Barot vai nebarot – tāds jautājums urda dzīvnieku mīļotājus, vērojot upēs un ezeros peldošos gulbjus un pīles. Daži ļaudis par ūdensputnu iztikšanu ir īpaši noraizējušies.
«Man sāp sirds, skatoties, kā Mūsas upē mocībās ziemu pavada gulbji un meža pīles, kas gadu no gada ziemu pārlaiž tepat Bauskā. Visus gadus kāds labs cilvēks ūdensputnus pabaroja par saviem līdzekļiem, bet šoziem viņš ir prom. Pīlītes staigā gar upes malu un nāk arī augšā pa Pionieru ielu, uziet kalnā un, kad brauc mašīnas, lido atpakaļ uz upi. Brīvdienās cilvēki ar labiem nodomiem, dodoties pastaigā kopā ar bērniem, izsviež kaut ko ēdamu. Šādās reizēs kaut kas izsalkušo guziņās nonāk, bet ar to nepietiek. Vai var darīt kaut ko lietas labā, lai katru dienu nav jāredz šis atbaidošais skats? Varbūt pašvaldība vai kāds cilvēks var pabarot izsalkušās sirsniņas,» raksta «Bauskas Dzīves» lasītājs.
Speciālisti tomēr uzsver, ka ūdensputnus barot nevajag. Situāciju komentē ornitologs, Latvijas Putnu fonda valdes priekšsēdētājs Kaspars Funts: «Ūdensputnus barot nevajag. Ja tiešām ir vēlme kaut ko darīt viņu labā, tad jau rudenī pīles un gulbjus nevajadzētu barot. Palīdzēt var mazputniņiem – zīlītēm, dzeltenajām stērstēm, svilpjiem, zaļžubītēm u. c. Barībai jābūt bez garšvielām un sāls. Ja pareizi visu ievēro, tad var rūpēties par ēdamo līdz pašam pavasarim. Pavisam cita situācija ir saistībā ar ūdensputniem, ko, neapzinoties sekas, cilvēki baro un tādā veidā «pieēdina» attiecīgajai vietai. Kad uznāk sals un parādās ledus, putni nelido prom, lai gan viņiem to vajadzētu darīt. Mūsu pīles un gulbji tālu nedodas, parasti uz centrālo Eiropu.» Ornitologs norāda – ja tiešām vēlas barot ūdensputnus, tad tikai ar dārzeņiem. Amerikas Savienoto Valstu ornitologi izpētījuši, ka pīlēm, ko ziemā piebaro ar maizi un ēdienu atliekām, rodas liekais svars.
Ar pieēdinātajiem putniem un īpaši viņu aizstāvjiem ziemā sākas problēmas. «Ūdenstilpēs izveidojas ledus un tad cilvēki zvana ornitologiem un glābējiem, lūdzot: «Brauciet, glābiet gulbjus, citādi tie iesals ledū!» Neviens vesels putns ūdenī neiesalst, tikai traumētie un slimie, kas tāpat aizies bojā,» pauž K. Funts. Viņš atklāj novēroto saistībā ar Rīgas kanāla pīlēm. «Ziemā pīļu ir ļoti daudz, cilvēki baro, bet vasarā – tikai dažas. Tas tāpēc, ka pīles, kas migrē pāri Latvijai, ir pamanījušas, ka kanālā ziemot ir izdevīgi, jo te viņas piebaro. Lielākā daļa no kanāla putniem ligzdo tepat Ziemeļlatvijā un Igaunijā, lai gan dabiski viņiem vajadzētu būt tur, kur ūdeņi nav aizsaluši. Stratēģija ir ļoti efektīva – kāpēc lidot tālu, ja var palikt tepat. Turklāt līdz ligzdošanas vietai var aizlidot ātrāk nekā ceļojošās pīles un uzvarēt konkurencē par labāku ligzdošanas vietu atrašanu,» komentē ornitologs.
