Baušķenieki Elvis un Endijs Simanoviči dzimuši 1996. gada 19. februārī Lanas un Renāra ģimenē.
Baušķenieki Elvis un Endijs Simanoviči dzimuši 1996. gada 19. februārī Lanas un Renāra ģimenē.
Lana studē Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Bauskas filiālē otrajā kursā uzņēmumu vadību. Renārs strādā celtniecībā. Viņa rados ir dvīņi, tāpēc dēlu piedzimšana šķitusi likumsakarīga. Savukārt Lana mazo nākšanu pasaulē uzskata par Dieva dāvanu. «Viņi ir divu olšūnu dvīņi, tāpēc es necenšos dēlus padarīt līdzīgākus ne ar apģērbu, ne kā citādi,» sprieda Lana.
Kad puikas atvesti mājās no Bauskas slimnīcas, viņi baroti ar kazas pienu, jo omei bijušas kaziņas. Dvīņi ātri pieņēmušies svarā. Pirmie zobiņi parādījušies desmit mēnešu vecumā – Elvim divi augšējie, Endijam – apakšējie. «Parasti pirmie nākot apakšējie zobiņi, tāpēc par bērniem, kuriem pirmie iznāku- ši augšējie, teic, ka viņi dienās būšot augstā amatā,» sacīja Lana.
Lauku vecmāmiņa no Īslīces pagasta nevar vien nopriecāties par pirmajiem mazbērniņiem. Par Elvi un Endiju rūpējas arī divas vecvecmāmiņas. Dvīņus, kļūstot vecākiem, aizvien vairāk saista «vīru lietas» – makšķerēšana un remontdarbi. Tur noder divu vectēvu un tēta atbalsts un padoms. Mazie bieži dodas līdzi vectēvam un tētim makšķerēt. «Elvis un Endijs dzimuši laikā, kad Ūdensvīra zvaigznājs mainās ar Zivi, tāpēc ūdeņi ir dēlu mīļākā stihija. Arī tāpēc, ka tētim patīk atpūta pie ūdeņiem. Puikas katru vakaru iet vannā, ārā labprāt plunčojas baseinā. Zēniem patīk makšķerēt. Tas nekas, ka zivju vietā viņi izvelk tikai ūdenszā- les, galvenais ir process,» stāstīja Lana.
Dvīņi prot braukt ar divriteni, jo arī sešgadīgā māsī- ca Sintija to ir iemācījusies. Puikām jāvar viss, ko spēj māsīca.
Zēni labprāt ceļo kopā ar mammu un tēti. Dvīņi ar prieku iet uz veikalu, jo zina, – kaut kas vienmēr tiks nopirkts arī viņiem. Vēl puikām patīk krāsot. «Interesanti, ka Endijs zīmē ļoti specifiski. Viņš krāsojamo grāmatiņu izdaiļo tik sirsnīgi, ka nevar saprast, kas īsti tur bijis zīmēts. Dvīņi krāso ne tikai grāmatiņas, bet arī sev nagus, kājas, uzzīmē ūsas, krāso tapetes, durvis, drēbes,» atzina Lana.
Mazajiem ļoti patīk skaļa mūzika. «Zēnu tēta brālis spēlē diskotēkās, arī mājās jubilejās skan skaļa mūzika, tāpēc dvī- ņi nevar iztikt bez mūzikas. Puikas arī dzied. Viņu mīļākās dziesmiņas ir par piecīšiem un un meitenīti zivtiņu,» teica Lana.
Sievietes un vīrieša svarīgākais uzdevums ir bērnu audzināšana. Bērniem jāspēj mīlēt vecākus. Vecākiem jāiemācās mīlēt sevi, vienam otru un bērnus, – tā domā dvīņu māmiņa.
Fakti
Bauskas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā laikā no 1995. gada līdz 1998. gadam reģistrēts 11 dvīņu pāru.
1995. gadā – pieci dvīņu pāri,
1996. gadā – trīs (viņu vidū Elvis un Endijs Simanoviči),
1997. gadā – divi,
1998. gadā – viens dvīņu pāris.
1999. gadā un pagaidām arī 2000. gadā nav reģistrēts neviens dvīņu pāris.
Bauskas slimnīcas dzemdību un ginekoloģiskā dienesta vadītāja Alla Hačikjana teica, ka arī rajona grūtnieču uzskaitē nav nevienas māmiņas, kurai būtu gaidāmi dvīņi.
