Pirmo reizi Latvijā rīt, 9. decembrī, būs Pasta diena. Tās programmā paredzēti tematiski sarīkojumi Rīgā un reģionos.
Pirmo reizi Latvijā rīt, 9. decembrī, būs Pasta diena. Tās programmā paredzēti tematiski sarīkojumi Rīgā un reģionos.
Brauks uz svinībām Jelgavā
Arī Bauskas pasta darbinieku grupa rīt dosies uz Jelgavu, lai piedalītos valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” jaunā logo prezentācijā un kopīgi noskatītos svinību tiešraidi no Rīgas. Bauskas 1. pasta nodaļas priekšniece Antra Tīrumniece informē, ka visi strādājošie lūgti piedalīties uzņēmuma svētkos Jelgavā. Sarīkojums notiks vakarā, bet jau nākamajā rītā pulksten 5 pastniecēm ir jāierodas darbā, tādēļ viņas no svinībām atteikušās. Tomēr darbinieces jūtoties gandarītas, ka, organizējot valstī Pasta dienu, nozarei tiek veltīta īpaša uzmanība.
Par to ir prieks pastniecei Karinai Roziņai, kura Bauskas 1. pasta nodaļā strādā kopš 1976. gada. Arī viņas meitas Ilze Tūra un Antra Tīrumniece ir šīs nozares darbinieces.
Priekšniece mammai un māsai
Ilze iznēsā pastu, bet Antra kopš 2001. gada strādā par nodaļas priekšnieci. Viņa pamato profesijas izvēli: “Jau no divpadsmit gadu vecuma vasaras brīvdienās es ar māsu palīdzēju mammai. Par pastnieci oficiāli sāku strādāt 1995. gadā. Drīz kļuvu par operatori, bet vēlāk mani paaugstināja amatā. Nemaz nav vienkārši būt par priekšnieci mammai un māsai. Baidos kļūt pārāk skarba, taču ik mirkli apzinos, ka nedrīkstu zaudēt objektivitāti. Nekādus atvieglojumus vai priekšrocības mamma un māsa nebauda. Ir patīkami dzirdēt par viņām labas atsauksmes, bet publiski vērtēt mammas darbu neuzdrīkstos. To vajadzētu darīt gluži neitrālai personai.” Tāda ir Bauskas pasta piegādes organizatore Margrieta Dzene. Viņa raksturo Karinu Roziņu: “Atklāta, izpalīdzīga, apveltīta ar augstu atbildību. Uz Karinu vienmēr var paļauties. Viņai ir ļoti liela pieredze, tādēļ ilggadējā darbiniece ar padomu var palīdzēt jaunākām kolēģēm.”
Galvenā vērtība – cilvēki
Margrieta Dzene gan piebilst, ka pastnieka profesija jauniešus nevilina, jo darbs viņiem šķiet pārāk grūts. Kā argumenti tiek minēti agrā celšanās, smagās somas un garie “pārgājieni” jebkuros laika apstākļos. Karina Roziņa pie grūtībām ir pieradusi, un viņai ir citi vērtību kritēriji. “Savu darbu es nemainītu pret citu jauko cilvēku dēļ, kuri dzīvo manā apkalpošanas zonā – Bērzkalnu mikrorajonā, Pārupes ielas kvartālā, Stacijas ielā. Iedzīvotāji ir ļoti, ļoti sirsnīgi. Lietū vai putenī viņi aicina mani dzīvoklī pasildīties, cienā ar karstu zupu. Manā darbā vispatīkamākā ir saskarsme ar cilvēkiem. Arī visi apkaimes suņi mani pazīst un kļuvuši par draugiem,” teic ilggadējā pastniece.
Profesiju “manto” ģimenē
Karina Roziņa secina, ka pasta somas ir kļuvušas daudz vieglākas. Žurnālus pasūta tikai retais, jo tie ir pārāk dārgi, arī laikrakstu abonentu ir mazāk. Savulaik Karinas apkalpošanas zonā bijuši vairāki simti pasūtītāju, bet tagad viņu skaits ievērojami sarucis. Dažās daudzdzīvokļu mājās preses izdevumus abonējot tikai četras piecas ģimenes.
Katru rītu Karina Roziņa pastā ierodas pēc pulksten 5. Savu maršrutu – vismaz 15 kilometrus – viņa izstaigā kājām. Pulksten 15 ar tukšu somu pastniece kāpj vietējā maršruta autobusā un brauc mājās.
Pasta piegādes organizatore Margrieta Dzene norāda, ka divas reizes gadā pastniekiem tiek izsniegts apavu pāris, piedāvātas jaunas somas un velosipēdi. Karina Roziņa divriteni neizmanto, jo pārvietojas sporta soļotājas tempā un visu tāpat paspēj izdarīt laikā.
Roziņu ģimene Bauskā nav vienīgā, kurā pastnieces profesija tiek mantota no paaudzes paaudzē. Margrieta Dzene min arī Bauskas 1. pasta nodaļas visjaunāko darbinieci Kristīni Uškuri, kura, tāpat kā mamma Larisa, izvēlējusies pastnieces darbu.
