Saeima 11. februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, atbalstot gāzes tirgus atvēršanas un akciju sabiedrības (AS) «Latvijas Gāze» sadalīšanas nosacījumus, paredzot, ka gāzes cenu noteiks tirgus dalībnieki, savstarpēji vienojoties.
Jaunos noteikumus virkne politiķu sauc par lielāko uzvaru cīņā ar gāzes monopolu. Citi uzskata, ka jārēķinās ar tiesu procesiem, kas «Latvijas Gāzei» ļaus iekasēt prāvu soda naudu no valsts budžeta. Tuvākajā laikā lielu izmaiņu Latvijā nebūs, īpaši mājsaimniecību tirgū.
Vienlīdzīga un atklāta
Pašlaik mūsu valstī ir tikai viena dabasgāzes sistēmas operatore un tirgotāja – a/s «Latvijas Gāze», lai gan Enerģētikas likums paredz, ka kopš 2014. gada 4. aprīļa ir jānodrošina trešo personu piekļuve Latvijas dabasgāzes apgādes sistēmai.
Saeima 2014. gada martā atkal atlika gāzes tirgus atvēršanu līdz 2017. gada 3. aprīlim. Pagājušajā nedēļā pieņemtie, bet vēl neizsludinātie likuma grozījumi paredz, ka uzņēmumam «Latvijas Gāze» līdz 2017. gada 3. aprīlim ir jānodala gāzes pārvade un uzglabāšana no sadales un tirdzniecības, izveidojot divus uzņēmumus. Līdz 2017. gada 31. decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas uzņēmumam jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar gāzes tirdzniecību un sadali. Dabasgāzes sistēmas operatoriem, kas pašlaik ir «Latvijas Gāze», turpmāk būs jānodrošina sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri to pieprasa, vienlīdzīga un atklāta pieeja sistēmai, sniedzot ne tikai dabasgāzes pārvadi un uzglabāšanu, bet arī sadales sistēmas pakalpojumu. Tā informē Elita Rubesa-Voravko, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve.
1:0 valsts labā
Valsts amatpersonas pieņemtos noteikumus vērtē kā uzvaru cīņā ar Krievijas monopolu. «Gāzes likums pieņemts! 1:0 valsts labā,» notikušo vērtē Dana Reizniece-Ozola, bijusī ekonomikas ministre, tagad – finanšu ministre. «Beidzot esam tikuši pāri kalnam, kas reiz šķita nepieveicams,» pievienojas Saeimas deputāts Atis Lejiņš.
Politiķi atzīmē, ka ieguvums no gāzes monopola krišanas var samazināt elektrības cenu, jo a/s «Latvenergo» iespējams izvēlēties izdevīgāko gāzes piegādātāju uzņēmumam. Tāpat saistību saskata ar elektrības monopola likvidāciju. Lai arī pirmajā momentā elektrības cena pieauga, šogad a/s «Latvenergo», ņemot vērā pagājušā gada zemākās izmaksas, šo cenu samazināja, līdz šim Latvijas elektrības tirgū tā nebija noticis.
Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš 2013. gadā atzina, ka Krievijas gāzes piegādes monopols ir divās Eiropas valstīs – Latvijā un Ukrainā. Ukrainā monopols sabruka militāro sadursmju dēļ ar Krieviju, iedzīvotāji atteicās iegādāties gāzi, par kuras iegādes cenu daļēji finansē Krievijas armiju. A/s «Latvijas Gāze» lielākais akcionārs ir Krievijas «Gazprom», un gāzi uzņēmums iegādājas tikai no Krievijas. Jaunie noteikumi pārtrauc šo monopola situāciju Latvijā.
Sola tiesu darbus
Tomēr ne visi uzskata, ka noteikumi ir Latvijas valsts panākums. «Līdz ar to par gāzi maksāsim vismaz par 30 procentiem dārgāk. Apsveicu!» savā twitter.com kontā notikušo komentē «VL-TB/LNNK» biedrs Imārs Kiršbaums.
Tikmēr «Latvijas Gāzes» valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis lūdzis Valsts prezidentu Raimondu Vējoni neizsludināt noteikumu grozījumus. Prezidentam ir tiesības prasīt Saeimai vēlreiz caurskatīt grozījumu projektu. A. Kalvītis sacīja, ka «Latvijas Gāzes» akcionāri lems par iespējamo tiesvedību par atsevišķām likuma normām. Pastāv iespēja vērsties gan Satversmes tiesā, gan Stokholmas Arbitrāžā. «Nosakot tik īsus termiņus, valsts vēlas aplaupīt «Latvijas Gāzes» akcionārus,» ziņu aģentūrai LETA pauž A. Kalvītis.
«Jau ir skaidrs, ka tie radīs, iespējams, desmitiem vai pat simtiem tiesvedību, kuru rezultātā valstij, ne jau šo lēmumu pieņēmējiem, nāksies no valsts budžeta, tas ir, no nodokļu maksātāju naudas, apmaksāt privātpersonām likumdevēja radītos zaudējumus,» tā frakcijas «No sirds Latvijai» priekšsēdētāja Inguna Sudraba. ««Latvijas Gāzes» tirgus liberalizācija īstenota pēc analoģiskas shēmas kā bankas «Citadele» pārdošana,» uzskata frakcijas «Saskaņa» deputāts Ivars Zariņš. Noteikumu pretinieki pauž viedokli, ka guvuma no tirgus atvēršanas nebūs, bet valsts būs spiesta samaksāt lielu soda naudu. A. Kalvītis draudējis, ka pieaugs dabas gāzes transportēšanas tarifi.
Ietekme būs maza
Bauskā centralizētajai apkurei nepieciešamais gāzes patēriņš ievērojami samazinās, jo SIA «Bauskas siltums» katlumājā drīz sāks darboties šķeldas apkures katls. «Cenšamies atteikties no gāzes. Tās patēriņa īpatsvars būs neliels, un nākotnes tarifā gāzes cenai diez vai būs liela ietekme,» atzīst SIA «Bauskas siltums» valdes loceklis Ilmārs Rūsis. Viņš norāda, ka tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri izmanto apkurei šķeldu, enerģijas apjomā gāzes īpatsvars ir aptuveni 20 procenti un lielas ietekmes uz galacenu patērētājam tai nav.
Arī līdz šim gāzes tarifu maiņa ietekmēja «Bauskas siltuma» cenas mazāk nekā citur. Iemesls ir piesaiste pie «Windau» koģenerācijas stacijas. Kā atzīmēja I. Rūsis, koģenerācijas stacijas piegādātais siltums stabilizēja siltuma maksu –, palielinoties gāzes cenai, tā tikpat strauji neauga un, samazinoties gāzes cenai, strauji nekritās. Pēc Enerģētikas likuma nosacījumiem mainījās valsts atbalsts koģenerācijas stacijai, pastāvēja iespēja, ka 2017. gadā tā pārtrauks darbu. Vai gāzes monopola krišana varētu mainīt situāciju, vēl nav zināms.
UZZIŅAI
Patlaban lielākā «Latvijas Gāzes» akcionāre, kam pieder 34 procenti akciju, ir Krievijas kompānija «Gazprom», «Marguerite Fund» pieder 28,97 procenti akciju, «Uniper Ruhrgas International GmbH» – 18,26 procenti, SIA «Itera Latvija» – 16 procenti, bet 2,8 procenti akciju ir mazajiem akcionāriem, liecina AS «Latvijas Gāze» 2014. gada pārskats.
TV3 raidījumā «Nekā personīga» 7. februārī tika atklāts, ka noteikumu pieņemšanai papildu argumentus deva «Latvijas Gāzes» izņēmuma klienti, kas vienīgie Latvijā drīkst pirkt gāzi nevis no likumīgā monopola, bet no «Gazprom» pa tiešo – to vidū, piemēram, Krievijai piederoša sanatorija Jūrmalā «Dzintarkrasts». Šis gadījums parāda, ka «Latvijas Gāze» saviem akcionāriem izņēmumus pieļauj, bet nevienu citu gāzes tirgū neielaiž.
Ja a/s «Latvijas Gāze» atļaus «Latvenergo» piekļūt gāzes infrastruktūrai, elektroenerģijas kompānija gāzes testa partiju no Lietuvas enerģijas grupas «Lietuvos Energija» gāzes tirdzniecības uzņēmuma «Litgas» varētu saņemt martā, aģentūrai LETA apstiprināja «Latvenergo» pārstāvis Andris Siksnis.
