Bauskas novada Ceraukstes pagasta māju «Krampuļi» neparasto nosaukumu jau divus gadus kā aizstājis bezpersoniskais «Klēts iela 15». Tomēr īpašuma vārds turpina dzīvot zemnieku saimniecības apzīmējumā un vietējos ļaudīs.
Lauku idille
«Krampuļu» vēsturi atklāj saimniece Ziedīte Guļāne, bet bērnības atmiņas prātā atsauc viņas meita Inita. Sēžam dēla Aivja prasmīgi būvētā lapenē pie skaisti klāta galda. Baudām rīta uzmundrinošo dzērienu un Initas cepto kūku no greznas ziediem apgleznotas kafijas servīzes ar zelta maliņu. Iejūtos saules pielietā lauku sētas pagalmā, mierā un klusumā, peoniju un jasmīnu ziedu košo krāsu un valdzinošās smaržas ielenkumā. Visapkārt nopļauts mauriņš. Uz laukakmens gozējas savulaik zirga vilkts vienlemeša arkls. Skatam paveras sētas saimniecības ēkas un plašums. Nekā lieka, katra lieta savā vietā.
Likteņa ironija
Vienā no vecajām ābelēm līdzās lapenei lauku balodis šopavasar sācis veidot ligzdu. Salicis tik pāris sprungulīšu, bet jau cītīgi sēž. Ka tik neizkrīt cauri, smejas Ziedīte ar Initu. Sarunas laikā putns ir kluss. Iespējams, arī ieklausījās mūsu sarunās.
«Krampuļu» ēkas uzbūvēja Jēkaba Purņa ģimene pagājušā gadsimta sākumā. Celtniecību uz laiku pārtrauca Pirmais pasaules karš. Kad grūtākais bija paveikts un varēja sākt dzīvot, Jēkaba dzīvesbiedre un bērni jau bija aizsaulē. Zemnieks apņēma otru sievu – Ziedītes mammu Annu Ļekūnu, kura šai pusē bija ienākusi darba meklējumos no Lietuvas. Kad Jēkabs nomira, saimniecību mantoja dzīvesbiedre.
Sākās Otrais pasaules karš. Annas vīru Kārli Žurginu iesauca Sarkanā armija un viņu «samala» Kurzemes katlā. Viņam tika tik daudz laimes, cik uzzināt, ka piedzimusi meita…
Dzīvesbiedra karošana «pareizajā pusē» paglāba saimnieci no represijām. Vietējā padomju saimniecība ierīkojās «Krampuļu» ēkās – iekārtoja galdniecību, mala graudus lopiem, dzīvojamajā mājā iemitināja vairākas strādnieku ģimenes. Pēc kāda laika tuvumā uzcēla fermu.
Dziļi iesakņojušies
Ziedīte uzauga kopā ar septiņiem brālēniem un māsīcām. Mammas brālis ar atvasēm pārcēlās uz «Krampuļiem» pēc dzīvesbiedres nāves, mazākā meitenīte bija tikai divas dienas veca. Likteņa triecieni apvienoja brāli un māsu, viņi kopā rūpējās par savu bērnu pulciņu.
Vispirms Ziedīte izglītojās Griķu skolā, tad sekoja mācības Bauskas 1. vidusskolā. Jaunietes turpmākais ceļš aizveda uz Rīgu, kur viņa sešus gadus strādāja Rīgas radiorūpnīcā. Mammas gadu nasta darīja savu, un meita atgriezās dzimtajās mājās. Ziedīte darba gaitas turpināja vietējā veikalā, ar puisi no bijušā Daugavpils rajona Bebrenes – Pēteri Guļānu – izveidoja ģimeni, kopā uzaudzināja dēlu un meitu. Pašlaik Aivis ar dēlu dzīvo netālajā Mūsas ciematā. Viņš iztiku pelna Rīgā, strādājot tipogrāfijā, bet mazdēls Dāvis šopavasar beidza Bauskas Valsts ģimnāzijas 8. klasi. Savukārt Inita ar draugu Valdi Latvenu apmetušies «Krampuļos», pielāgojot mājoklim kādu saimniecības ēku. Inita izceļas ar pašlaik reti sastopamu rakstura noturību – viņas pirmā un vienīgā darbavieta ir Ceraukstes bērnudārzs «Dzirnaviņas» pavāra palīdzes amatā.
Kopj tīrumus
Ziedīte atceras, ka savulaik ar bērniem prātojuši, kāpēc mājām dots tāds vārds. Vienīgā asociācija, kas ienākot prātā, ir durvju aizdare – krampītis. Domājot par bērnības gaitām, Initai uz lūpām parādās smaids: «Te bija labi. Pie mums ar brāli nāca brālēns no ciemata, atbrauca māsīca no Iecavas. Kopā pavadīts ne viens vien nebēdnīgs brīdis.»
Pašlaik no kaimiņmājām – «Mārtiņiem», «Vizbulītēm», «Svilumiem», «Aplociņiem», «Gaismām», «Namdariem» un «Sieriņiem» – tikai «Kaltes» pēc saimnieka aiziešanas viņsaulē kļuvušas tukšas. Īpašnieki gan teju visām mainījušies, izņemot publikācijā aprakstīto un «Aplociņus». To saimniekiem savulaik pirmajiem parādījās televizors. Tas bija liels notikums, kas brīvajā laikā pulcēja tuvākās apkaimes ļaudis uz kopīgu televīzijas pārraižu skatīšanos.
Pagājusi pirmā ziema, kopš «Krampuļos» vairs nav mājlopu. Zemnieku saimniecība 37 hektāros turpina audzēt graudaugus. Valdim ir tuvi zemes darbi, viņš vietējā SIA «Ceraukstīte» strādā par mehanizatoru. Ziedīte apbrīno meitas draugu par izturību un saimnieciskumu – spējot apvienot algotā darba pienākumus ar pašu tīrumu apkopšanu.
