Vēl pirms gada trīsdimensiju (3D) plastmasas printeru Latvijā bija nedaudz. Pašlaik tie vairs nav īpašs retums, piemēram, šogad baušķenieks Jānis Jātnieks Rīgā atvēris studiju, kur ir gandrīz desmit dažādu veidu printeri.
«Uzņēmuma saknes – Grobiņas pusē. Kopā ar partneri savulaik palīdzējām īstenot dažādus Eiropas Savienības projektus un tad nolēmām izmantot šo iespēju arī paši,» atceras J. Jātnieks. Grobiņa piesaistījusi ar brīvām telpām un pietiekamu uzņēmējdarbības atbalstu. Nodibināta SIA «Baltic 3D.eu», domājuši, ka nebūs problēmu – ar vienu 3D printeri licies pietiekami.
Dažādas iekārtas
«Izrādījās, ka interese ir lielāka, nekā gaidījām. Visus klientus nevarējām apkalpot,» atklāj J. Jātnieks. Turklāt dažādojies pieprasījums un kļuvis skaidrs, ka efektīvākam darbam vajag dažādus printerus. Meklēta sadarbība ar citu valstu uzņēmumiem – SIA «Baltic 3D.eu» iegādājās Vācijas firmas «Stratasys» printerus un kļuva par šī uzņēmuma iekārtu izplatītāju Latvijā. «Kādreiz mēs drukājām pie poļiem, tagad viņi printē pie mums,» smaidot teic uzņēmuma vadītājs.
SIA «Baltic 3D.eu» iekārtas nodrošina trīs no četrām drukāšanas tehnoloģijām. Pirmā iekārta, vienkāršākā, strādā kā tintes printeris ar 16 – 32 mikronu precizitāti. Plastmasu sacietina ultravioletā lampa. Otrā gadījumā izmanto divus materiālus – drukātās detaļas tukšumus aizpilda ar speciālu želeju, kas ļauj izdrukāt jebkuru detaļas formu. Pēc tam želeju izmazgā. Ceturtais, lielākais printeris spēj strādāt vienlaikus ar četriem materiāliem un nodrošina arī nepieciešamo krāsu diapazonu. Turklāt reizē spēj veidot dažādas cietības un mīkstuma materiālus.
Frikadeļu šķēres
Ir divi galvenie iemesli, kāpēc no Grobiņas pārvākušies un atvēruši ražotni Rīgā – tuvāk klientiem, kā arī pieejami kvalificēti darbinieki. Viena no uzņēmuma galvenajām sejām ir vēl viens baušķenieks Renārs Leveika – SIA «Baltic 3D.eu» 3D aplikāciju inženieris. «Ja jūtam, ka klientam ir svarīgāks rezultāts, nevis produkta cena, tad aicinām uz biroju, lai visu izrunātu,» teic R. Leveika.
Lielākā daļa produkcijas ir dažādu detaļu prototipi, kurus izmanto izmēģinājuma produktos un vēlāk ražo konveijerā. J. Jātnieks atzīst, ka 3D drukāšana diez vai aizstās rūpniecisko ražošanu – tas ir laikietilpīgi, un lielos apjomos cena tik stipri nesamazinās kā konveijera sistēmā. «Ilgākais drukājums bija 110 stundu. Parasti viena detaļa prasa apmēram četras stundas,» procesu raksturo uzņēmuma vadītājs.
Toties rūpniecības robotizācijas sistēmu izveidei, kur daudzas detaļas eksistē vienā eksemplārā, šāda ražotne ir ideāla. Vienkāršāk pielāgot, vienkāršāk izmēģināt sistēmu. J. Jātnieks atzīst, ka pats bieži apciemo uzņēmumus un pēta, kuras detaļas var izdrukāt ar printeri, kā palīdzēt uzlabot ražošanu.
Detaļas rasējumu iegūst no klienta. Tomēr lielu darbu paveic paši uzņēmuma darbinieki, kas sagatavo rasējumus drukāšanas iekārtām. Sadarbībai jānotiek ātri – ja uzņēmumi rada jaunus produktus, tad cenšas to īstenot strauji, lai paspētu ātrāk par konkurentiem. 3D drukāšanas uzņēmumam jātur līdzi šim tempam. Firma kļuvusi par labu palīgu mazajiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar viena produkta radīšanu un izplatīšanu. Nesen divas latvietes radījušas speciālas frikadeļu šķēres – vispirms izdrukātas 20 dažādas sagataves, līdz nonākušas līdz ideālajam modelim, ko ražot Ķīnā.
Izmanto zobārstniecībā
Uzņēmuma pārstāvji atzīst, ka modernā tehnoloģija atver citus apvāršņus – tas esot pilnīgi jauns prāta ideju lidojums. «Jebkuru lietu, ar kuru saskaramies, ir iespējams izdrukāt. Mūsu uzņēmumā izprintēta mēteļu pakaramā konstrukcija. Katram uzņēmuma darbiniekam mašīnā ir savs telefona turētājs. Ko iedomājies, to vari izdrukāt. Sākumā bieži domā par kādu zinātnisku objektu, ko pēc tam pārvērt par kaut ko funkcionālu, ikdienā izmantojamu,» stāsta R. Leveika.
«Skatījos filmu «Emīla nedarbi», kā grebj no koka figūriņas. 3D drukāšana ir šīs nodarbes modernā iespēja. Pieļauju, ka jebkurš cilvēks, pavadot pāris stundu pie programmas, varētu kaut ko izveidot,» atzīst J. Jātnieks.
Projektā ir plastmasas protēžu un ortožu izstrāde cilvēkiem. Pašlaik drukā protēzes, kuras var izmantot dažādos veidos bez elektroniskajām sistēmām, bet plānots izmantot iespējas, kādas rada elektroniskās ierīces, kas savienotas ar cilvēka nervu sistēmu. Ir mērķis radīt programmu, kas ļautu vieglāk pielāgot protēzes. Turklāt šīs sistēmas aizvien vairāk izmanto zobārstniecībā. Latvijā vēl tas nav populāri, bet Zviedrijā, Vācijā un Lielbritānijā daudzviet jau ikdiena. Tur zobārstniecības kabinetos ir pieejami digitālie skeneri, kas ļauj iegūt grafiskos failus. Šādu iekārtu izmantošana medicīnā apvienojumā ar laikus radītām protēzēm ļauj sarežģītu operāciju ilgumu samazināt pat vairākas reizes.
Dzimtās skolas rūdījums
Atskatoties pagātnē, abi puiši atzīst, ka pamati pašreizējai nodarbei un uzņēmējdarbībai gūti jau Bauskas 1. vidusskolā jeb pašreizējā Valsts ģimnāzijā. «Patika gan matemātika, gan fizika. Kad aizgāju studēt uz augstskolu, izrādījās, ka augstākā matemātika jau man ir «iekšā»,» atzīst J. Jātnieks. «Mācījos matemātikas klasē. Tas, ko ieguvu toreiz, ļoti noderēja. Fiziku mācīja Andis Jauntēvs, matemātiku – Līvija Hammera,» atceras R. Leveika.
Ja mācīties vajag mazāk, tad atliek laika kaut kam citam. Studējot Rīgas Ekonomikas augstskolā, kur pabeigtas studijas programmā «Biznesa administrācija un finanses», Jānis sāka nodarboties ar uzņēmējdarbību. Kopā ar draugiem īstenojuši trakas idejas.
Viens no piedāvājumiem bija bezmaksas printeri un lapas augstskolu izglītības iestādēm. Vienīgais nosacījums – vismaz katrai piektajai lapai otrā pusē bija reklāma. Piedāvājums reklāmdevējus ieinteresēja, un reizēm reklāmu bija tik daudz, ka tās bija katras lapas otrajā pusē. Vēl viena ideja bija 50 LCD ekrāni augstskolās, kur katru piekto minūti pārraidīja reklāmas. Piedāvājumam klāt bija sistēma, kas ļāva augstskolai kontrolēt savu publicējamo saturu.
Tad nāca krīze, un reklāmu apjoms samazinājās. Turklāt gan printeri, gan jaunie LCD ekrāni ir pietiekami lēti, lai augstskolas pašas varētu izmantot šādus piedāvājumus. Pienāca laiks jaunām idejām.
Pusotrs miljons par iekārtu
Pēc augstskolas Jānis Jātnieks gadu pavadīja Ņujorkā ASV, strādājot par aizdevumu brokeri. Šo iespēju piedāvājis speciāls fonds, kas sūta jaunus cilvēkus no Baltijas pieredzes apmaiņā uz ASV. Tur piedzīvotais vedināja, Latvijā atgriežoties, dibināt jaunu uzņēmumu inovatīvajā 3D drukāšanas jomā.
Izdevies atrast pietiekami labu pamatojumu, lai idejai piesaistītu dažādu finansējumu. Viens iemesls, kāpēc izdevies iegūt Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļus, ir 3D printeru ekoloģiskā nozīme. Labākās no šīm iekārtām strādā gandrīz bez atlikumiem. Vienkāršākajām vēl ir pamatne, kas saista kopā izdrukāto kon-strukciju, turpretī dārgākajiem printeriem šādu atlikumu gluži vienkārši nav. Veiksmīgi izdevies iegūt kredītu gan bankā «Citadele», gan arī piesaistīt privātās investīcijas. «Spējām pārliecināt, ka nozarei ir potenciāls, ka ideja ir inovatīva, savdabīga un tā atmaksāsies,» komentē J. Jātnieks.
Kopā uzņēmumā pašlaik investēts pusmiljons eiro. SIA «Baltic 3D.eu» strādā pieci cilvēki, bet darbībā iesaistītas 11 personas. «Pirms diviem gadiem biju viens, pirms gada – ar vienu palīgu. Tad pieņēmu lēmumu, ka jāfokusējas tikai uz 3D drukāšanu. Izdevās arī pārliecināt Vācijas uzņēmumu, ka mēs varam pārdot viņu iekārtas Latvijā,» stāsta J. Jātnieks.
SIA «Baltic 3D.eu» ir ne tikai detaļu ražotāja, bet arī «Stratasys» printeru izplatītāja. Šo iekārtu cenas – no 15 tūkstošiem eiro līdz pat pusotram miljonam. «Daudziem grūti pierādīt, ka viņu uzņēmumā šādas iekārtas vajag. Mūsu centrs nodrošina iespēju izmēģināt printeru iespējas, un tad, kad klients saprot, ka šādas iekārtas iegāde atmaksāsies, izvēlas to pirkt,» atzīst J. Jātnieks.
Zināšanu centrs
Uzņēmums kļuvis par mājvietu arī citiem projektiem. «Baltic 3D.eu» telpās atrodas vēl trīs «start-up» uzņēmumi, kas saistīti ar šo pašu nozari. Uzņēmuma darbinieki katru gadu dodas uz lielākajām 3D drukāšanas izstādēm pasaulē, lai visu laiku sekotu līdzi jaunumiem. Mērķis ir kļūt par lielāko zināšanu centru šajā nozarē Baltijā.
Ir virkne jaunu ideju, ar kurām strādā. Top 3D drukāšanas materiāla pārdošanas platforma internetā. «Meklējam iespējas ražot jaunu drukāšanas materi-ālu, izmantojot jau lietotu plastmasu. Sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti tiek veidots jauns bizness – robotu izstrāde govju fermām. Tas būs robots, kas govīm piestumj tuvāk ēdamo. Šādai iekārtai ir daudz detaļu, kas izveidotas ar 3D printeriem. Šo iekārtu nav tik daudz, lai detaļas būtu vērts rūpnieciski ražot. Tomēr galaprodukts var būt gana izdevīgs,» nākotnes plānus raksturo Jānis Jātnieks.
