Divas Bauskas Valsts ģimnāzijas (BVĢ) skolotājas un astoņas skolnieces no 6. līdz 11. aprīlim viesojās Turcijas pilsētā Dortjolā, kur piedalījās Eiropas Savienības mūžizglītības programmas «Comenius» skolu daudzpusējās partnerības projekta «Jauna loma – tendenču meklētājs» dalībnieku sanāksmē. Tās tēma bija «Uzņēmējdarbības veidi un formas».
Apraksta piemērus
Dortjolā viesus no Latvijas bija ieradušās sagaidīt visas viesģimenes. Viņi pastāstīja, ka šim notikumam gatavojušies divas nedēļas, jau laikus domājuši, kur izmitināt viesus, plānojuši ēdienkarti.
Dortjolas Anatolijas skolotāju vidusskolā projekta dalībniekus laipni sagaidīja skolas vadība un pedagogi, visi varēja aplūkot fotogrāfiju izstādi no projektu norises Latvijā un citās dalībvalstīs. Pēc oficiālas sanāksmes atklāšanas skolēni tika aicināti pastāstīt par uzņēmējdarbību savā valstī. Audzēkņi bija īpaši gatavojušies un demonstrēja pārliecinošu stāstījumu. Rumāņu skolēni bija izpētījuši, kā laika gaitā mainījusies konkrētas saldumu ražotnes produkcija, tās izskats. Tika demonstrēta savdabīga ražotnes reklāma. Turcijas skolēni bija sagatavojuši prezentāciju par savas valsts kultūru un tradīcijām, populārākajiem ēdieniem. Vienu no tiem – vīnogu lapās ietītus rīsus un spinātus – viesiem bija iespēja nogaršot.
Projekta otrajā dienā skolēni tikās ar dažādu profesiju pārstāvjiem. Viņi atsaucīgi uzņēma krievu tautības žurnālisti Annu, kura ir ieradusies no Maskavas, šeit apprecējusies ar turku. Ar savu profesiju iepazīstināja viņas vīrs, kurš strādā vietējā slimnīcā par ārsta palīgu.
Gatavo paši
Pēc karjeras dienām skolēnus gaidīja uzdevums – strādājot grupās, no piedāvātajiem produktiem bija jāizveido un jāreklamē savs uzņēmums. Darba grupām bija jāvienojas par nosaukumu, jāprezentē izveidotā firma. Atvēlētajā laikā skolēni uzdevumu paveica radoši, firmas «Sulīgais apelsīns» pārstāvji pat bija pagatavojuši augļu džemu un deva to nogaršot vērtētājiem.
Projekta dalībnieki devās aplūkot, kā Dortjolas Izglītības centra rīkotajos daiļamatniecības kursos top turku tradicionālā māksla – apgleznoti šķīvji un dekupāžas tehnikā apstrādāti priekšmeti.
Viesi tika aicināti iepazīties ar skolu, ķīmijas, fizikas un matemātikas kabinetiem. Tie aprīkoti ļoti vienkārši, tikai ar pašu nepieciešamāko. Taču katrā kabinetā darbs norit ar interaktīvo tāfeli. Arī bibliotēka iekārtota pieticīgi. Ar grāmatām un visu mācībām vajadzīgo skolēnus nodrošina valsts.
Skolā mācās 500 skolēnu, strādā 50 skolotāji, no tiem tikai 12 pedagoģes ir sievietes. Angļu valodas skolotājam Bečetam patīk savs darbs, jo skolēnos redzama vēlme mācīties, audzēkņi ir motivēti pēc iespējas labāk apgūt mācību vielu.
Vienā klasē izglītojas vidēji 34 skolēni. Skolas apkārtne ir sakopta, pagalmā ir puķu dobes, volejbola laukums, soliņi. Skolēni valkā formas tērpus – tumši sarkanus krekliņus ar skolas emblēmu. Bērnus pēc stundām pa mājām izvadā mikroautobusi, to ir vismaz 60. Katrs audzēknis tiek aizvests līdz sava nama durvīm. Arī šo pakalpojumu pilnībā nodrošina valsts.
Viesmīlīgi un krāšņi
Trešajā dienā projekta dalībnieki apmeklēja vairākus muzejus, kur iepazina Turcijas vēsturi, varoņus, romiešu laikā celtu pili un apskatīja olīvkoku, kurš ir 1350 gadu vecs. Projekta noslēgumā dalībnieki saņēma sertifikātus.
Bauskas Valsts ģimnāzijas skolnieces skolēnu apmaiņas programmu vērtē ļoti pozitīvi. «Viens no labākajiem veidiem, kā iepazīt tautu un tās kultūru, ikdienas dzīvi un ģimeniskās attiecības. Viesmīlība Turcijā ir visaugstākajā līmenī. Dalība projektā bija lielisks piedzīvojums, kuru nav iespējams aizmirst,» saka Lelde Vēza. «Uzzinājām, kāda izglītības sistēma pastāv Turcijā. Viņiem nav parastu vidusskolu, katra ir ar savu novirzienu,» novērojusi Līva Medne.
Zaiga Kluine no 12.a klases uzskata, ka projektā pozitīvākais bija dzīvošana ģimenē: «Jutos uzņemta tur jau no pirmās dienas.» Arī Marta Petrovska apbrīno turku viesmīlību: «Būt viesim Turcijā tiešām ir lieliski! Turcijā nevienu brīdi nevar justies izsalcis, jo ar ēdieniem tur neskopojas. Tur ir brīnišķīgas ainavas – skaisti kalni, palmas un tirkīzzils ūdens. Sajutos kā sapnī.» «Turcija nebija viens no maniem sapņu galapunktiem, bet esmu tik priecīga, ka turp aizbraucu. Turcijas daba aizrauj elpu,» sajūsmu pauž Gune Mīlgrāve.
Projekts norisinājās divus gadus un tuvojas noslēgumam. Dalībnieki apmeklējuši daudzas valstis un šogad pēdējo reizi tiksies Lietuvā. Arī tur skolēnus gaida jaunas idejas un piedzīvojumi.
