Dzīvoju Bauskas rajona Gailīšu pagastā, un šeit arī ir dažas vietas, kur vēl aug ūdensrozes.
Dzīvoju Bauskas rajona Gailīšu pagastā, un šeit arī ir dažas vietas, kur vēl aug ūdensrozes. Tik tiešām ūdensrozes patiesais krāšņums atklājas tikai ūdenī, kad zieds peld pa upes, ezera vai dīķa virsmu.
Centrā atrodas dīķis, kurā zied šīs skaistās puķes – gan baltas, gan dzeltenas un pat sarkanas. Redzot ūdensrozes, ataust atmiņā tas laiks (pirms daudziem gadiem), kad šie neparasti skaistie ziedi tika kopti diendienā, cilvēki ar smaidu uz lūpām, dodoties darba gaitās, labprāt vērās uz skaistajām ūdensrozēm.
Bet kas ir noticis tagad ? Tik skumji kļūst ap sirdi ikreiz, kad kāds ieminas par ūdensrozēm. Kāpēc? Ūdensrožu mājoklis vairs netiek kopts. Tas ir pieaudzis ar dūņām, piesviests ar pudelēm, un virs ūdens spīd dēļu gali. Tās ir pamestas novārtā. Kur ir zudis tas darba spars, kāds cilvēkiem bija pirms daudziem gadiem? Dīķis ir tik ļoti piesārņots, ka ikreiz, dodoties uz veikalu, man ir zudusi interese paskatīties uz to pusi, kur zied šie skaistie ziedi – apbrīnot un jūsmot par tiem, kā to darīju agrāk.
Cilvēki ir tik ļoti noslogoti ar savām problēmām, ka aizmirst pavērties, kas notiek viņiem apkārt. Kāpēc gan ļaudis ir kļuvuši tik ļauni, vienaldzīgi… – pat pret dabu? Kur rodas šis ļaunums? Uz šo jautājumu laikam nespēj atbildēt neviens. Lai arī cik sāpīgi tas būtu, tomēr jāatzīst, ka mūsdienu sabiedrība ir spēcīgi degradējusies…
G. I.
