Militārais apvērsums Turcijā novērsts, taču skaidrības par tā organizētājiem joprojām nav.
Ar Turcijas prezidenta Radžepa Tajipa Erdogana ziņu valstī arestēti vairāki tūkstoši tā dēvēto pučistu. Valsts vadītājs izteicis pieļāvumu par nāvessoda atjaunošanu Turcijā. Vienlaikus vairāki politiskie novērotāji Rietumeiropā pauduši varbūtību, ka apvērsuma iniciators ir pats prezidents. Tādējādi viņam radusies iespēja atbrīvoties no netīkamiem oponentiem.
Kāds par to ir viedoklis cilvēkam, kas Turciju pazīst labāk nekā ierindas ceļotājs, «Bauskas Dzīve» vaicāja bijušajai baušķeniecei Evai. Viņa pašlaik dzīvo un strādā Rīgā. Piekrītot sava viedokļa publicēšanai, viņa lūdza uzvārdu neizpaust.
Izvēlas dzīvi Latvijā
Evai jau trīsarpus gadu ir attiecības ar kādu vīrieti Turcijā. Tādēļ uz Stambulu viņa lido bieži. «Ir skumīgi noraudzīties, kā šo gadu laikā Turcija mainījusies,» secina baušķeniece. To viņa novērojusi cilvēku attiecībās, sarunās ar drauga ģimenes locekļiem.
«Ja līdz šim es domāju, ka varētu dzīvot Turcijā, tad pēdējā gada notikumi likuši man radikāli mainīt domas. Priecājos, ka mans draugs pieņēmis lēmumu un dzīvi kopā ar mani grib turpināt Latvijā. Esot regulāri Turcijā, novērtēju Latvijas vērtības. Tikai viens piemērs – šeit neviens neslēdz sociālos tīklus, te var paust visdažādākos viedokļus. Esot Turcijā, vairākkārt konstatēju, ka interneta vietnes iztīrītas, atstājot tikai oficiālo informāciju par prezidentu.»
Prezidenta teātris
Noteikts, ka armija Turcijā ir obligāta. Taču tagad veikti grozījumi – var samaksāt noteiktu summu, un dienestā nav jāiet. Tie, kuriem naudas nav, dienē un dara visu, ko liek. Šajā gadījumā jaunajiem karavīriem, visticamāk, bija dota pavēle rīkot apvērsumu, domā Eva.
Viņa stāsta: «Stambulā dzīvoju pie drauga, kuram dzīvoklis ir tālu no notikumu epicentra – Āzijas daļā. Dzīvoklī bija droši, neomulīgi kļuva brīžos, kad reaktīvās lidmašīnas lidoja zemu virs mājām. Satraukumu radīja neziņa, jo sociālie tīkli tika slēgti. Turku ģimene teica, ka tas viss esot prezidenta rīkots teātris un rīt jau viss būšot beidzies. Man šķita, ka tas nebeigsies tik vienkārši. Bet vietējiem bija taisnība – nākamajā dienā prezidents paziņoja, ka apvērsuma mēģinājums novērsts. Tas viss izskatījās tik nereāli, lai būtu patiesība.
Bail bija iedomāties, kas notiks, ja tajā visā iesaistīsies iedzīvotāji. Man radies iespaids, ka tie, kuri atbalsta prezidentu, ir gluži vai traki. Skatījāmies video viņu uzvedību. Rādīja kādu armijnieku, kuru nodēvēja par pučistu. Viņš gāja ar paceltām rokām, bet satrakojušies iedzīvotāji viņu nosita. No konteksta varēja saprast, ka sods par to nebūs, jo tika aizstāvēts prezidenta viedoklis.
Prezidenta vārdā mobilajos tālruņos tika saņemtas īsziņas, kurās ļaudis aicināja doties uz laukumiem un klausīties prezidenta uzrunu. Es un mana turku ģimene palikām mājās. Negribējām tajā visā iesaistīties un atbalstīt.»
Panika nelīdz
Eva atminas: «Šī militārā apvērsuma laikā atcerējos, kā jutos Latvijā, kad kļuvām neatkarīgi. Kaut kas līdzīgs bija jau piedzīvots. Toreiz sapratām, ka panikošana neko nedos. Atceros, mājās atvēra «Mokas» pudeli, sataisīja kokteiļus ar pienu un skatījāmies visas iespējamās ziņas. Toreiz manai ģimenei bija pamatīgs uztraukums, jo nebijām visi kopā. Tagad, esot Stambulā ar drauga ģimeni, jutos daudz drošāk, jo biju kopā ar mīļoto cilvēku.
Rodas iespaids, ka Turcija no sekulāras valsts tiek pārvērsta par izteikti islāmticīgu zemi. Grūti tur dzīvot tiem, kas izglītojušies Eiropā un kuriem ir eiropeiska domāšana. Šādiem cilvēkiem labāk klusēt, neizteikt viedokli, sēdēt mājās un ļoti domāt, ko teikt, piemēram, kolēģim, kurš atbalsta prezidentu.»
Pilsēta pilna policistu
«Svētdien devos uz lidostu, Stambula šķita netipiski tukša. Vienīgi visas ielas bija pilnas ar policistiem. Sabiedriskais transports bija bez maksas. Novēroju, ka to izmanto prezidenta atbalstītāji.
Agrāk biju domājusi, ka negribu iepazīt Turciju… Rīgā uz ielas iepazinos ar turku. Viņš man parādīja Turciju – pavisam citādāku, nekā biju dzirdējusi un iedomājusies. Šķiet, esmu redzējusi visas skaistākās vietas šajā zemē. Esmu satikusi brīnišķīgus un jaukus cilvēkus, iepazinusi viņu kultūru un vērtības. Tas man ļāva iemīlēt šo zemi. Ir skumīgi, ka lielās politiskās spēles visu pārveido uz slikto pusi,» vērtē Eva.
