Gurķi šogad dārziņā spītīgi – neaug. Ja grib, lai ziemā pagrabā plaukti nebūtu tukši, jāizmanto dažādas viltības un tas, kas dārzā ir.
Gurķi šogad dārziņā spītīgi – neaug. Ja grib, lai ziemā pagrabā plaukti nebūtu tukši, jāizmanto dažādas viltības un tas, kas dārzā ir.
Divlitru burkas apakšā ieberu dilles, ķiplokus, piparus, laurlapu, piepildu rindu ar gurķiem, starp tiem beru mazus sīpoliņus. Pēc tam iegriežu kārtu nepāraugušu kabaču. Tiem virsū lieku no sēklām attīrītu piparu pusītes, kas iepriekš divas minūtes paturētas verdošā ūdenī. Pārējo burku līdz kakliņam piepildu ar apvārītām sviesta pupiņu pākstīm. Marinādi gatavoju, kā gurķus konservējot, – uz vienu litru ūdens beru 1,5 ēdamkarotes sāls, tikpat cukura. Divlitru burku sterilizēju 75° temperatūrā, līdz gurķi sāk mazliet mainīt krāsu. Pirms aizvākošanas divlitru burkā ieleju divas tējkarotes etiķa esences (1 l burkā – 1 tējkaroti). Karstās burkas vienu stundu turu, apgāztas uz vāciņa, pārklātas ar segu, lai atdziest lēnām. Šādi jauktu dārzeņu konservi ir garšīgāki nekā gurķi vien.
Mans dārzs šogad nebija ar ogām bagāts, tāpēc ir jādomā, no kā gatavot ievārījumu. Esmu jau nolūkojusi, kur aug nepieskatīts aliču plūmju koks. Apmēram piecus kilogramus ogu uzkarsēju, izberžu caur sietu, lai atbrīvotu no kauliņiem. No 1/4 glāzes ūdens un 1,5 kg cukura vāru sīrupu, kam pievienoju plūmju masu. Uz lēnas uguns karsēju apmēram stundu, tad pievienoju trīs ar visu mizu samaltus apelsīnus un karsēšanu turpinu vēl pusstundu. Karstu pildu izplaucētās burkās ar skrūvējamiem vākiem. Ticiet vai neticiet, garšo kā apelsīnu želeja. Šī recepte aizgūta no īslīcietes Evas Rigastes.
