Līdz vasaras saulgriežiem – 23. jūnijam – sietām pirtsslotām piemīt lielāka vērtība nekā tām, kas vāktas vēlāk.
Līdz vasaras saulgriežiem – 23. jūnijam – sietām pirtsslotām piemīt lielāka vērtība nekā tām, kas vāktas vēlāk. Izkaltētās lapas turas stingrāk pie zariņiem, peroties uzvēdī īsts vasaras aromāts.
Nātres katram neder
Baušķenieks Vladimirs Pīlups pirts gudrības krājis visu garo mūžu. Kaut arī sirmajam vīram gadu skaits pārsniedzis jau astoņus desmitus, viņš nebaidās darba, kas nepieciešams pirts sagatavošanai, labprāt sēžas uz lāvas un ļaujas miesas šķīstīšanai. Vēršoties pie žurnālistes, Pīluptēvs vaicā: «Kas ir pirts?» Pats tūdaļ atbild: «Tā ir veselība.»
Viņš ielāgojis kādu īpatnību – katrs organisms ir atšķirīgs. Kas labs vienam, otram var būt kaitīgs. Nereti kāds viesis saplūc svaigu nātru kušķi un peras uz nebēdu. Pat nejaušs šādas slotiņas pieskāriens citam pēkšņi izraisa nātreni. Tad steidzīgi jāmazgājas ar sālsūdeni. Tādēļ jāizmēģina dažādu koku un augu slotiņas, līdz atklāj un noskaidro, kas katram derīgākais.
Nepaiet garām liepai
Grāmatā «Mana pirtiņa» raksturotas vairāk nekā 20 nosaukumu koku, krūmu un krūmiņu slotiņas. V. Pīlups novērtē klasiskos – bērza un ozola – pēršanās materiālus. Viņa krājumā ir neparastas formas kļavlapu slotiņas. Tās viņš griezis Bauskas apstādījumos pie rajona Padomes ēkas. Savulaik šeit veidots skvērs pēc kādreizējā Bulduru dārzkopības tehnikumā izstrādāta projekta, iestādītas arī vairāku šķirņu kļavas. Būvējot jauno tirdzniecības centru, daudz koku nocirsts, par ko viņš vēl nebeidz sūroties.
Vasarā sagādāt slotu nav sarežģīti – lieliski smaržo un piegulst ķermenim svaigas liepu lapas. Ziemai gan tās nederēs, jo izkaltētas birst no zariņiem. Ar ziedošu liepu slotiņu ir patīkami pērties, bet pirts kopējam cītīgi jāstrādā, lai savāktu nobirušos ziedus, tā spriež Vladimirs. Viņš tomēr uzskata, ka slotas jācenšas sagriezt līdz Jāņiem, kamēr kokiem lapas ir mīkstas un turas stingrāk. Viņš atceras, ka ir sējis bērza zarus arī jūlijā, Jēkabdienā, un slotas bijušas labu labās. Jāžāvē gan viss vākums tumšā vietā, lai lapas saglabātu zaļu krāsu un saulē neizbalētu.
Piedzen karsto gaisu
V. Pīlups bijis Vācijā un tur apmeklējis lielas pirtis. Vicinot dvieļus, vīri piedzen ķermenim silto gaisu. Viņaprāt, to darīt ar slotu ir daudz veselīgāk. Mūsu pirtīs visvairāk izmanto bērza slotas, jo šī koka lapiņas ir maigākas, piemēram, salīdzinājumā ar ozolu. Arī Pīluptēvs dod priekšroku bērzam, vidū var likt ozola zarus, arī liepu, kādu kadiķīti. Tādai kombinācijai raksturīgs labs aromāts un pietiekams vieglums. Kadiķa monoslotai gan vajadzētu griezt jaunos dzinumus, bet pirts saimnieks tomēr secina, ka šāda pēršanās ir durstīga un patīk retam.
Atšķirīgas īpašības
Pirtsslotu dažādībai nav ierobežojumu. Vien jāpacenšas un jāatrod arī tādi koki, kas nav tik bieži sastopami kā bērzi. Pīlādža lapu slota, piemēram, padara ādu elastīgu, stabilizē nervu sistēmu. Šāda svaiga pirtsslota attīra un dezinficē gaisu.
Aromātiskas slotas iegūst no vasaras sākumā grieztiem upeņu zariem, to var darīt arī pēc ogu novākšanas. Upeņu aktīvo vielu kompleksam ir savelkoša, pretiekaisuma, sviedrējoša, organismu spēcinoša iedarbība. Savdabīgu aromātu pirts gaisam dod ķiršu lapu smarža, šīs slotas var griezt no maija līdz septembrim. Ābeļu pirtsslotu uzskata par īpaši noderīgu sievietēm. Šādas un citas atziņas apkopotas grāmatā «Mana pirtiņa», ko 2000. gadā izdevis apgāds «Mantojums».
Metas Lielupes vēsumā
Jau ilgus gadus V. Pīlups gādā par tīrību un kārtību Rundāles pagasta zemnieku saimniecības «Ziedoņi 2» pirtī. Sākumā tā bija neliela pērtuve pašā Lielupes krastā, tagad paplašināta un sakārtota, kā jau mūsdienīgi standarti to paģēr – ar flīzētu grīdu un priekštelpu, ar dušu. Vladimirs uzskata, ka piemērotākais koks lāvai un sienām ir liepa. Tā neplaisā, arī dēļu nokrāsa nemainās, kā tas mēdz gadīties ar apsi.
Katrs pirts īpašnieks meklē kādu niansi, lasot literatūru, pētot kaimiņu un paziņu pērtuves, kamēr atrod sev piemērotākos organisma attīrīšanas un atjaunošanas paņēmienus. Izkarsējoties uz lāvas Ziedoņos, reti kurš neizbauda izdevību mesties Lielupes ūdenī. Ziemā aizsalušajā upē tiek izcirsti āliņģi. Temperatūras kontrasti liek asinīm ritēt straujāk un ļauj vieglāk atgūt enerģiju. Ziemā šo efektu panāk, vārtoties sniegā.
SKAIDROJUMS
Slotas sienot vecā mēnesī, lapas ir izturīgākas, bet jaunā – aromātiskākas.
Žāvēta slota pirms pēršanās jāsagatavo. Ir vairāki varianti. Piemēram, slotiņu 6 – 10 stundas pirms pēršanās samitrina un ieliek polietilēna maisā, galu aizsien ciet. Tad lapas būs uzsūkušas mitrumu, slota kļuvusi aromātiska un gatava lietošanai.
Ideāls slotu sagatavošanas veids (ja ir nokrišņi) – nolikt to zem klajas debess lietū.
Ja slota nav iepriekš sagatavota, tad pirtī tā jāiemērc siltā ūdenī uz 5 – 10 minūtēm, bet pēc tam jāpatvaicē virs karstiem akmeņiem.
No grāmatas «Mana pirtiņa»
