Bauskas rajona meži līdz 17. jūlijam deguši 11,1 hektāra platībā, tai skaitā valsts mežos – piecos hektāros.
Bauskas rajona meži līdz 17. jūlijam deguši 11,1 hektāra platībā, tai skaitā valsts mežos – piecos hektāros.
Rajonā šogad 24 meža ugunsgrēki
2002. gadā uguns izpostīja 10,6 hektārus meža. Tā vēstī Valsts meža dienesta (VMD) Bauskas virsmežniecības atbildīgais par medībām un mežu ugunsapsardzību Edgars Piķelis. Viņš skaidro, ka minētās platības nav lielas, salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem un pasauli, kur liesmas plosījušās vairāku simtu hektāru platībā.
Bauskas rajonā šogad līdz 17. jūlijam fiksēti 24 meža ugunsgrēki, no tiem lielākā daļa izcēlusies pērnās zāles dedzināšanas dēļ.
Liesmas var pārņemt mežus, arī kurinot ugunskuru un dedzinot atkritumus. Šogad Iecavas mežniecībā, dedzinot kapsētas atkritumus, uguns pārmetusies astoņgadīgā priežu stādījumā, nopostīti 2,9 hektāri.
Dzēsēju komandas – Iecavā un Vecumniekos
VMD Bauskas virsmežniecībā ir divas meža ugunsgrēku dzēsēju komandas. Tās atrodas Iecavas un Vecumnieku mežniecībā. Katrā komandā ir seši apmācīti cilvēki, kuri strādā divās maiņās. «Bauskas Dzīve» piektdien, 18. jūlijā, tikās ar ugunsdzēsēju komandu Iecavas mežniecībā. Todien dežurēja Guntars Berņikovs, šoferis un mežniecības meža ugunsdzēsības stacijas vadītājs, Guntis Mickus, šoferis un dzēsējs, Anatolijs Baranovs, dzēsējs.
Iecavas mežniecības dzēsēji nule likvidēja liesmas Zālītes meža masīvā, stāsta Iecavas mežniecības mežziņa vietnieks Gvido Kaufelds. Svētdien un pirmdien Iecavas mežniecības komanda dzēsa 0,5 hektāru platību valsts mežā, piesaistot arī papildspēkus. Ja tiek iesaistīti papildspēki, viņu darbu apmaksā Bauskas virsmežniecība, saka E. Piķelis.
Bauskas virsmežniecība izsaka pateicību par atsaucību pagastiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Bauskas brigādei, kā arī visiem, kas palīdz meža ugunsgrēku dzēšanā, piemēram, Īslīces pagasta izpilddirektoram un SIA «Būve 100» direktoram.
37 metrus augstie novērošanas torņi
Iecavas mežniecības teritorijā ir trīs uguns novērošanas torņi – Zīrniekos, Zālītē un Dzelzāmurā. Iecavas mežniecības uguns novērošanas tornī Zīrniekos jau gandrīz desmit gadu dežurē Valērija Makijonoka. Viņa vēstī, ka bieži dežurants tiek maldināts par ugunsgrēka vietu, jo dūmi patiesībā radušies no salmu vālu, zāles un atkritumu dedzināšanas.
Atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem virsmežniecība nosaka vienotu dežūrlaiku uguns novērošanas torņos mežniecībās, virsmežniecībā meža ugunsdzēsības stacijās. Ugunsnedrošākie meži atrodas Vecumnieku, Iecavas, Skaistkalnes un daļēji arī Codes mežniecībā. Bauskas virsmežniecības teritorijā ir arī citi uguns novērošanas torņi, to augstums ir 37 metri. Saskaņā ar instrukciju, Bauskas virsmežniecības uguns novērošanas torņu dežurantiem nepārtraukti jāvēro apkārtne. Viņiem jāatbild par dūmu savlaicīgu atklāšanu mežā un paziņošanu mežniecībām.
Iedzīvotājiem arī jābūt modriem
Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem, kuru pārziņā ir ugunsbīstami meži un kūdras ieguves iecirkņi, ir izstrādāti un mežniecībās saskaņoti plāni iespējamo meža ugunsgrēku likvidēšanai. Virsmežniecības funkcijas ir visu mežu uzraudzības organizēšana un izcēlušos meža ugunsgrēku ierobežošanas darbu veikšana, t. i., novērošanas dienesta uzturēšana, ugunsgrēku atklāšana un ierobežošana.
Meža aizdegšanās un ugunsgrēku izplatīšanās novēršanu, profilaktiskus un aģitācijas pasākumus, mineralizēto joslu uzturēšanu, ūdenskrātuvju ierīkošanu, kā arī ierobežotu ugunsgrēku likvidēšanu veic meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji.
Savukārt iedzīvotāji, kas pamanījuši dūmus vai meža degšanu, aicināti zvanīt tuvākajai mežniecībai vai virsmežniecībai. Lūgums pieteikties gadījumos, ja iecerēts dedzināt salmu vai siena atkritumus, lai meža darbinieki zinātu, ka dūmi nenāk no meža ugunsgrēka.
***
IEGAUMĒ!
Grozījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, 71. pantā «Ugunsdrošības prasību pārkāpšana mežā», noteikts:
par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu mežā uzliek naudas sodu fiziskām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskām personām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem.
233. pantā norādīts, ka Valsts meža dienesta ģenerāldirektors, virsmežziņi (direktori) var uzlikt naudas sodu līdz tūkstoš latiem, mežziņi – līdz divsimt piecdesmit latiem, mežsargi – līdz piecdesmit latiem.
Grozījumi stājušies spēkā 17. jūlijā.
