, ja dāvanā ir kāda grāmata.
Biežs viesis Zenons ir Bauskas Centrālajā bibliotēkā. Darbinieces ir pateicīgas viņam par daudzām dāvinātajām grāmatām. Zenons pats bibliotēkā meklē tos plauktus, kur ir daiļdarbi par vēsturi. Īpaši viņu saista antīkais laikmets. Jubilārs secinājis, ka gadsimtu gaitā materiālā pasaule ir mainījusies, bet cilvēku attiecības palikušas tādas pašas, nav izzuduši nedz nenovīdība, nedz ļaunums. Taču Zenons Metlāns cenšas nīgrās domas pārvarēt un atcerēties labāko, kas bijis.
