Romantiskā 60. – 70. gadu Rīga jūtīgās fotomākslinieces Māras Brašmanes interpretācijā un mūsdienu skarbā kapitālisma Rīga dāņu fotogrāfa Mikloša Szabo vērojumos.
Romantiskā 60. – 70. gadu Rīga jūtīgās fotomākslinieces Māras Brašmanes interpretācijā un mūsdienu skarbā kapitālisma Rīga dāņu fotogrāfa Mikloša Szabo vērojumos.
Tik kontrastaina ir lielizmēra attēlu kolekcija, ko abi autori 27. februārī nodeva publikas vērtējumam Dailes teātrī.
Klāt bija arī Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks, Dānijas vēstnieks Arnolds de Fine Skibsteds un Dānijas Kultūras institūta direktors Simons Drevsens Holmbergs.
Kārtējais projekts
Divu valstu fotogrāfu kopīgā izstāde ir kārtējais veiksmīgais Dānijas un Latvijas kultūras sadarbības projekts, kas sākās 2006. gada maijā. Māra Brašmane, bijusī Rundāles pils muzeja fotogrāfe, bet tagad Rīgas Celtniecības koledžas pasniedzēja, stāsta: “Gluži negaidīti maijā man piezvanīja Dānijas Kultūras institūta direktors un pavēstīja, ka radusies laba ideja, ko varētu īstenot Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizītes laikā Dānijā, kas bija plānota 2006. gada rudenī. Mani ieintriģēja dāņu priekšlikums. Viņi jau bija izpētījuši manu 2005. gadā izdoto fotoalbumu “Manas jaunības pilsēta” un piedāvāja kopā ar ungāru izcelsmes dāņu fotogrāfu Miklošu Szabo sarīkot Kopenhāgenā kopīgu izstādi. Rīga, ko Miklošs pagājušajā gadā ieraudzīja, bija gluži citāda nekā manās jaunības bildēs.
Kolēģis vairākkārt brauca uz šejieni, ļoti uzmanīgi iedziļinājās manās fotogrāfijās, uzmeklēja vietas, ko attēlos biju fiksējusi pirms 30 un 40 gadiem. Tas bija kā lidojums laikā un telpā. Šis apzīmējums minēts arī kopizstādes nosaukumā. Mana retrospektīvā kolekcija ir melnbalta, bet Miklošs eksponē krāsu fotogrāfijas. Neaizmirstams pārdzīvojums bija šīs izstādes atvēršana Kopenhāgenas pilsētas muzejā pērn. Man ir bijušas vairākas personālizstādes, bet nevienu nav atklājusi Latvijas Valsts prezidente, galvaspilsētas mērijas vadītāja (Kopenhāgenā šo amatu ieņem sieviete) un diplomāti.”
Laikmeta izjūta
Izstādes filosofisko kontekstu atklāšanā precīzi un tēlaini raksturoja ārlietu ministrs Artis Pabriks: “Fotokolekcijai, tāpat kā Mēnesim un dzīvei, ir divas puses – krāsainā un melnbaltā. Vērojot Māras Brašmanes darbus, man ienāca prātā ķecerīga doma – cik padomju laiks bija jauks! Bet tas notika tāpēc, ka tolaik mēs bijām mazi bērni vai jaunieši. Politiskajam režīmam pār bērnības izjūtām nav nekādas varas. Pilsēta mainās, bet cilvēka daba vienmēr paliek tāda pati. Visskaistākais dzīves posms katram saistās ar bērnības un jaunības atmiņām. Fotogrāfijas ikvienam rīdziniekam atdzīvina laikmeta subjektīvo izjūtu.”
Dace Ivanova, Dānijas Kultūras institūta projektu koordinatore, vēlētos, lai Māras Brašmanes un Mikloša Szabo izstādi apmeklētu arī mūsu valsts politiķi. Iespējams, tad viņi aizdomātos, kādēļ svešzemnieka fotogrāfijās atkārtojas naktsklubu skati, kazino izkārtnes, nevīžīgi pagalmi, ko paši vairs neievērojam, jo tas mums šķiet organiska pilsētas ainavas sastāvdaļa. “Mēs taču nevarējām ieteikt māksliniekam bildēt skaisto jūgendstilu vai meklēt noskaņas Vecrīgā. Tas nebūtu patiess dzīves atainojums. Miklošs Szabo ir atklājis ar tūrisma industriju nesaistītu vietu savdabīgo gaisotni, kas svešinieka skatienu uzreiz piesaista,” spriež projektu koordinatore.
Detalizēti vērojumi
Dānijas fotogrāfa redzējums man šķita neglaimojošs, bet patiess līdz stindzinošai atskārsmei – mūsu valsts galvaspilsēta nudien neizskatās eiropeiska. Kompozīcijās iemūžinātā dinamiskā vide ir kaut kas vidējs starp pseidoamerikānisku eklektiku un nepārprotamām sovetisma atskaņām. Ļoti izteiksmīgi ir skandināvu meistara ielās un izklaides vietās fotografētie mūslaiku rīdzinieku portreti. Pārmaiņas skārušas ne tikai vidi, bet arī tipāžus. Pašreizējo Rīgas iedzīvotāju sejas ir gluži citādas nekā Māras Brašmanes fotogrāfijās.
Divos attēlos Miklošs Szabo fiksējis cilvēkus, kas sauļojas pie Vanšu tilta nobrauktuvēm un pilsētas centrā Daugavā peldina suņus. Tā ir savdabīga Rīgas eksotika. Dāņu autors pilsētu ieraudzījis ar ieinteresēta kājāmgājēja skatienu. Viņa darbos nav ne zemtekstu, ne ironijas. Fotogrāfijas ļoti spēcīgi uzrunā skatītājus un liek aizdomāties par galvaspilsētas un Latvijas tēlu pasaulē. Diemžēl nākas atzīt, ka tūrisma katalogos un klipos demonstrētajam Rīgas tēlam nav nekā kopīga ar patieso dzīvi.
