Dzīvnieku trakumsērga šogad skārusi mūsu rajona 13 pašvaldību teritorijas. Līdz 29. jūlijam Bauskas rajonā atklātais slimo dzīvnieku skaits – 27 – šogad ir lielākais Latvijā.
Dzīvnieku trakumsērga šogad skārusi mūsu rajona 13 pašvaldību teritorijas. Līdz 29. jūlijam Bauskas rajonā atklātais slimo dzīvnieku skaits – 27 – šogad ir lielākais Latvijā.
Noslinko ar vakcināciju
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Bauskas pārvaldes priekšnieks Jānis Bite tomēr atzīst, ka situācija nav tik satraucoša, kā varētu šķist. Mūspuses mežos neesot neviena trakumsērgas perēkļa, no kura slimas lapsas un jenoti uzglūnētu zemnieku sētām. Drīzāk gan iedzīvotāji un veterinārie darbinieki esot ļoti precīzi uzskaitē, vērtē J. Bite. Katrs neskaidrs dzīvnieka krišanas vai atrašanas gadījums tiek reģistrēts, izmeklēts. Neviens santīms nav jāmaksā cilvēkam, kurš bijis saskarē ar slimo dzīvnieku, jo diagnostikas, profilakses darbs (vakcinācija) tiek veikts par valsts līdzekļiem. Cilvēki neriskē, viņi cenšas ātrāk noskaidrot, vai ir apdraudēti. Par sabiedrības informēšanu atzinība pienākas arī vietējam laikrakstam, saka J. Bite.
Taču tikpat punktuāli kā uzskaite jāizpilda arī likumdošanas normatīvos aktos noteiktas dzīvnieku turēšanas prasības, uzskata Jānis Bite. Par saviem mājdzīvniekiem gan pilsētā, gan laukos atbild īpašnieks, gluži vienalga, vai tam pieder viens suns, kaķis vai pilna sēta lopu. Kaķu un suņu turētāji bieži vien ir bezatbildīgi, neveic likumā noteikto dzīvnieku profilaktisko obligāto vakcināciju.
Jāapzinās atbildība
Kā vērtēt gadījumu, ja pēc tam, kad tiek konstatēta trakumsērga kādam sunim, kaimiņu mājas saimnieks par sava dukša un minča vakcināciju neliekas ne zinis? Tā ir stāstījuši lauku veterinārie darbinieki. Vakcīna maksā Ls 0,33 – Ls 0,35. Tas, ka suns ir piesiets pie ķēdes un ārpus sētas neiet, nemazina risku inficēties no pagalmā ieskrējušas slimas lapsas. Suņa vai kaķa saimniekam jāuzņemas atbildība gan par savu dzīvnieku, gan par cilvēkiem, ar ko tas ir saskarē. Slims suns, kaķis var inficēt cilvēku, bet medicīna ir bezspēcīga pret šo slimību.
Pārtikas un veterinārais dienests ir tiesīgs sodīt dzīvnieku saimniekus, kuri neievēro normatīvo aktu prasības. Pirmo reizi naudas sods nepārsniedz desmit latu, ja pārkāpums atkārtojas, jāmaksā 20 latu. Taču J. Bite atzīst, ka viņš šīs tiesības nav izmantojis. Kārtība esot tik smaga, ka visbiežāk cilvēks uzlikto sodu nesamaksā.
Ja kāds suns sakož cilvēku, vispirms tiek pārbaudīts, vai dzīvnieks ir vakcinēts pret trakumsērgu. To izolē un 15 dienu novēro.Tikai pēc tam tiek sniegts atzinums, ka dzīvnieks ir klīniski vesels. Ja suns vai kaķis nav vakcinēts, jaunie noteikumi paredz, ka dzīvnieks jāiemidzina, skaidro Jānis Bite.
Nobeidzas piena devēja
Ar trakumsērgu biežāk slimo meža dzīvnieki, arī suņi, kaķi. Ļoti reti saslimst kazas un aitas. Taču pirms vairākiem gadiem Jaunsaulē ar trakumsērgu inficējās un nomira govs. Šogad jūnijā tā notika Īslīces pagastā. Stāsta Mirdza Ustjužaņina, PVD Bauskas pārvaldes veterinārā ārste: «Nobeidzās govs astotā grūsnības mēnesī. Saimniece pamanījusi, ka gotiņa kļūst tāda jocīga – acis izvalbītas, zīlītes paplašinātas, bijušas izteiktas meklēšanās laika pazīmes. Lops gribējis ēst un dzert, bet nav to spējis, jo bija sākusies žokļu paralīze, rīšanas spazmas. Iespējams, ka pirms dažām dienām kūtī bija ielavījies kāds slims meža dzīvnieks, kurš iekodis lopam. Ar trakumsērgu slims lapsēns nobeidzies tika atrasts pie netālu esošām mājām.»
Ejot bojā grūsnai govij, kurai pēc mēneša bija gaidāms teļš, saimnieki cieta zaudējumus, ko pagaidām šādos gadījumos neviens nekompensē. Šajā sētā bija 24 dzīvnieki – mājlopi, suņi, kaķi. Vakcinēti tikuši visi, izņemot cūkas, kas nav bijušas ar govi kontaktā. Šajā gadījumā govs nebija piena devēja, citādi arī tā lietotāji varētu būt infekcijas apdraudēti.
Kaķu medības
Pašvaldību ziņā ir suņu un kaķu uzskaite, klaiņojošu dzīvnieku izķeršana, atgādina Jānis Bite. Īpaši aktuāls klaiņojošu dzīvnieku ķeršanas jautājums ir pilsētās un biezi apdzīvotu pagastu centros. Ne Bauskā, ne Iecavā nav dzīvnieku patversmes, klaiņojošus dzīvniekus neviens negrib ķert, jo nav, kur tos likt. Par šādiem klaiņotājiem iedzīvotājiem būtu jāinformē namu pārvaldes, PVD.
Trakumsērgas apkarošanā likumdevējs atbildību atvēlējis arī medniekiem. Pašreizējos Ministru kabineta noteikumos norādīts, ka licencēto dzīvnieku medības aizliegtas trīs kilometru rādiusā ap sērgas skartu vietu. Rīkojumos, ko šajos gadījumos izdod rajona Padome, vienmēr teikts, ka apdraudētā teritorijā medniekiem jāveic klaiņojošu suņu, kaķu likvidācija un plēsīgo meža zvēru medīšana.
Vai tiešām tā notiek, «Bauskas Dzīve» vaicā Edgaram Piķelim, Bauskas virsmežniecības medību inspektoram: «Šaudīties apdzīvotā teritorijā vispār ir aizliegts. Par medībām tur pat runāt nedrīkst. Taču arī lauku teritorijā šaut savā vaļā klīstošus suņus un kaķus nemaz nav atļauts. Tas, kas vienam liekas klaidonis, citam ir mājas sargs, kurš tobrīd norāvies no ķēdes. Mednieki tie paši vietējie cilvēki vien ir, viņi nevēlas konfliktu ar kaimiņiem.»
Iebaro ar biskvītiem
Edgars Piķelis skaidro, ka valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži» ņem no medību kolektīviem nomas maksu par medīšanu valsts medību apgabalos. Maksas lielums atkarīgs no dzīvnieku daudzuma attiecīgā teritorijā. Lai medītu klaiņojošus suņus un kaķus, vajadzīgas patronas, bet tās medniekam jāpērk par savu naudu.
Tāpēc par daudz noderīgāku Edgars Piķelis uzskata mednieku iesaistīšanu vakcīnu (īpašu biskvītu) izlikšanā meža zvēriem. Tas ir reāls profilaktisks paņēmiens, kas arī dod rezultātus. 2001./ 2002. gadā visvairāk – 5300 – vakcīnu izlikts Mūsas mežniecībā, pa 2200 – Iecavas un Codes mežniecībā, pa 2000 katrā – Vecumnieku un Skaistkalnes mežniecībā. Vakcīnu biskvītus sagādā Pārtikas un veterinārā dienesta Bauskas pārvalde.
Konstatējot, ka ar trakumsērgu saslimis kāds meža dzīvnieks, konkrētās mežniecības mežzinim jāizvērtē, cik daudz plēsīgo zvēru dzīvo attiecīgajā meža kvartālā. Saskaņā ar Bauskas virsmežniecības datiem par meža dzīvnieku uzskaiti līdz 2002. gada 1. aprīlim, mūsu mežos dzīvo 1045 lapsas un 328 jenotsuņi, šie dzīvnieki visbiežāk saslimst un pārnēsā trakumsērgas izraisītāju. No plēsīgiem dzīvniekiem vilku esot vairs tikai trīs, un tie mītot Vecumnieku mežniecībā. Trakumsērga var apdraudēt visus siltasiņu dzīvniekus, arī alņus, briežus, stirnas, mežacūkas, zaķus un citus meža iemītniekus.
***
Brīdinājums
Vīruss dzīvnieka siekalās var būt jau pirms slimības pazīmju parādīšanās inkubācijas perioda beigās.
Cilvēkam trakumsērgas simptomi var parādīties deviņas līdz 60 dienas un pat viena gada laikā pēc inficēšanās.
Ja cilvēks bijis saskarē ar trakumsērgas inficētu dzīvnieku, obligāti jāgriežas pie ārsta. Šādos gadījumos steidzami jāveic vakcinācija, kas ir bez maksas.
No 1953. gada Latvijā ar trakumsērgu miruši 13 cilvēku. Pēdējais nāves gadījums bijis 1996. gadā Valmieras rajonā.
Sabiedrības Veselības aģentūras informācija
***
Skaidrojums
Par klaiņojošu uzskatāms ikviens suns vai kaķis, kas atrodas uz ielas, parkā, pagalmā bez pavadas un saimnieka.
Pie īpašnieka jābūt dzīvnieka žetonam, reģistrācijas dokumentam, vakcinācijas apliecībai, kurā atzīmēts, kad veikta potēšana pret trakumsērgu. Tā suņiem un kaķiem Latvijā ir obligāta, sakarā ar trakumsērgas izplatību revakcinācija jāveic katru gadu.
Pārtikas un veterinārā dienesta Bauskas pārvaldes informācija
***
Dzīvnieku trakumsērgas izplatība Bauskas rajonā 2000. – 2002. gadā
2000. g.; 2001. g.; 2002. g. 6 mēnešos
Bauska – – 1 (jenots)
Bārbele 1 3 2 (jenots un āpsis)
Brunava 6 – 1 (jenots)
Ceraukste 4 1 4 (jenots, sesks, 2 lapsas)
Code 2 1 1 (jenots)
Dāviņi – – –
Gailīši – 1 3 (jenots, suns, kaķis)
Iecava 3 3 1 (lapsa)
Īslīce 4 1 3 (govs un 2 lapsas)
Mežotne – 3 1 (lapsa)
Skaistkalne 2 – 1 (jenots)
Stelpe – – –
Rundāle 2 – –
Svitene 1 – –
Vecumnieki 7 1 1 (lapsa)
Vecsaule 7 2 7 (5 lapsas, sesks, jenots)
Viesturi 1 – 1 (jenots)
KOPĀ 40 16 27
