Portālā manabalss.lv ierosināta parakstu vākšana par grozījumiem normatīvajos aktos, kas paredz, ka jaunu aprobežojumu noteikšanai nepieciešama rakstiska vienošanās ar zemes īpašnieku.
Pirms desmit gadiem mūsu uzņēmums iegādājās mežu pie Ogres upes, un nekādu ierobežojumu saimnieciskajai darbībai tur nebija. Kamēr kārtojām pirmo ciršanas atļauju, teritorija tika iekļauta Ogres upes dabas parkā un saimnieciskā darbība tika ierobežota. Zaudējumi bija ievērojami, un neviens mums pat neatvainojās.
Mežu īpašnieki ne tikai zāģē, bet arī stāda jaunus kokus un mežus kopj, jo to prasa likums un viņi grib strādāt ilgtermiņā. Tāpēc vēlamies prognozējamību no valsts puses. Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) datubāzē «Ozols» var atrast informāciju par esošajiem liegumiem, taču nav iespējams izsekot, kad un kā parādās jauni ierobežojumi. Noteikt liegumu tiek ierosināts, neinformējot meža īpašnieku, kurš to uzzina tikai tad, kad DAP iniciatīvu ir akceptējusi.
Daļēji problēmu atrisinātu grozījumi, kurus pašlaik ikviens var atbalstīt, portālā manabalss.lv parakstoties par iniciatīvu «Aizsargāsim zemes īpašnieku tiesības, nepieļaujot nekontrolētu aprobežoto teritoriju palielināšanu». Grozījumi paredz, ka jaunu aprobežojumu noteikšanai nepieciešama rakstiska vienošanās ar zemes īpašnieku. Tas ne tikai nodrošinātu īpašnieka informēšanu, bet arī novērstu konfliktus un ļautu plānot darbību ilgtermiņā, nepieļaujot gadījumus, kad bailēs no ierobežojumiem cilvēks sāk cirst to, ko nevajadzētu.
Pašlaik nav skaidrs, kā liegumu var atcelt. Mūsu mežā bija liegums ap trīspirkstu dzeņa ligzdu. Vairākus gadus ligzda stāvēja tukša. Kad apjautājāmies, vai nebūtu laiks liegumu atcelt, ornitologi stāstīja, ka dzenis kādreiz varētu atlidot, jo te esot putnam labvēlīga vide. Uz jautājumu, cik ilgi jāgaida, atbildes nebija. Tā nu turpinām gaidīt trīspirkstu dzeni, kurš spītīgi nelido, un priecājamies, ka nevar uzlikt liegumu vietām, kur dzenis nekad nav bijis.
Vēl sāpīgāks jautājums ir kompensācija par aprobežojumiem. Pašlaik kompensācijas ir simboliskas, un mežu īpašnieki cieš zaudējumus, kas mazajiem saimniekiem var būt īpaši sāpīgi. Jauni saimnieciskās darbības ierobežojumi nākotnē var beigties ar nodokļu palielināšanu, turklāt sabiedrība taču gūst labumu no meža ar atpūtu dabā, sēņošanu, ogošanu. Mežu īpašnieki nav pret dabas aizsardzību, taču nav taisnīgi, ka viņiem jāmaksā par vērtībām, ko izmanto visa sabiedrība.
