Tāpat kā daudzviet citur rajonā, arī Skaistkalnē sākusies labības kulšana. Septiņu hektāru lielajā rudzu laukā strādā trīs kombaini, kurus vada pieredzējuši lauku speciālisti.
Tāpat kā daudzviet citur rajonā, arī Skaistkalnē sākusies labības kulšana. Septiņu hektāru lielajā rudzu laukā strādā trīs kombaini, kurus vada pieredzējuši lauku speciālisti. Agris Strēlis gandarīts, ka lietus beidzot mitējies, tāpēc steidzas pie darba.
Atšķirībā no citiem pagastiem Skaistkalnē zemnieki var izvēlēties pļaujai labvēlīgāku laiku, jo tur ne vien vieglākas augsnes, bet arī mazāk lijis un situācija nav bezcerīga.
Desmit hektāru labības – trīs stundās
Pagājušās nedēļas nogalē Armanda Saulīša piemājas saimniecības rudzu druvas malā sabrauca trīs kombaini «Jeņiseja» un cits pēc cita devās pēc pirmās šī gada ražas. It kā pēc neredzama diriģenta mājiena atlidoja arī vardīšu briesmas – neiztrūkstošie baltie stārķi.
Kaut gan rudzu vārpas čaukstēdamas birdina sausus un cietus graudus, A. Saulītis uzskata, ka priecāties ir pāragri – graudu kvalitāti noteiks laboratorijā.
Pirmais rudzos izbrauc pats saimnieks, aiz viņa Agris Strēlis un Gunārs Puziņš. Trijatā pieveikt desmit hektāru platību esot divu trīs stundu darbs.
SIA «Krusa» apturējusi darbību
Agris Strēlis, pazīstams «plaša profila» mehanizators, kļuvis par Skaistkalnes pagasta padomes izpilddirekto- ru un labības pļaušana tagad esot tikai hobijs. Viņš «Baus- kas Dzīvei» stāsta, ka uz iziršanas robežas esot SIA «Krusa».
«Pareizāk būtu teikt – sabiedrības darbība ir apturēta,» skaidro A. Strēlis. «Manta ir sadalīta, arī kombaini, koplietošanā palicis pussimt cūku, un nekas vairāk.» «Krusa» neesot bankrotējusi, neesot arī nevienam parādā, taču pienācis laiks «šķirties». Bez sevišķām cerībām darbību kādreiz turpināt.
Tomēr Skaistkalnes zemnieki vēl cerīgi raugās uz bijušās SIA kombainiem, un Agris Strēlis sola, ka rindas kārtībā arī šoruden visiem skaistkalniešiem graudaugi tiks nokulti – gan par tūlītēju, gan atliktu samaksu. «Ir maldīgi domāt, ka zemnieks, pat citiem palīdzēdams, var kļūt bagāts,» tā A. Strēlis. «Nolietotās tehnikas ekspluatācija ir pārlieku dārga.»
Agris Strēlis savu «Jeņiseju» šajā sezonā izmēģinājis pirms dažām dienām. Par to liecina bērnu pēc daudzu gadu tradīcijas pīts vainags pie kombaina kabīnes spogulīša. Darbs būšot arī paša piemājas saimniecībā, kur galvenā kultūra – kvieši. «Slapjums nav skādējis, jo zeme vēl kopsaimniecības laikā meliorēta, turklāt augsne nav pārāk trekna. Arī lieti ir mitējušies un pārlieka uztraukuma par šī gada ražu nav,» – tāds optimistisks ir zemnieks mehanizators un pašvaldības izpilddirektors Agris Strēlis.
